Atbildot uz jautājumu, kā Latvija vērtē Īslandes prezidenta rīcību, nododot tautas nobalsošanai likumu, kas paredz kompensāciju izmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām par minēto valstu pilsoņu zaudētajiem finanšu līdzekļiem Īslandes interneta bankā "Icesave", ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norāda: "Nav mans uzdevums vērtēt Īslandes prezidenta lēmuma politisko tālredzību, taču saskaņā ar konstitūciju Īslandes prezidentam ir neapstrīdamas tiesības nodot likumus tautas nobalsošanai."

Atsevišķu Eiropas politiķu pārspīlētās reakcijas uz šādu Īslandes prezidenta soli, tostarp draudot Īslandei ar starptautisku izolāciju, rada bažas, ka tiek apšaubītas demokrātiskas valsts tiesības rīkoties saskaņā ar nacionālo pamatlikumu un valstī pastāvošajām konstitucionālajām tiesībām.

Vai šādas reakcijas iemesls ir apstāklis, ka Īslande ir neliela valsts? Grūti iedomāties, ka līdzīgi komentāri izskanētu, ja šādu soli būtu spēris, piemēram, Francijas prezidents.

Arī vakardienas intervijā telekompānijai BBC Īslandes prezidents Olafurs Grimsons (Olafur R. Grimsson) ir skaidri norādījis, ka Īslande pilnībā atzīst savas starptautiskās saistības un vienīgais mērķis Īslandes prezidenta solim ir vēlme ļaut Īslandes tautai teikt savu vārdu referendumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit