Marģers Zeitmanis: Veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija
Foto: Publicitātes foto

Manuprāt, pārāk maz tiek novērtēts t.s. ”mazo” slimnīcu reģionos potenciāls veselības aprūpes sistēmā kopumā, tāpēc arī šobrīd notiek pārāk liela veselības aprūpes koncentrēšana lielo pilsētu virzienā. Un tas notiek laikā, kad sabiedriskais transports ir kļuvis mazāk pieejams, kad nokļūšana līdz veselības aprūpes iestādei ir dārgāka. Tā izveidojas situācija, kad rodas rindas, pārslodzes ārstiem, pakalpojums sadārdzinās, neapmierināti ir gan pacienti, gan ārsti. Sakoncentrējot aprūpi lielajās pilsētās, ārsti izjūt pārslodzi un reizē rodas pārlieku liela konkurence. Bet reģionos pakalpojumu saņemt nevar. Pesimisti vīpsnā par reģionu attīstības iespējām un prognozē reģionu vēl lielāku iztukšošanos, optimisti novērtē to, ka daudzas pašvaldības pārdomāti vai mazāk pārdomāti, tomēr izmanto savas un ES fondu dotās iespējas, lai reģionus ”atdzīvinātu”. Tiek veidota labvēlīgāka ekonomiskā un kultūrvide. Arī iedzīvotāji, īpaši gados jaunie, vēlas dzīvot ”zaļāk” un veselīgāk. Apjaušot, ka labāk veselību saglabāt nekā maksāt par tās atgūšanu, meklē veselīgāku pārtiku, brīvdienas pavada laivu un riteņbraucienos, un kritiski izvērtē, cik izmaksā viņu dzīves telpa. Tātad – optimisti dzīvi reģionos varētu nesmādēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Precīzus uzdevumus katrai slimnīcai

Sociāli taisnīgāk būtu iedalīt precīzus uzdevumus katrai slimnīcu grupai. Tā būtu iespējams stabilizēt veselības aprūpi, kā arī palielināt pieejamību iedzīvotājiem tuvāk to dzīves vietai. Uzskatu, ka lokālā NMP, aprūpes un reģionālās slimnīcas ir būtisks atspaids lielajām slimnīcām un visai veselības aprūpes sistēmai. Ikdienā tas padara pieejamākus pieprasītākos un ikdienišķākos veselības aprūpes pakalpojumus un noņem daļu slodzes no lielākajām pilsētu slimnīcām.

Mazo slimnīcu attīstība ir arī reģionu attīstības un sociālās drošības jautājums. Jauna ģimene izvēloties kādu pilsētu reģionā par savu dzīves vietu, izvērtē ne tikai savas iespējas atrast darbu un pelnīt, bet arī dzīves kvalitātes rādītājus atbilstoši savām prioritātēm - vai ir pieejams bērnu dārzs, skolas, kultūras vide, aktīvās atpūtas iespējas un, protams, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. neatliekamos gadījumos.

Mazās slimnīcas nav mirušas

Pēdējo gadu laikā, veselības aprūpes sistēmas reformu ietvaros, slēgtas daudzas mazās slimnīcas. Daļa ārstu ir zaudējuši darbavietas un, nerodot jaunas prakses iespējas tuvumā, ir devušies darba meklējumos uz ārzemēm vai palielina konkurenci Rīgā. Rezultātā, pacientiem ir sajūta, ka mazajās pilsētās slimnīcas jau ir „mirušas". Jaunajiem speciālistiem, kas vēl topošo mediķu kārtā, jo studē, vai rezidentiem rodas maldīgs priekšstats, ka darbu varēs atrast vai nu tikai Rīgā vai jādodas projām uz ārzemēm. Taču tā gluži nav. Ir vēl slimnīcas reģionos un ir arī pašvaldības, kas gatavas sagaidīt jauno speciālistu, gādājot par tā dzīves vietu un skolu vai bērnudārzu, ja tāds nepieciešams. Jānovērtē šī iespēja: veidot savu speciālista statusu blakus pieredzējušiem kolēģiem, sīvā konkurencē Rīgā vai izvēlēties patstāvīgāku ceļu un kļūt par vadošo speciālistu reģionā.

