Ārpus Covid-19 patlaban aktualitāte Latvijā ir jaunais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns no 2022. līdz 2024. gadam jeb tā dēvētais Onkoloģijas plāns, kuram pasaules un Eiropas norišu un prognožu kontekstā svarīgas kļūst būtiskas izšķiršanās.
Satrauc, ka plāna termiņš ir tikai trīs gadi, jo Latvijai nepieciešamas pārmaiņas, kas prasa ilgāku laiku, un acīmredzot onkoloģijai būtu jākļūst par valsts prioritāti, līdzīgi Eiropas Komisijas pieejai, veicot nevis darbības ķeksīša pēc, bet ieviešot daudz plašākas izmaiņas, vērstas uz kvalitatīvu sistēmu, attiecīgi tajā investējot ne tikai valsts līdzekļus, bet arī Eiropas Savienības finansējumu.
Šā gada februārī, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu (Europe's Beating Cancer Plan), kas ir viena no galvenajām Komisijas prioritātēm veselības aprūpes jomā un svarīgs spēcīgas Eiropas veselības savienības balsts. Vēža uzveikšanas plānā ir izklāstīta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovāciju kā sākumpunktu. Tā pievērsīsies visiem slimības pārvaldības posmiem – no profilakses līdz pārslimojušo dzīves kvalitātei, galveno uzmanību pievēršot darbībām, kurās ES var dot vislielāko pievienoto vērtību. Jā, cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas prioritātēm līdz pat 2027. gadam un, iespējams, ilgāk.
Valstij jāizvēlas prioritātes
Diemžēl uz kopējā Eiropas valstu fona Latvija izskatās diezgan vāji, tādā izejas stāvokļa līmenī, taču mēs neesam tādi vienīgie, ja vien tas ir mierinājums. Ne visas valstis Austrumeiropā un Centrāleiropā ir ļoti veiksmīgas, un arī mēs līdz šim parasti esam bijuši neveiksmīgo skaitā. Piemēram, konceptuāli, pēc ārzemju ekspertu vērtējumiem vai pēc standartiem, tāda vēža skrīninga programma ar tādu neefektivitāti, kāda mums ir, būtu jābeidz. Vēža reģistrs mums jau dažus gadus nestrādā vispār. Laikam esam vienīgā Eiropas valsts, kur tā ir. Te mēs esam "pirmajā vietā", iespējams, arī citās jomās.
Bet varbūt mēs to varam izmantot savā labā? Es domāju, ka mums šajā gadījumā sliktas starta pozīcijas varbūt ir tieši iespēja parādīt izmaiņas, ko var paveikt šajos gados un šajā periodā. Un mums arī ir gan laba vēža aprūpe, gan laba vēža pētniecība, taču pēdējā ir diezgan saskaldīta starp iestādēm. Negribu teikt, ka viss ir pavisam traki, un es domāju, ka mūsu speciālistu aprūpes kvalitāte ir Eiropas līmenī.
Jā, patlaban Eiropā vēža uzveikšana ir likta prioritātēs nākamajiem septiņiem gadiem, ieskaitot šo gadu, un, es domāju, te Latvijai ir divi ceļi – vai nu mēs kaut kādus Eiropas ieteikumus izpildām tikai ķeksīša dēļ un izvairāmies, sakot, ka tie Latvijā nav izpildāmi, vai arī mēs izmantojam to pieeju un arī vidi, kāda valda Eiropā, nosakām onkoloģiju kā prioritāti valstij un attiecīgi tad, protams, nevis gaidot tikai dāvanas no Eiropas Komisijas, bet arī veicot darbības pašiem, izmantojam iespējas piesaistīt arī Eiropas līdzekļus – maksimāli Latvijas interesēs.
Gribētos ticēt, ka mēs ejam otro ceļu un izmantojam šo situāciju, un pagaidām par to liecina arī attieksme no vairākām ministrijām un valsts iestādēm. Jā, Latvijai neatliekami vajag investēt onkoloģijā, un domāju, ka līdzekļi tam būtu, ja atbilstoši saprastu prioritātes. Un patiesi, izvēloties prioritātes un atrodot līdzekļus, mēs atradīsim ne tikai pašu, bet arī Eiropas Savienības resursus. Turklāt investēt nepieciešams jau sistēmā – ne tikai finanšu resursus, bet arī politiskos un intelektuālos.
