Septembra sākumā iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka jau šomēnes Latvijas–Baltkrievijas robežas kritiskākajos posmos varētu sākties pagaidu žoga būvniecība, savukārt pastāvīgo žogu varētu sākt būvēt gada beigās. Protams, ikvienam loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka pagaidu būve un pēc tam tās nomaiņa ar stacionāru gala rezultātā izrādīsies krietni dārgāka nekā tad, ja uzreiz tiktu uzstādīts normāls pastāvīgais žogs.
Patiesībā šāds žogs jau varēja atrasties uz robežas, ja vien 2019. gadā Iekšējās drošības birojs nebūtu vērsies pret Valsts robežsardzes vadību saistībā ar Latvijas–Krievijas robežas izbūvi. Represijas skāra arī robežas būvnieku – "Ceļu būvniecības sabiedrību "Igate"". Rezultātā būvdarbi tika apturēti, robeža "stāv vaļā" un vienīgais šķērslis no Baltkrievijas sūtītajiem migrantiem ir paši robežsargi.
2019. gadā toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izlēma nedarīt neko, vai nu cerēdams, ka gan jau uz robežas nekas nenotiks, vai, iespējams, tā rīkojās, citu motīvu vadīts. No viņa atbildību neviens joprojām neprasa, tā vēlreiz apliecinot, ka Latvijā politiskā atbildība ir tukša skaņa.
Pa to laiku liela daļa izteikto pieņēmumu un aizdomu pret robežsardzes vadību un būvniekiem nav apstiprinājusies. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mēs neesam darījuši neko nelikumīgu, sarežģītos apstākļos kopā ar pasūtītāju meklējām optimālos risinājumus, nevis, piemēram, atbilstoši projektam būvējām žogu upes vidū.
Man ir grūti komentēt, vai šo lietu ir radījusi neorientēšanās būvniecībā, savstarpējo attiecību kārtošana spēka struktūrās, konkurence starp būvniekiem vai kāds cits apstāklis. Aktualizējoties robežas problēmai, lieta, kas draudēja vilkties vairāku gadu garumā, tomēr ir nonākusi prokuratūrā. To vērtējam pozitīvi un savu nevainīgumu esam gatavi pierādīt tiesā, kad un ja lieta līdz tai nonāks.
Taču Latvijā, kā zināms, neoficiāli vairs neeksistē nevainīguma prezumpcija, un, lai gan tiesa pat nav sākusies, Iekšlietu ministrija, ignorējot noslēgto līgumu, gadiem ilgi mums nepasūtīja darbus, kas ļautu pabeigt Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi. Līgums arī netika lauzts, jo šādām darbībām nebija nekāda pamata, – netika darīts vispār nekas.
Tā nu rezultātā nekāda žoga uz robežas ar Baltkrieviju nav, un Latvijai tradicionāli tagad tiek mēģināts kaut ko kaut kā saglābt – protams, uz nodokļu maksātāju, nevis bezatbildīgo "atbildīgo amatpersonu" rēķina.
Te nu jāpaskaidro, ka šādi žogi apkārt nemētājas, tie ir savlaicīgi jāpasūta un jāpiegādā. Mums noliktavā ir aptuveni 30 kilometru žoga, regulāri paudām gatavību to uzstādīt līdzšinējās vienošanās ietvaros par cenu, kāda ir mūsu spēkā esošajā līgumā. Ja augustā būtu bijis pasūtījums, šis žogs uz robežas būtu jau pēc diviem mēnešiem.
Tomēr Iekšlietu ministrijai šāds acīmredzot pārāk lēts risinājums nebija pieņemams, ar mums neviens nerunāja, bet izvēlējās pasūtīt pagaidu žogu (patiesībā – dzeloņdrātis), ko pēc tam agrāk vai vēlāk nāksies aizstāt ar pastāvīgu būvi. Nelaime tikai tā, ka, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagaidu žogs izmaksās krietni vairāk nekā mūsu piedāvātais īstais, stacionārais.
Tātad valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt finansējumu 36,94 kilometrus gara pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošanai uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Žoga piegāde izmaksātu 488 400 eiro, bet uzstādīšana – 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Viegli izrēķināt, ka viens metrs pagaidu žoga izmaksās aptuveni 79,9 eiro. "Igate" pastāvīgo žogu uzstādītu par 57 eiro metrā. Turklāt nevajag aizmirst, ka pagaidu žoga izmaksas vēlāk nāksies pareizināt vismaz ar divi, bet ticamāk, ka gala rezultātā sadārdzinājums būs vēl lielāks – tas var sasniegt ap 100 eiro par metru.
Uzsākot lietu pret robežsargiem un būvniekiem, pārmetumu būtība bija, ka robežas izbūve valstij izmaksā pārāk dārgi, tāpēc jāmeklē vainīgie un jānolīgst citi būvnieki. Tagad redzams, ka citi būvēs krietni dārgāk. Jautājums – vai tiks uzsākta izmeklēšana arī pret dārgā pagaidu žoga pasūtītājiem, piegādātājiem un uzstādītājiem? Vai arī spītīgi tiks īstenots acīmredzami dārgākais risinājums?
Visbeidzot – vēl nesen iekšlietu ministre lepni prognozēja, ka pagaidu žogu sāks uzstādīt jau līdz septembra beigām. Teju klāt jau oktobris, bet žoga kā nav, tā nav. Tagad izrādās, ka uzņēmums, ar ko noslēgts līgums par dzeloņstiepļu piegādi, pagaidu žogu ir pārdevis lietuviešiem, kuri, protams, izrādījušies krietni elastīgāki un operatīvāki. Tagad runā par jaunu iepirkumu, kas visdrīzāk nozīmē, ka pagaidu žogs kļūs vēl dārgāks, bet uzstādīšanas termiņš ir miglā tīts.
Šķiet, ka kāds procesu sabotē apzināti, bet citi izliekas, ka nekādas migrācijas krīzes nav, laika ir daudz, bet valsts naudu labāk tērēt pagaidu būvēm, nevis izvēlēties lētāku risinājumu ar pastāvīgu būvi. Jācer, ka šīs darbības atbilstoši novērtēs tiesībsargājošās iestādes.