Māra Libeka, 'Latvijas Avīze': Birokrāti klabina zobus, karavāna iet tālāk
Foto: Publicitātes foto

Drūmajos stagnātiskajos padomju gados Lietuvas PSR kino meistaram Vītautam Žalakevičam izdevās uzņemt slaveno vēsturisko drāmu "Neviens negribēja mirt", neraugoties uz to, ka daudz kas bija jāsaskaņo ar Maskavu.

Pieredzējuši kino ļaudis atceras, ka tad nebija tāda plēšanās kā tagad brīvajā, neatkarīgajā Latvijā, kur no tautas vidus nākusi ideja līdz valsts simtgadei nodot skatītāju vērtējumam spēlfilmu pēc Aleksandra Grīna vēsturiskā romāna "Dvēseļu putenis" motīviem. Dīvainākais ir tas, ka neplēšas politiķi (šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad tas nenotiek), bet radoši cilvēki, kuriem vajadzētu būt brīviem no birokrātijas žņaugiem, bruņotiem ar cēlām idejām un prātu, kas palīdz tās īstenot.

Taču nu esam nonākuši tik tālu, ka "Saskaņas centram" ("SC"), kurš arī kopā ar koalīcijas partijām, kā arī Zaļo un zemnieku savienību atbalstīja finansējuma piešķiršanu pieminētajai filmai, ir vairāk prāta nekā vienam otram redzamam latviešu kino meistaram. "SC" deputāts Ņikita Ņikiforovs filmas veidotājiem raksta (iespējams, ka viņš to nedarītu, ja netuvotos vēlēšanas): "Tā kā diemžēl Izglītības komisijas pieprasījums Budžetā nebija atbalstīts pilnā apmērā (prasīja vairāk nekā 900 000 tūkstošus latu, piešķīra 140 000 latu, tikpat liela summa paredzēta arī 2015. gadā. - M.L.), ceru, ka jūsu darbs ar to neapstāsies un filmas tapšanas process turpināsies, kaut gan, iespējams, ne tik raiti. Savukārt no savas puses gribu apliecināt, ka es un mani kolēģi no "Saskaņas centra" frakcijas arī turpmāk atbalstīsim finansējuma iedali filmai "Dvēseļu putenis" ".

Turpretī Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte – Holmberga un centra izveidotās filmu padomes vadītājs Gints Grūbe tā vietā, lai pateiktos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par budžetā pieprasīto naudu vērienīgai vēsturiskai drāmai, saceļ tādu traci, ka zeme ar debesīm sagriežas. Ja piešķirs naudu, tas novedīšot pie katastrofālas situācijas - nozares likvidācijas. Abas personas ziņo Saeimai, ka būšot tāda mērķprogramma, kura paredzēšot nozīmīgu, plašam skatītāju lokam pieejamu filmu veidošanu 2014. gadā par 186 000 latiem, 2015. gadā par 500 000 latiem un 2016. gadā par tikpat lielu naudas summu. Bet paši taču labi zina, ka par šādām naudas summām neko vērienīgu nav iespējams uzņemt. Tiek piesaukts arī Filmu likums, kurš apiets, korupcijas draudi, biedēts ar Eiropas Komisiju... Abas personas gan ne ar vārdu nepiemin, ka Kino centrs desmit gadu laikā nav spējis noteikt prioritātes kino nozarē un pa pilienam bezjēdzīgi pilinājis daudzos projektos, no kuriem ne viens vien ievilcies desmit un vairāk gadu garumā. Ja G. Grūbe tikpat neatlaidīgi kā "Dvēseļu puteņa" sakarā cīnītos, lai ātrāk atbilstoši skarbi tiktu novērtēts lietuviešu nacionālo jūtu aizskārums Pirmā Baltijas kanāla pārraidē, jo viņš taču ir valsts amatpersona - Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis ar visai prāvu algu, tad tas būtu saprotams. Bet tagad nekādi vairs nevar saprast – kas tad īsti ir Grūbes kungs – valsts amatpersona, filmu padomes vadītājs vai producents?

Saeimas deputātu atbalsts "Dvēseļu putenim" ir nepārprotams apliecinājums, ka kino nozares vadības cilvēki ir zaudējuši uzticību, jo ilgā laikā nav devuši iespēju piedāvāt valstij nozīmīgu filmu idejas, kā tas ir noticis tepat kaimiņos Igaunijā, kur zināms, ka par godu valsts simtgadei tiks uzņemtas septiņas filmas. Tāpēc nekas cits neatlika kā doties pie deputātiem nevis pa Saeimas sētas durvīm, kā to raksta dažs labs, bet gan parādes durvīm, apejot kultūras birokrātijas stagnātisko mašinēriju. Taču birokrāti joprojām, klabinot zobus, gaida, ka Saeimas piešķirtais finansējums nonāks neuzticību ieguvušā Nacionālā kino centra rokās. Ja kādam ir izdevies izrāpties no nesakārtotā kino jomas katla, tas aiz kājām jāvelk atpakaļ. Sak, ja nav man, lai nav nevienam! Par laimi, šajā nozarē ir cilvēki, kas nevaimanā, bet rīkojas, lai birokrātijai, kas kļuvusi tik bīstama, ka nokož ne vienu vien vērtīgu ideju, izrautu zobus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form