Māris Resnis: Jauniešu vēlme tikt pie 'ātras un vieglas naudas' – riskants pasākums ar iespēju nonākt cietumā  (18)

Finanšu izlūkošanas dienesta saņemtajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem 20% gadījumu ir informācija par jauniešiem vecumā no 14 līdz 30 gadiem. 2020. gadā par 116 jauniešu darbībām ir ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savukārt par 50 jauniešu darbībām ir ierosināti kriminālprocesi par ziņu nesniegšanu par līdzekļu piederību. Tie ir diezgan lieli, uztraucoši skaitļi, kas liek aizdomāties par iemesliem, kāpēc jaunieši iesaistās šādos, aizdomīgos finanšu darījumos.

Par ko jaunieši visbiežāk nonāk tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā? Visbiežāk lietotās shēmas, kurās iesaistās vai tiek iesaistīti jaunieši, ir naudas mūlis vai lupatu lelle. Naudas mūlis ir persona, kura nezināšanas vai labticības dēļ piekrīt sniegt skaidras vai bezkaidras naudas pakalpojumus, izmantojot savus personas datus un bankas kontus. Savukārt lupatu lelle ir fiktīva uzņēmuma īpašnieks bez tiesībām rīkoties, un uzņēmumu faktiski pārvalda citi cilvēki, kuri nevēlas būt publiski redzami. Šādiem darījumiem visbiežāk piekrīt cilvēki radniecības, parādsaistību vai šantāžas dēļ.

Ir novērots, ka ārvalstu jaunieši izmanto kontus Latvijas kredītiestādēs, lai glabātu vai slēptu neskaidras izcelsmes līdzekļus. Par uzņēmuma īpašnieku un patiesā labuma guvēju mēdz iecelt jaunus darbiniekus, lai tie veiktu, piemēram, nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumus ar samazinātu vērtību un izvairītos no nodokļu nomaksas, vai arī tiek veikti nekustamā īpašuma dāvinājumi nepilngadīgajiem. Vairākas saistītās personas (bērni, radinieki) var saņemt līdzšinējai aktivitātei kontā neraksturīgi liela apjoma pārskaitījumus no vienas personas, un pēcāk šos līdzekļus nogulda termiņnoguldījumā. Tāpat notiek fiktīvu uzņēmumu veidošana ārvalstīs, lai veiktu naudas pārskatījumus uz kontiem Latvijā. Tie ir tikai daži no veidiem, kā negodīgās shēmās tiek iesaistīti jaunieši.

Kāpēc jaunieši iesaistās dažādās finanšu afērās? Pirmkārt, tā ir kaut kā jauna atklāšana, izbaudīšana. Vienā vārdā - "adventure" jeb piedzīvojums. Jaunieša vecums ir pāreja no bērna, pusaudža stadijas uz pieaugušā statusu, un jaunietis vairs nav tik daudz atkarīgs no vecākiem vai viņu finansālā atbalsta, vai arī meklē veidus, kā kļūt neatkarīgam finansiālā ziņā. Kuram gan gribas regulāri prasīt mammai vai tēvam kabatas naudu, lai aizietu uz kino vai izmaksātu kafiju mīļotai meitenei?

Dažreiz jauniešu spēja orientēties un izmantot virutālos rīkus, kuri nes finansiālus ienākumus un iespēju uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir daudz labāka nekā viņu vecākiem. Vēlme sākt neatkarīgu dzīvi ir viens no galvenajiem motīviem izvēlēties darbu vai nodarbošanos, kas, iespējams, nav jaunieša "sapņu darbs" vai arī doties uz citām valstīm, lai gūtu lielāku atalgojumu nekā mājās.

Tomēr ar darba, pat, ja tas nav sapņu darbs, atrašanu nav tik rožaini. Jau ilgstoši Eiropā un arī Latvijā aktualizē jautājumu par jauniešu nodarbinātības iespējām un ilgstošo bezdarbu. Tieši jaunieši bija tie, kurus ekonomiskās un finanšu krīzes skāra vissmagāk, un arī pašlaik vīrusa pandēmija ietekmē daudzus, kas līdztekus studijām piepelnījās apkalpojošajā sfērā, jo šīs nozares ir apturējušas savu darbību. Statistika ir nepielūdzama: 2020. gada 3. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis Latvijā bija 14,8 %, un starp visiem bezdarbniekiem 10,8 % bija jaunieši. No visiem jauniešiem 34,9 % bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bieži vien jaunietim darba atrašana nav saistīta tikai ar prasmju un pieredzes esamību/neesamību. Jauniešu vidū ir arī diezgan lielas gaidas pēc pietiekoši augsta atalgojuma. Pirms pāris gadiem SEB banka Latvijā veica pētījumu, un, domājams, ka tolaik fiksētā tendence ir bijusi tikai ar augšupejošu līkni. Proti, pētījumā lielākā daļa jeb 72 % aptaujāto jauniešu atzina, ka vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro atalgojumu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, bet 11% aptaujāto jauniešu vēlamā alga bija pat vairāk nekā 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, vien 6 % sagaidīja, ka viņiem maksātu līdz 500 eiro. Tomēr ambīcijas un realitāte krasi atšķiras, jo bieži vien jaunietis – tikko no skolas sola un attiecīgas iegūtas profesionālās izglītības un pieredzes darba tirgū -, protams, nav primārā izvēle darba devējam, un arī atalgojuma ziņā tiek vērtēts zemāk nekā pieredzējušākie.

