„Saskaņā ar publicētajiem Eurostat datiem nelaimes gadījumu līmenis būvniecībā turpina pazemināties,”

- Tā teikts zemāk minētajā izdevumā. Vai tas nomierina?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
„Saskaņā ar jaunajiem statistikas datiem, kas publicēti jaunākajā žurnālā, kuru izdevusi Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, nelaimes gadījumu līmenis Eiropas būvniecības nozarē kopš 1994. gada ir pastāvīgi un strauji pazeminājies, tomēr tas vēl joprojām ir nepieņemami augsts.

Pamatojoties uz Eurostat apkopotajiem provizoriskajiem 2001. gada Eiropas statistikas datiem par nelaimes gadījumiem darbā, nāves gadījumu skaits šajā nozarē laika posmā no 1994. līdz 2001. gadam ir samazinājies par 29 %, bet to nelaimes gadījumu skaits, kuru sekas nav nāve, ir samazinājies par 20 %. Visstraujākais samazinājums bijis no 2000. līdz 2001. gadam, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati - šajā laika posmā to nelaimes gadījumu skaits, kuru sekas nav nāve, uz 100 000 darbiniekiem samazinājās no 7518 līdz 7213, un nāves gadījumu skaits samazinājās no 11,4 līdz 10,4 uz 100 000 darbiniekiem 15 ES dalībvalstīs pirms paplašināšanās.”

(Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras (DDVA) publicētie dati DDVA Latvijas Nacionālā kontaktpunkta (NK) mājaslapā (www.osha.lv).)

Pat negaidot gada statistikas kopsavilkumu, diemžēl, jāparedz, ka šī gada statistikas rādītāji Latvijā liks secināt tikai vienu: būvniecība ir lielāks „šausmu faktors” ne kā to izprot strādājošo sievas un mātes.

Kas notiek? Skaitļi un tikai skaitļi...

Nāves un nelaimes gadījumos cietušo statistika (šeit un zemāk izmantoti Valsts Darba inspekcijas apkopotie dati):

 1998.1999.2000.2001.2002.2003.2004.(1.p)
1.*10396111971184270
2.**106468124

* Būvniecībā smagos nelaimes gadījumos cietušo skaits.
**Letālo nelaimes gadījumu skaits būvniecībā.

Visvairāk nelaimes gadījumu noticis būvniecībā – 70 cietušie (11%) un kokrūpniecībā – 68 (11%) . Analizējot nelaimes gadījumos cietušo profesijas secināts, ka visvairāk cietuši kvalificēti strādnieki (ieguves rūpniecības un celtniecības strādnieki u.c.)- 27%, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājuma montieri (montieri un montētāji, pašgājēju iekārtu vadītāji un celšanas mašīnu un iekārtu operatori u.c.) – 24%, un vienkāršas profesijas strādnieki 16%.

Skaitļi rāda, ka 2004. gada sešos mēnešos būvniecībā noticis vairāk nelaimes gadījumu, nekā visā 2003. gadā: 70, no tiem smagi – 22 un letāli – 4!

Pēc Valsts Darba inspekcijas datiem, kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami:

- darba drošības prasību neievērošana no darbinieka puses (70%), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepietiekama uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darba disciplīnā;

- neapmierinoši apstākļi darba vietā (9%): nepietiekoša kārtība darba vietā, piemērota darba drošības aprīkojuma trūkums un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, u.c.;

- trūkumi darba organizācijā (8%): nepietiekoša kontrole pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darbu izpildi, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana, u.c.

Salīdzinot ar 2003. gada 1. pusgadu palielinājies arī arodsaslimšanu skaits: 2004.g.1.pg. reģistrēti 397 pirmreizējie saslimšanas gadījumi (+58%) (kopumā visās profesijās).

Darba vides iekšējās uzraudzības kontroles rezultāti rāda sekojošo (būvniecība pārskatā atsevišķi nav izdalīta):

Apskatītajā 6 mēnešu periodā VDI apsekoja 1890 uzņēmumus, no kuriem

- 635 – nav darba aizsardzības speciālists;

- 1096 – nav risku novērtējuma;

- 1179 – nav vides iekšējās uzraudzības plāna;

- 1151 – nav profesiju saraksta, kurās ir veselībai kaitīgi faktori;

- 1375 – nav profesiju saraksta, kurās ir īpaši darba apstākļi.

No apsekotajiem uzņēmumiem tikai 562 (30%) atbilst MK 379. noteikumiem „Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība”, neatbilst – 802 (42%) bet tikai daļēji atbilst – 526 (11%). Neraugoties, ka likums nosaka, ka uzņēmumā jābūt ievēlētai uzticības personai, tādas ir tikai 216 uzņēmumos no 1890, jeb 11%!

VDI pārskata periodā rīkoja mērķakcijas arī sakarā ar tā dēvēto „melno darbu”. Apsekoti 394 uzņēmumi, kuros atklāti 367 nodarbinātie bez darba līgumiem. Sadarbībā ar Valsts Ieņēmumu dienestu pārbaudīti 387 uzņēmumi par darba aizsardzības, darba likumdošanas un higiēniska rakstura pārkāpumiem. Pēc VDI materiāliem sodīti 26 uzņēmumi, pēc VID – 49 un šajos uzņēmumos konstatēts arī 191 bez darba līguma nodarbinātais. 2004. gada pirmajos sešos mēnešos VDI izskatījusi 1352 iesniegumus par pārkāpumiem darba likumdošanā, to skaitā arī par nodarbināšanu bez darba līguma (1341 gadījumā iesniedzēju prasības atrisinātas pozitīvi) un 139 iesniegumus darba aizsardzības likumdošanas jautājumos (visi bijuši pamatoti).

Es negribu komentēt, domājiet paši, vai tikai ar likumu esamību var ko grozīt apziņā “ar mani nu gan tas nekad nenotiks” kā ar dzērāja prātu, - ka viņš nekad neieskries nevienā kokā vai nenobrauks nevienam bērnam māti…

Vēlos vērst uzmanību tikai uz vienu mazu faktoru. Tur, kur strādniekam ir pieejama kaut daļa informācijas, to viņš saņem un izmanto. Arī par darba drošību, par savu vērtību savai sievai, dēlam, meitai. Un arodbiedrības (visās nozarēs) ir tās, kas to atgādina!

P.S., bet kas varbūt ir visinteresantākais rakstot šo rakstu…:

Noslēguma ES konferencē “Būvē droši” piedalījās arī SIA ”Merks” darba drošības speciālisti. “Merks” jau sevi pierādījis kā sarežģītu un revolucionārus risinājumus prasošu objektu veiksmīgs celtnieks. Konferencē tika izteikta cerība, ka Nacionālās hokeja halles celtnē mēs ieraudzīsim pilnīgi visas Latvijas likumdošanā paredzētās un celtnieku sapņos lolotās normas – gan reālu koordinātoru, gan uzticības personas darba aizsardzības jomā. Nemaz nerunājot par darba plānu darba drošības pasākumos.

Šeit tiešām “Merks” vadībai ir lielas iespējas sevi pierādīt, jo atbildība uzņemties tik valstiski un sabiedriski nozīmīgu objektu laikam nenozīmē tikai peļņas gribu, bet arī pasaulei parādīt LABAS PRAKSES GRIBU! Novēlam panākumus un prasmi patiešām pierādīt savu varēšanu. Lai nu tā būtu!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form