Varbūt brīžam mums katram ir šaubas par kāda autobraucēja braukšanas manierēm, un zināms ceļš mums visiem ejams līdz šveiciešu vai vāciešu braukšanas kultūrai. Taču, pašam intensīvi pārvietojoties ar vāģi vairāk nekā 20 gadus, redzu – Latvijā strauji augusi gan braukšanas kultūra, gan attieksme pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un noteikumiem.
Cietušo un bojāgājušo skaits uz ceļiem ir samazinājies. Sarucis, protams, arī iedzīvotāju skaits. 2016. gadā uz autoceļiem bojā gājuši 157 cilvēki (salīdzinājumam – pašnāvību skaits vidēji Latvijā ir aptuveni 500 gadā). Ceļu satiksmes negadījumos cietušo samazinājums, manuprāt, noteikti nav tikai kontrolējošo institūciju nopelns. Latvijas autobraucēji paši sevi ir disciplinējuši, ir uzlabojusies autovadītāju apziņa. Tas pakāpeniski noticis līdz ar sabiedrības izaugsmi, sevis kā savstarpēji saistīta kopuma apzināšanos.
No valsts puses gadu gaitā pastāvīgi ir auguši nodokļi, ko maksā autovadītājs, un tiek meklēti un uzturēti veidi, kā iekasēt vairāk. Tas būtu pieņemami, ja mēs kā autovadītāji adekvāti saņemtu pretī. Vai valsts 26 gados ir uzbūvējusi kaut vienu "autobāni", cik investēts apgaismotās šosejās, nožogojumos pret meža dzīvniekiem utt.? Tikai 20% ceļu Latvijā ir melnais segums.
Šajā gadā Iekšlietu ministrija Valsts policijas vajadzībām par iespaidīgu nodokļu maksātāju naudu papildus nopirkusi 40 netrafarētas policijas automašīnas reģioniem, plus vēl 7 jau Rīgas reģionam bija. A priori netrafarētie transportlīdzekļi nav domāti prevencijai, brīdināšanai un uzmanības pievēršanai, bet" šaurpieraini" slēptai kontrolei un sodīšanai.
Vai autovadītāji un sodīšanas instances Latvijā virzās vienotā attīstības līmenī? Domāju, ka ne. Kā piemēru var minēt kaut vai Gruziju, kur ar valdības rīkojumu noteikts, ka ceļu policijas auto jāpārvietojas tikai ar ieslēgtām bākugunīm. Lai šoferi to redz pa gabalu un disciplinējas.
Vai no iepriekš minētā jāsecina, ka ar šo gadu prevencijas darbs uz Latvijas autoceļiem ir beidzies? Tā vietā ieviesta "komandantstunda"? Cik ilgi Latvijas autovadītāji, nodokļu maksātāji to pacietīs?!
Ja ar tādu azartu policija ķertu arī laupītājus un zagļus! Ap 45 000 noziedzīgu nodarījumu gadā. Cik atklātu zādzību? Mazāk par 5 procentiem! Cik atgrieztu nozagtu automašīnu? Nav pat statistikas. Vieglāk un daudz ienesīgāk taču ir sodīt uz ceļa!
Arvien vairāk izskatās, ka zem totālas sodīšanas sistēmas slēpjas "bizness" arī pašai CSDD, apkalpojošajām sabiedrībām, auto skolām utt. CSDD budžets 2016. gadā dubultojies ( NRA, 2017. gada 28. februāris).
"Sabiedrība ir tik bagāta, ka gatava maksāt par fotoradariem," tā CSDD valdes loceklis informēja medijus (Kas Jauns, 2016. gada 16. septembris).
Ja kāds ir bagāts, tad viens otrs CSDD vadītājs ar uzkrātiem 230 000 eiro, kuru kaimiņi mīl dēvēt par "slēpto miljonāru". CSDD budžets ir jau sasniedzis 43 miljonus eiro. Tas nav privāts uzņēmums, bet gan valsts kapitālsabiedrība. Uz kā rēķina un kā vārdā šī nauda apgrozās un tiek pelnīta?!
"Lursoft" datubāze uzrāda strauju CSDD ienākumu kāpumu tieši pēdējo gadu laikā. Izmeklējošajai žurnālistikai vajadzētu analizēt, cik daudz komercsabiedrības pelna uz šoferu pārkāpumu rēķina. Kurš pelna uz noteikumu neievērotāju "pārmācīšanas" kursiem, kas dod indulgenci un nolīdzina pāris punktu? Man rodas sajūta, ka Latvijā tiek radīta "naudas kāšanas" mašīna ceļu satiksmes drošības vārdā.
Vēlos atgādināt, ka līdztekus administratīvajiem sodiem kādu laiku ir ieviesta arī soda punktu sistēma. Ja administratīvais sods tiek dzēsts pēc gada, tad punkti pēc 2 gadiem. Ko un kam dod šī dubultā sodīšana? Izskatās, ka zem drošas braukšanas karoga ir iespējams izveidot arī dārgu un divkāršu sodīšanas mehānismu. Un te vietā ir iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par šo MK noteikumu atcelšanu. Soda punkts jādzēš līdz ar administratīvās sodāmības dzēšanas dienu, kā tas ir normālās Eiropas valstīs.
Ko darīsim, autovadītāji?