Zinātkāre un jaunas pieredzes iegūšana – pamata vilkme jauniešiem, kas virza tos pieņemt lēmumus ar augstāka riska pakāpi. Tas nozīmē, ka netiek izsvērti visi riski, kā arī alternatīvas (lēmumu saskata kā vienīgo iespēju), un tiek izdarītas izvēles, kuras bieži nav balstītas uz loģiku, bet vairāk - uz emocijām un cerībām. Arī vēlme izcelties un piederības sajūta bieži ir iemesls nepārdomātai rīcībai un no tā izrietošajām sekām. Piemēram, gribas skaistu un bezrūpīgu dzīvi, un galvenais - to panākt ātri un bez piepūles. Kā katalizātors visam iepriekš minētajam ir arī nepieciešamība būt attiecībās (mīlestība, sapratne, atbalsts), un vienīgais secinājums, kā to iegūt - jābūt materiāli nodrošinātam/neatkarīgam, jo tikai tā var būt pievilcīgs mīļotajam cilvēkam.

Laiks, kad jaunietim jāsāk pieaugušā dzīve, ir īpašs. Ir jāpieņem nopietni, pastāvīgi lēmumi par savu nākotni, lai gan pieredze, kurā balstīties, praktiski vēl nav izveidojusies. Šādas situācijas izraisa spriedzi un nedrošības sajūtu. Turklāt jauniešiem ne vienmēr ir pieejams atbalsts vai arī viņi jūt, ka netiek pienācīgi pieņemti vai uzklausīti, un iesaiste riskantos "projektos" tiek uzskatīta kā vienīgais risinājums visām problēmām.

Pieredzes trūkums vai zināms naivums pieaugušo dzīves sākumā ir normāla parādība. Tomēr atšķirība starp tiem, kuri pieņem vai nepieņem riskantus lēmumus, iesaistoties naudas shēmās, ir iekšējā vērtību sistēma un arī bērnības un agro pusaudžu gadu pieredze. Jāizprot, ka riskam ir pakļauti gan tie, kuriem nav bijuši labvēlīgi apstākļi, gan arī tie, kuriem dzīve ir bijusi ļoti komfortabla un kam nav bijusi negatīva pieredze ar cilvēkiem un situācijām, kas veido mānīgu drošības sajūtu un vēlmi riskēt un piedzīvot ko nebijušu ārpus drošās vides.

Ņemot vērā visas šīs vecuma īpatnības, kā arī dzīves realitāti - iespēju atrast darbu, kura atalgojums apmierina jaunieti, varam mēģināt izprast jauniešu rīcību, kas liek pieņemt lēmumu iesaistīties riskantos finanšu darījumos vai shēmās. Lai mudinātu jauniešus ar vēsu galvu izvērtēt visus "par un pret" un izvairīties no šādām riskantām finanšu shēmām, ir jāstrādā, ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus.

Pirmkārt, izpratnes veidošanai noderēs vienaudžu pieredzes stāsti, otrkārt, jāaktivizē jauniešu atbalsta mehānismi, piemēram, apkopojot atbildes uz jautājumiem, kurus viņi meklē par šīm tēmām, un, treškārt, ir jāmudina pašiem jauniešiem attīstīt spējas - iemaņas/prasmes - izvērtēt riskus un situāciju. Jārunā ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā (nevis moralizējot un garlaicīgi pamācot), un vietās, kuri viņi uzturas, piemēram, sociālās tīklošanas vietnēs.

Noteikti ir jārunā arī par to, kādas sekas sagaida jauniešus par iesaisti šādās riskantās shēmās. Tā būs ne tikai sabojāta reputācija un darbinieku un ģimenes apdraudējums, bankas kontu bloķēšana un līdzekļu iesaldēšana, bet arī jau nopietnākas sekas - kriminālvajāšana un reāls cietumsods.