Finanšu resursi ir vairāki
Jautājums nav tikai par naudu, bet arī par strukturālām reformām un gribēšanu jeb motivāciju veikt šīs reformas. Vienmēr būs tā, ka varēs iegādāties jaunāku tehniku, jaunākus medikamentus, un, protams, to arī vajag, bet, ja iegulda nestrādājošā sistēmā, tad tādam naudas izlietojumam būs maz jēgas. Piemēram, šobrīd pastāvošās zarnu vēža skrīninga sistēmas aptvertā daļa no mērķa grupas Latvijā ir 10%, bet minimālais slieksnis, kad šī sistēma ir valstij izdevīga, ir 45%, nerunājot par pārējiem parametriem. No valstiskā viedokļa faktiski tāda sistēma būtu jābeidz un jāslēdz. No individuālā viedokļa, protams, katram konkrētam cilvēkam, kam savlaicīgi novērsts risks, tas ir ieguvums. Savukārt, ja sistēma strādā, tad ir pilnīgi skaidri zināms, ka valstiski tas ir gan ekonomiski, gan visādi citādi izdevīgi, jo tiek novērsta daļa vēlīnu stadiju audzēju un ar to saistītie pazaudētie dzīves gadi.
Atgriežoties pie finanšu jautājuma, konceptuāli nauda ir pieejama dažādās kabatās un dažādos maciņos. Nauda ir pieejama Latvijas ministriju maciņos, un tas būs ministriju lēmums, kādā virzienā naudu investēt. Un būs centralizētā Eiropas nauda, kas palīdzēs tām valstīm, kurām ir vārgāk ar līdzšinējiem rezultātiem, uzkāpt līdz kopējam Eiropas līmenim, jo viens no lielajiem mērķiem Eiropas Savienībā ir panākt vienlīdzību. Tas varbūt izskatās jocīgi, un, protams, pilnīgu vienlīdzību nekad un nekur nevar panākt, bet šajā gadījumā vienlīdzība ir domāta visplašākajā skatījumā. Tas nozīmē ne tikai visiem pacientiem vienādus medikamentus Vācijā un Latvijā, bet arī to, lai, piemēram, ārstam, kas strādā Latvijā, ir vienlīdzīgas iespējas gan klīniskajā darbā, gan pētniecībā ar tiem speciālistiem, kas strādā citās valstīs.
Starp Eiropas Savienības līdzekļiem ir arī nacionālā līmenī piešķirams finansējums, kura liela daļa nāk Kohēzijas fonda ietvaros vai Atveseļošanās fonda ietvaros no ES, bet ar konkursa noteikumiem Eiropā, nenoliedzami, ir pieejams vēl daudz finansējuma līdztekus tam, ko nacionāli piesaista valsts, un, ja mēs iesim pareizo ceļu, atradīsim pareizos partnerus un mums būs pareizā virzība, tad mums ir visnotaļ lielas iespējas piesaistīt arī šo finansējumu, taču tas vairāk ir domāts tādām aktivitātēm, kurām ir Eiropas dimensija.
Eiropas dimensija ir arī, piemēram, sadarbībai ar augstāk specializēto valstu centriem un pieredzes iegūšanai attīstīto valstu centros. Tas ir starptautisks pasākums, un tam Eiropa pilnīgi noteikti atbalstu dos daudzos virzienos, bet ieguvēja jau noteikti būs Latvija.
Uz onkoloģijas pamata var sakārtot citas jomas
Mūsu speciālistu kvalitāte daudz neatšķiras no attīstīto valstu līmeņa, un tā ir pieejama mūsu iedzīvotājiem jau tagad. Un, ja vēža reģistrs patlaban nedarbojas, tad pirms tam daudzus gadus mums vēža reģistrs ir bijis viens no labākajiem reģionā. Kaut kas sagājis greizi, bijušas kļūdas, bet ir visas iespējas to sakārtot. Lai veiktu tādu kvalitatīvu lēcienu, tas nebūs jautājums tikai par onkoloģiju, un uz onkoloģijas pamata būs iespējams sakārtot daudzas citas jomas. Piemēram, ja tiks digitalizētas slimnīcu datu sistēmas, tas būs ieguvums ne tikai pacientiem ar ļaundabīgām saslimšanām, bet tas var būt ieguvums jebkuram pacientam, kas ārstējas slimnīcā.
