Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā konkursa „Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas un atbilstošo tehnisko resursu iegāde” 3. iepirkuma daļas „Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas specializētās programmatūras piegāde un uzstādīšana” rezultāti lieku reizi rosina nopietni paraudzīties uz valsts institūciju atklāto konkursu vērtēšanas caurskatāmību un profesionalitāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
It kā likuma burts tika ievērots: lai izvēlētos atbilstošāko informācijas tehnoloģiju (IT) kompāniju, kura izveidotu sistēmu NVA darbības un sadarbības nodrošināšanai ar citām Latvijas valsts institūcijām, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, tika izveidota speciāla komisija piecu cilvēku sastāvā un nozīmēts viens informācijas tehnoloģiju eksperts – Jānis Tepers.

Eksperta funkcija konkursa laikā bija skaidrot komisijas locekļiem tehniskās specifikācijas katras kompānijas iesniegtajos piedāvājumos, savukārt komisijas loma bija vērtēt piedāvājumus pēc būtības. Turklāt Iepirkuma likuma 23. panta 5. punkts un normatīvie akti (Iepirkuma komisijas darbības noteikumi MK 742. V nodaļas 30. punkts) paredz, lai komisijas locekļi piedāvājumus vērtētu individuāli.

Diemžēl realitātē vērtēšana konkursā, kurā pārliecinoši uzvarēja dārgākā piedāvājuma iesniedzējs „Siemens”, bija acīmredzami tendencioza un pretlikumīga. Pirmkārt jau konkursa vērtēšanā ir tikusi pārkāpta likuma norma par nepieciešamību komisijas locekļiem piedāvājumus vērtēt individuāli, – visu piecu komisijas locekļu vērtējumi ir absolūti identiski. Interesanti, ka pat visos vērtējumos ir vienas un tās pašas gramatikas kļūdas.

Otrkārt, pretrunas ir atrodamas arī konkursa komisijas noslēguma protokolos, kur vienuviet noteikta summa ir minēta latos, bet jau citā vietā tā pati summa ir redzama eiro vienībās. Tas rada pamatotu jautājumu – vai komisija maz pati zina, ko un par kādu cenu tā iegādājas?

Arī IT nozarē nepazīstamā eksperta Jāņa Tepera pieaicināšana nerada uzticību konkursa vērtēšanas objektivitātei, – konkrētā „speciālista” vārds nav atrodams nevienā no profesionālo organizāciju sarakstiem. Šajā gadījumā konkursa komisijai, lai nodrošinātu lēmuma objektivitāti šādos sarežģītu un dažādu tehnoloģiju piedāvājumos, bija nepieciešams piesaistīt vairākus un pazīstamus ekspertus.

Nav ziņu arī par to, kādi ir bijuši eksperta izvēles kritēriji un vai ir tikušas izvērtētas arī citas ekspertu kandidatūras. Interesanti – kā gan komisijas locekļi, kuri, kā atzīst arī pati NVA, ir IT jautājumos nekompetenti, ir varējuši novērtēt eksperta kvalifikāciju, paši nemaz nepārzinot IT jomu?

Fakts, ka komisija visu spriedumu ir balstījusi tikai uz šī viena eksperta atzinuma, izmantojot tikai viņa norādītos argumentus, rada bažas par konkursa rezultātu patiesumu. Tāpēc IT kompānija „Mebius IT” iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par minētā konkursa vērtēšanas rezultātiem – un, kā liecina mediju informācija, mēs neesam vienīgie.

Šāda vērtēšanas procedūra izraisa patiesu sašutumu IT kompāniju vidū, jo uzņēmumi ir investējuši naudu, gatavojot piedāvājumus, t.i. maksājuši par konkursa nolikumu saņemšanu, par visām izziņām no valsts institūcijām, kas jāpievieno konkursa piedāvājumam, kā arī maksājuši par savu speciālistu darbu, bet konkursa organizētājs pat nav papulējies rūpīgi ar šiem priekšlikumiem iepazīties un izteikt savu viedokli.

Ja konkursa komisijas locekļiem ir tik nenopietna attieksme pret kompānijām, kas piedalās konkursā par organizācijas darbam kritisku sistēmu, ar kuru ikdienā NVA darbiniekiem būs jāstrādā, tad jājautā – cik nopietni viņi vispār dara savu darbu? Kāpēc mēs maksājam nodokļus, par kuriem šāda iestāde tiek uzturēta?

Vismaz šis konkurss rada pamatotas aizdomas vai nu par iepirkuma komisijas profesionalitātes trūkumu, vai nu par nenopietnu attieksmi pret saviem darba pienākumiem, pārvēršot konkursu par farsu, vai arī par apzinātu tendenciozitāti.

Turklāt gadījumā, ja konkursa rezultāti tiks atcelti un notiks atkārtota piedāvājumu izvērtēšana, var tikt apdraudēta paša projekta realizācija, jo 15.aprīlis ir pēdējais datums, kad var tikt slēgts līgums ar projekta realizētāju. Tas nozīmē, ka konkursa rezultātu apstrīdēšana var ne tikai kavēt, bet pat apturēt konkursa realizēšanu.

Neraugoties uz to, sūdzības iesniegšana bija nepieciešama ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem konkursa pretendentiem, bet arī tāpēc, lai šis gadījums nekalpotu par negatīvu precedentu citiem valsts institūciju rīkotajiem konkursiem, t.i. neradītu iespaidu, ka uzņēmumi piever acis uz konkursa komisiju neprofesionalitāti un iespējamo negodīgumu.

Šādos konkursos, īpaši tajos, kur iepirkumi tiek organizēti par Eiropas līdzekļiem, šajā gadījumā „PHARE” finansējumu, ir jābūt īpašai caurskatāmībai, lai netiktu apdraudēta nedz paša projekta īstenošana, nedz valsts tēls kopumā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form