Reformas jāturpina

Ja valstī tiktu veikta slimnīcu un slimnīcu pārvaldības strukturālā reformas pēc būtības, būtu iespējams ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus, ko tālāk nodot atpakaļ slimnīcām veselības aprūpes nodrošināšanai. Ir ļoti būtiski pieņemt politisku lēmumu par Latvijas slimnīcu tīklojuma attīstību tagad un nākotnē, precīzi definējot katras slimnīcas vietu sistēmā un specializāciju. Nav visiem jādara viss. Nav Latvijas Universitātes slimnīcām jāārstē pilnīgi visas diagnozes tikai tā iemesla dēļ, ka vēsturiski tas ir darīts un ka vēsturiski, pirms 30 gadiem, šī lielās slimnīcas bija celtas 500 un vairāk gultas vietām. Medicīna ir mainījusies, ārstēšanas metodes ir mainījušās, iedzīvotāju skaits un mobilitāte ir mainījusies. Latvijā ir noteikti nepieciešamas lielās Universitātes slimnīcas kā zinātnes centri,  kā augstās medicīnas un pētniecības centri. Vārds „lielās slimnīcas" ir nevis to formā kā lielas nepiepildāmas un grūti apsaimniekojamas ēkas, bet gan to būtībā. Slimnīcas ar labākajiem speciālistiem, pieejamiem Latvijas un ārvalstu profesoriem, ar labāko medicīnisko tehnoloģiju nodrošinājumu, ar pētniecības iespējām un iespējām veidot un audzināt jaunos mediķus, jaunos profesorus. Un tām noteikti ir jābūt valstij piederošām un valsts finansētām. Saprotot, ka visas slimnīcas valsts uzturēt nevar, vienīgā izeja nav mazo kā nederīgu slēgšana.

Veiksmīgs piemērs Balvi un Gulbene

Mums jau ir vairāki veiksmīgi reģionālo slimnīcu attīstības un labas pārvaldības piemēri kā Aizkraukles slimnīca, tagad arī Balvu un Gulbenes slimnīca. Pirms gada Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība bija uz bankrota sliekšņa, kad pašvaldība pieņēma lēmumu izveidot krīzes vadības komandu, lai, izmantojot esošos resursus, varētu nodrošināt slimnīcu turpmāko darbību un attīstību.

Pērn tika veikta abu slimnīca restrukturizācija ar mērķi izslēgt abu slimnīcu darbā dublējošās funkcijas un optimizēt slimnīcu darbu, saglabājot medicīniskās aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Tā rezultātā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība strādā atbilstoši jaunajam darbības modelim, saglabājot abās slimnīcās ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanu, Balvos - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ar uzņemšanas nodaļas darbu 24 h diennaktī, bet Gulbenē - dienas stacionāru, plānveida operāciju nodrošināšanu un steidzamās medicīniskās palīdzības sniegšanas punktu ar darba laiku 24 h diennaktī.

Uzskatu, ka slimnīcu un veselības aprūpes reģionos ilgtspējīgas un veiksmīgas darbības pamatā jāliek lēmums par Latvijas slimnīcu tīklojuma attīstību un jāizmanto arī prakse ar stratēģiskā investora piesaistīšanu. Tādā gadījumā slimnīcas darbības attīstībā motivēts ir ne tikai pats investors un pašvaldība, bet arī slimnīcas vadība un ārsti, lai reģionā tiktu nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpes pieejamība. Par to liecina arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības piemērs, kur šīs partnerības rezultātā ir saglabāta darbspējīga slimnīca, nodrošinot ārstu un pakalpojumu pieejamību tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.

No savas un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības puses varam piedāvāt jaunajiem speciālistiem karjeras un izaugsmes iespējas reģionā. Aizvien Gulbenes un Balvu reģionā tiek ļoti gaidīti jauni speciālisti, t.sk. psihiatrs, ginekologs, traumatologs, pediatrs, internists.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form