Ja koncentrējas tikai uz vienu Onkoloģijas plānu, tad ir bažas par to, ka vēža plāns ir paredzēts trīs gadu periodam, bet to, ko mēs vēlamies sakārtot, nevar sasniegt divu vai trīs gadu periodā, turklāt pati laika atskaite sākas no tā brīža, kad ir politisks lēmums un kad ir piešķirts finansējums. Kamēr vēl tas nav noticis, pulkstenis nav sācis tikšķēt. Līdz ar to, plānojot aktivitātes triju gadu griezumā, ir jāspēj saredzēt un plānot arī ilgākā termiņā.
Pacientu un iedzīvotāju atbalsts
Saistībā ar Onkoloģijas plāna veidošanu esmu piedalījies Veselības ministrijas organizētajā domnīcā, un priecē, ka līdztekus dažāda līmeņa speciālistiem bija plaši pārstāvētas arī iedzīvotāju un pacientu organizācijas, kas pauda arī savu viedokli. Šajā ziņā man bija interesanta pieredze Eiropas Vēža misijas padomes darbā.
Eiropas Vēža misijas padome pati gan nestrādāja pie Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, bet izdeva savas rekomendācijas. Vēlāk konstatējām, ka ļoti daudzas idejas no misijas padomes rekomendācijām bija ļoti līdzīgā veidā atspoguļojušās arī Vēža uzveikšanas plānā. Misijas princips vispār ir izvirzīt šķietami nereālu uzdevumu, bet tad visiem rīkoties sazobē un koordinēti, lai šo uzdevumu sasniegtu.
Mūsu gadījumā būtiski bija iesaistīt un uzklausīt daudzu iedzīvotāju viedokli. Kad pagājušajā vasarā par Vēža misijas rekomendācijām tika diskutēts, mums bija tikšanās ar pacientu organizācijām un Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav nekāda sakara ar pacientiem. Tikšanos ar nejauši atlasītiem cilvēkiem Eiropas Komisija organizēja tikai divās valstīs, un Latvija bija viena no tām. Rezultātā bija pārsteidzoši, ka iedzīvotāju un pacientu viedoklis, nespeciālistu viedoklis, ļoti saskanēja ar to, kas bija ieteikts rekomendācijās.
Protams, katram pacientam būs sava īpaša bēda un sāpe, un tas ir saprotams, bet, ja viņus apvienojam, tad iedzīvotāju un pacientu viedoklis ir ļoti atbalstošs visam tam, kas ir gan Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijās, gan arī Eiropas Vēža uzveikšanas plānā. Visi tie paši jautājumi tur ir – savlaicīga diagnostika, skrīnings, informācija, prevencija, arī piekļuve diagnostikai un ārstēšanai, sociālie apstākļi, pēcaprūpe šo vēzi pārslimojušajiem vai slimojošiem ar vēzi. Mani pārsteidza, cik ļoti saskanēja šie viedokļi.
Jāveido visaptveroši vēža centri
Viens no būtiskiem un centrāliem akcentiem patlaban Eiropas Komisijā un arī Vēža uzveikšanas plānā ir visaptverošie vēža centri jeb infrastruktūra, kur papildus ekselencei medicīnā ir jābūt arī nopietnai pētniecībai un izglītībai. Šobrīd mums šīs funkcijas tiek realizētas nodalīti – veselības pakalpojumi mums ir Veselības ministrijas pārraudzībā, bet pētniecība ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, tātad te ir vajadzīga sazobe starp ministrijām, lai mēs būtu efektīvi.
Eiropas mērogā būtiski ir jautājumi par vadlīniju piemērošanu, kā arī par to, cik lielā mērā ārsta pienākums vairāk vai mazāk ir vadīties pēc standartiem un vadlīnijām. Tas droši vien būs tālāk risināms šajā vēža centrā, ko ir paredzēts veidot. Skaidri ir jāsaprot, pēc kurām vadlīnijām, pēc kuriem standartiem Latvijā speciālisti strādā, un tam ir jābūt saslēgtam ar tām iespējām, ko Latvija var realizēt. Šeit redzama arī personalizētās medicīnas nākotne, uz kuru jātiecas jau šobrīd.
Savukārt pētniecībā daudz kur mēs jau esam Eiropas līmenī, bet varbūt tādās profilējošās jomās, ne visur. Mums ir vēl, ko mācīties diagnostikā, īpaši personalizētajā medicīnā, īpaši molekulārbioloģijas izmeklējumos, un mums ir potenciāls, tikai jāapzinās resursi.