Foto: Privātais arhīvs
Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies, un ierastās metodes vairs nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk sastopami dažādi jaunrades procesi. Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, tās guvušas lielu popularitāti vadošo uzņēmumu vidū.

Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt savus produktus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Vērtīgi izcelt, ka tās var kalpot par pamatu un pirmajiem soļiem jaunai ilgtermiņa sadarbībai.

Būtiska gatavība jaunrades procesiem

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējo spēku (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, lai veicinātu inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstību. Lai šis inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un pārmaiņu izmaksas, bet arī jāpārliecina darbinieki un pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Kritiska ir izpratne par pārmaiņu un jaunrades procesiem tieši vadības līmenī, kas uzņēmuma prioritātes un vīziju tālāk nodod darbiniekiem. Tādēļ, pirms tiek veiktas lielas investīcijas, ir būtiski apzināties, vai vadība un darbinieki ir pietiekami motivēti un saskata pievienoto vērtību. Svarīgi arī izprast, vai uzņēmumam ir piemēroti izaicinājumi, kurus iespējams risināt koprades gaitā ar ārējiem partneriem. Izaicinājuma mērogam ir jābūt daudz plašākam par pašu uzņēmumu. Problēmas, kas, ļoti iespējams, ir aktuālas tikai pašam uzņēmumam, nav piemērotas atvērto inovāciju formātam. Šādos gadījumos uzņēmums pats iekšienē vai ar ārējo pakalpojumu sniedzēju palīdzību var rast atbilstošus risinājumus problēmai.

Lielisks atvērto inovāciju piemērs ir korporatīvie akseleratori – jaunuzņēmumu akselerācijas programmas, kas tiek veidotas uzņēmuma iekšienē, lai attīstītu biznesa virzienus un padarītu efektīvāku esošo darbību. Tomēr jāpiebilst, ka šāda tipa programmas prasa lielus uzņēmuma resursus laika, cilvēku un arī izmaksu ziņā, un lielākajā daļā gadījumu šis nav atbilstošs pirmais solis atvērtajās inovācijās. Taču ir vairāki citi atvērto inovāciju modeļi un virzieni, kas ļauj saprast, vai uzņēmums ir gatavs un piemērots atvērtajām inovācijām un vai ir vērts šo uzņēmējdarbības modeli noteikt kā prioritāti.

Pirmais solis – hakatons

Hakatoni vienmēr ir bijuši daļa no tehnoloģiju kultūras (tech culture), taču pie mums tie plašākas sabiedrības uzmanību guva pavasarī, kad tehnoloģiju kopiena aicināja meklēt risinājumus Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām. Pašmāju hakatons " Hackforce" bija sākums tādiem šobrīd jau plaši zināmiem projektiem kā "Shield 48" un brīvprātīgo kustībai "Paliec mājās". Maijā sekoja kultūras un radošo industriju hakatons " HackCreative, savukārt gads noslēdzās ar Swedbank ilgtspējas hakatonu Hack for the Future".

Ar hakatonu palīdzību uzņēmums bez lielām investīcijām vai darbinieku noslodzes var identificēt tam aktuālos izaicinājumus un piedāvāt tos plašākai publikai, lai hakatona laikā komandas sacenstos, izstrādājot prototipus. Tas ir lielisks veids, kā radīt jaunas radošas idejas un atrast tehnoloģiju risinājumus, lai saglabātu konkurētspēju, ko potenciāli pēc hakatona integrēt uzņēmumā. Vēl viens ieguvums, ko noteikti nevajag noniecināt, ir uzņēmuma darbadevēja tēla stiprināšana. Hakatonos lielākā daļa dalībnieku ir tieši informācijas tehnoloģiju, lietotāju pieredzes (user experience, UX) un datu zinātnes (data science) jomu eksperti, pēc kuriem tirgū ir nemainīgi augsts pieprasījums.

