Ko mēs varam uzzināt par gāzes elektrostaciju no publiski pieejamiem informācijas avotiem? Patiesībā ļoti maz. Tā ir diezgan skopa un pretrunīga informācija. EM sagatavotajā dokumentā "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam" lasītājs pat "starp rindiņām" nevar atrast jelkādu norādi par jaunu gāzes elektrostaciju, nemaz nerunājot par informāciju par tās būvniecības izmaksām un efektivitātes izvērtējumu. EM Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas prezentācijā "Elektroapgādes nodrošinājuma varianti vidējam termiņam" (6.03.2007.) ir gan pieminēta šāda elektrostacija, taču atkal trūkst konkrētu skaitļu un aprēķinu (Avots: http://www.em.gov.lv). Latvenergo un tās meitas uzņēmumu mājas lapās, izņemot pavisam vispārēju informāciju, interesents nevar iepazīties ar jau augstāk minētajām konkrētajām "iestrādēm", t.i. cik maksās elektrostaciju būve, kādi alternatīvi varianti ir analizēti, cik lielā mērā tas nodrošina t.s. "enerģētisko neatkarību" u.tml.
Šonedēļ tiekoties ar Ministru prezidentu un ekonomikas ministru, Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzsvēra, ka ir jābūt skaidriem cipariem un secībai, kādā jārisina t.s. trūkstošās jaudas jautājums. Viņš norādīja, ka patlaban politiskās diskusijas ir aizsteigušās priekšā konkrētiem datiem. (Avots: http//:www.leta.lv). Citiem vārdiem, viņš ļoti korektā veidā pateica, ka līdzšinējās diskusijās par elektrostaciju būvniecību trūkst konkrētu skaitļu un aprēķinu. Latvijas politiķi arī šoreiz runā par vēl vienu "megaprojektu" bez nopietnas argumentu un datu izvērtēšanas.
Manuprāt, nodokļu maksātāji ir pelnījuši kaut kādu atskaiti par to, kā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" plāno īstenot augstāk minētos projektus – cik tas maksās, ko mēs iegūsim no šo projektu realizācijas, kādi ir citi iespējamie risinājumi. Tie tomēr ir lieli simtiem miljoniem latu vērti ieguldījumi.
"Publiskajā telpā" novērojamā steiga, konkrētu skaitļu un aprēķinu trūkums rada aizdomas, vai atkal netiek gatavots "Dienvidu tiltam" līdzīgs projekts, kas galu galā izrādīsies daudz dārgāks un ne tik labs kā sākotnēji plānots. Ja Dienvidu tilta gadījumā mēs varam sevi mierināt ar domu, ka "laupījumu" sadalīs mūsu pašu bāleliņi un ka gan jau viņi vēl kādus nodokļus samaksās, tad, uzbūvējot gāzes elektrostaciju, ievērojama daļa mūsu sūrā darbā nopelnītās naudas aizplūdīs Krievijas monopolu banku kontos. Mēs varēsim būt neatkarīgi un paši dedzināt Krievijas gāzi. Savdabīga "po latvijski" izpratne par enerģētisko neatkarību. Taču, iespējams, ka es alojos un ka pavisam drīz mēs iegūsim konkrētas atbildes no ekonomikas ministra un nozares ekspertiem.