Jāatzīst, ka pašlaik spēkā esošajā maksātnespējas likumā ir virkne nepilnību, kas ne vienmēr ļauj to efektīvi izmantot, lai nokārtotu visas parādnieka saistības. Vēl vairāk – līdzšinējo likuma versija bija iespējams izmantot pretēji tā būtībai – apzināti novilcināt maksātnespējas procesu, tādējādi samazinot iespējas segt parādnieka saistības pret sadarbības partneriem, kreditoriem maksimāli iespējamā apjomā.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, šobrīd notiek intensīvs darbs pie jaunā Maksātnespējas likuma, kurā kā galvenā vadlīnija visiem procesiem ir noteikta parāda saistību iespējami pilnīgāka izpilde.
Jaunā Maksātnespējas likuma mērķis ir paātrināt maksātnespējas procesa ātrumu, jo līdz šim Latvija ir spējusi izcelties uz citu valstu fona ar nesamērīgi gariem maksātnespējas procesiem – līdz pat pieciem gadiem. Paātrinot šo procesu, iespējami īsā laikā uzņēmumu aktīvi tiks atgriezti ekonomikas apritē, tādējādi nepieļaujot to vērtības krišanos, kā arī veicinot tautsaimniecības attīstību.
Jāatzīmē, ka likumprojekta izstrādē pirms tā pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā ir identificēti divi būtiski jautājumi, par kuriem vēl ir nepieciešams panākt vienošanos.
Pirmkārt, ir jāuzlabo parādnieka mantas pārdošanas process, radot priekšnosacījumus, lai uzņēmuma aktīvi arī pēc maksātnespējas saglabātu savu vērtību. Ir būtiski panākt, ka arī pēc maksātnespējas pasludināšanas uzņēmums tiek saglabāts kā vienots kopums un iespējami ātri pārdots. Īpaši tas jāņem vērā, realizējot, piemēram, ražošanas objektus, kuru vērtība strauji samazinās, tiem atrodoties iesaldētā stāvokli vai pārdodot tos pa daļām. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kad, piemēram, pārdodot daļu ražošanas iekārtu atsevišķi, vēlāk ir sarežģīti atrast pircēju atlikušajām iekārtām, kuras bez sākotnēji pārdotajām iekārtu daļām ir grūti izmantot ražošanas atjaunošanai, un tām bieži vien vairs nav vērtības. Saglabājot uzņēmumu kā funkcionējošu vienību, tiek saglabātas arī darba vietas, kas ir īpaši būtiski situācijā, kad Latvijā ir novērojams satraucošs bezdarba pieaugums.
Otrkārt, aktuāls ir jautājums par maksātnespējas administratoru atlīdzības apmēru un viņu lomu, lemjot par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu. Maksātnespējas procesa pasludināšanai ir jābalstās uz pamatotiem faktiem, izslēdzot lēmuma pieņemšanu uz administratora subjektīva vērtējuma pamata. Tas ļautu novērst absurdas situācijas, kad pret uzņēmumu ar vairāku miljonu latu apgrozījumu tiek ierosināts maksātnespējas process par savlaicīgi nenomaksātu rēķinu dažu tūkstošu latu apmērā. Šādi nepamatoti maksātnespējas pieteikumi, lai piedzītu atsevišķus, bieži vien strīdīgus parādus var atstāt graujošu iespaidu uz attiecīgajiem uzņēmumiem – gan uz to reputāciju, gan uz darbību, jo maksātnespējas lietas izskatīšanas laikā tiek apķīlāti uzņēmumu līdzekļi, un tie vairs nevar pilnvērtīgi turpināt savu darbību. Viennozīmīgi ir jānovērš šādas Maksātnespējas likuma izmantošanas iespējas, lai neradītu papildu šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.
Tāpat arī jaunajā likumā ir ietverti vairāki citi nosacījumi saistībā ar maksātnespējas administratoru darbu, par kuriem vēl notiek asas diskusijas. Tostarp kā būtiskākos var izdalīt maksātnespējas administratora atbildības palielināšanu un atalgojuma piesaisti paveiktā darba rezultātiem. Abi šie nosacījumi ir pašsaprotami un būtu jāsaglabā jaunajā likuma versijā, jo, ņemot vērā to, ka tieši administratori ir atbildīgi par efektīvu maksātnespējas procesa realizāciju, ir jābūt skaidriem noteikumiem, ka vienlaicīgi ar lēmuma pieņemšanu par rīcību ar parādnieka mantu administratoram ir jāuzņemas pilna materiālā atbildība par savu lēmumu un tā iespējamām sekām – arī par radītajiem zaudējumiem. Arī administratoru konstantās atlīdzības (regulāras mēneša maksas) aizstāšana ar atlīdzības sistēmu, kas ir piesaistīta paveiktā darba rezultātiem, ir absolūta nepieciešamība, jo tā vistiešākajā veidā motivē administratoru nevilkt procesu garumā, bet gan censties rezultātus sasniegt iespējami ātrāk.
Pašlaik, kamēr jaunais likumprojekts tiek izskatīts Saeimā, visām iesaistītajām pusēm ir būtiski būt gataviem nepakļauties atsevišķu pušu spiedienam un saglabāt jaunajā likumā tos nosacījumus, kas vistiešākajā veidā noteiks tā efektivitāti un novērsīs iespējas ar to manipulēt.