Bieži vien kā nākamais solis pēc hakatona ir koprades programmas, kuru ietvaros uzņēmumiem tiek piemeklēti sadarbībai atbilstoši jaunuzņēmumi. Tā ir lieliska alternatīva korporatīvajiem akseleratoriem, jo uzņēmumam nav jāiegulda tik lieli resursi. Koprades programmas darbojas kā atspēriena punkts sadarbības uzsākšanai, un to pamatmērķis ir rast sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem, veidojot pilotprojektus. Šāda vadīta atvērto inovāciju modeļa lielākais ieguvums ir strukturētā pieeja, ko nodrošina koprades programmas komanda. Sadarbības process tiek vadīts, nosakot konkrētus mērķus, laika plānu un dažāda veida darba sesijas, lai pēc noteiktā laika nonāktu pie vēlamā rezultāta un secinājumiem.

Pirmā šāda veida programma Baltijas uzņēmumiem ir mūsu "Helves" veidotais "Future Hub", kam pievienojušies tādi tirgus līderi kā "Swedbank", "Rimi Baltic", "Latvenergo", "Orkla", kā arī Rīgas dome. Man ir liels prieks, ka arī pašmāju uzņēmumi saskata vērtību šāda veida programmās, tas ir veids, kā tiem celt starptautisko konkurētspēju, īpaši digitālajā jomā.

Inovācijas kā daļa no uzņēmuma kultūras

Hakatoni un koprades programmas ir lieliski rīki, lai identificētu potenciālās inovācijas konkrētām problēmām, taču ar vienreizējiem panākumiem vien nepietiek. Jaunu problēmu un iespēju identificēšana un metodes radošai problēmu risināšanai ir pamats inovāciju kultūras aizsākšanai uzņēmuma ikdienā. Šajā procesā veiksmes atslēga ir darbinieku iesaiste, motivācija, kā arī prasme radoši raudzīties uz izaicinājumu. Jāatceras, ka atvērtās inovācijas uzņēmuma iekšienē attiecas ne tikai uz produkta izstrādes procesu, bet gan arī uz jebkuru problēmu, kam nepieciešams rast risinājumu, tātad tas skar visus darbiniekus.

Lai izvairītos no haosa, ko var izraisīt lielais ideju daudzums, iesaistot daudz cilvēku, nepieciešama strukturēta un sakārtota pieeja. Viens no produktīvākajiem un populārākajiem veidiem, kā veicināt strukturētu inovatīvu problēmu risināšanas pieeju uzņēmuma līmenī, ir praktizēt dizaina domāšanu (design thinking). Aicināt darbiniekus uz īpaši organizētām dizaina domāšanas darbnīcām, kas paredzētas, lai mācītos praktiskas metodes, kā meklēt risinājumus radošā un inovatīvā veidā. Uzņēmuma kultūru veido darbinieki, tādēļ būtiski sākt tieši ar viņiem.

Vēl plaši izmantota metode projektu izstrādei uzņēmuma iekšienē ir sprinta darbnīcas (sprint workshops). Uzņēmums identificē problēmu, tiek komplektēta komanda, iesaistot uzņēmuma darbiniekus un ārējos ekspertus jaunuzņēmumu un inovāciju vadības jomās. Seko aptuveni piecas dienas ilga sprinta darbnīca, kuras ietvaros tiek meklēti risinājumi izvirzītajam izaicinājumam, izmantojot dizaina domāšanu, prototipu izveidi un to validēšanu ar klientu vai lietotāju.

No kā uzmanīties, un ko sagaidīt

Neskatoties uz izvēlēto atvērto inovāciju modeli, uzņēmumam ir jāņem vērā dažādi izaicinājumi. Atvērto inovāciju pamatā ir sadarbība, taču dažkārt uzņēmums sadarbības partneri mēdz uztvert kā vienīgo darba darītāju. Lai sadarbība būtu abpusēji vērtīga, inovatīvi risinājumi uzņēmumā jāmeklē koprades procesā. Arī lielais ideju apjoms sākotnēji var šķist pārmērīgs vai, tieši pretēji, jaudas trūkums īstenot visas idejas var laupīt motivāciju. Jebkāda veida inovācijas, tajā skaitā atvērtās inovācijas modelis, ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Tiek veiktas lielas investīcijas, bet jāņem vērā, ka rezultāti prasa laiku un ieguvums nebūs tūlītēji redzams. Veiksmes atslēga, ko diemžēl nav iespējams meklēt nevienā ārējā partnerī vai pakalpojumā, ir piemērots domāšanas veids, saskatot iespējas un ticot sadarbības modelim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!