Martinam Dukuram otrā uzvara sezonā un pasaules kausa kopvērtējumā viņš nostiprinājies līdera pozīcijā. Īglsā pirmajā braucienā vēl nepaveicās Martina galvenajam konkurentam Aleksandram Tretjakovam. Tomasa Dukura ielaušanās kopvērtējuma pirmajā desmitniekā arī ir apsveicama un saprotama, viņam šo pozīciju vajadzētu nosargāt līdz pasaules čempionātam. Skaidrs, ka īsajā Īglsas trasē vāciešu izredzes uz medaļām nebija lielas, kaut šīs sacensības apstiprināja jau zināmo tendenci. Lai cik ātri ieskrietos un cik labi arī nebrauktu pārējie, beigās skeletons visātrāk slīd Sandro Štīlikem. Tas nekas, ka startā vācietis zaudē Martinam vairāk nekā trešdaļu sekundes, kas ir ļoti daudz. Otra atziņa - vairs nav nejaušība, ka šajā sezonā krietni labāk brauc un pie laba skeletona ticis krievs Sergejs Čudinovs. Pagaidām viņš vēl nav tik ātrs startā kā Tretjakovs un Martins, taču arī viņa ātrums trases beigās nebija mazāks par mūsu līderi.
Martins par katru cenu šogad nebija izvirzījis mērķi pacīnīties par uzvaru pasaules kausa kopvērtējumā, šī tomēr ir eksperimentu sezona. Tomēr izskatās, ka tas viņam atkal ir pa spēkam. Pasaules čempionātā gan kādu pārsteigumu var sagaidīt ne tikai no vāciešiem, bet arī kanādiešiem vai brita Kristiana Bromlija. Krievi būtībā strādā tā, lai viņiem būtu medaļas Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, kur būs izteiktas savas trases priekšrocības. Lai kādas nebūtu attiecības ar brāļiem Dukuriem, galvenos konkurentus diezin vai krievi laidīs papildus patrenēties Soču trasē. Vieni oficiālie mači sezonu pirms, viena oficiālā treniņu nedēļa un viss. Jāatceras gan par kādu Krievijas - Kanādas darījumu pirms Vankūveras spēlēm. Kanādieši papildus savā trasē ļāva patrenēties krieviem, par to saņemot solījumu, ka pašiem būs tā iespēja vairāk iepazīt Soču trasi. Ja darījums paliks spēkā, Sočos bīstami būs arī kanādieši, taču tā vēl tikai nākotne. Pašlaik pasaulē labākais ir Martins Dukurs.
Vicināt dūres pēc kaujas nav jēgas - bobslejā jāstartē tiem, kas ir izlases sastāvā. Jādomā, divniekos diezin vai kas būtu īpaši citādāk arī ar Jāni Miņinu. Edgara Maskalāna /Daumanta Dreiškena veikums nebija peļams, bet būtībā vēl lielāku ievērību izpelnījās Oskars Melbārdis ar Intaru Dambi. Vispirms par absolūti ātrāko startu šajās divnieku sacensībās. Pārspēt šajā elementā bijušo stūmēju- monstru Beatu Hefti kopā ar Lampāteru reti kuram izdodas. Mūsu jaunajai ekipāžai tas atkal izdevās, gluži kā Eiropas kausa izcīņā pērnā gada nogalē.
Otra ievērība nav tik patīkama - kritiens pirmajā braucienā, bet jaunajiem pilotiem tā gadās. Bez kritieniem nav braukuši pat Lange un Langens, dažkārt pat ziedu laikos. Hefti naudas trūkuma dēļ arī neaizbrauca uz Ziemeļameriku, bet Īglsā bija labākais. Viņš jau iekļuvis kopvērtējuma desmitniekā un noteikti cīnīsies par medaļām arī pasaules čempionātā Kēnigzē. Patiesībā pārsteidz Aleksandra Zubkova līdera pozīcijas divnieku kopvērtējumā, jo krievs pēc Vankūveras spēlēm jau bija atvadījies no lielā sportā un tikai rudenī nolēma atgriezties. No sporta gan aizgājuši daži citi meistari, citi atkal kaut ko eksperimentē un tā nu Zubkovs ir pirmais, kaut četriniekos viņš ir tikai septītais.
Vācieši bobslejā vienmēr būs stipri un to pierāda agrāk tikai Eiropas kausos braukušais Manuels Mahata. Edgaram Maskalānam reāli iekļūt labāko desmitniekā četriniekos (pirmā starta grupa) līdz pasaules čempionātam, savukārt divniekos tas laikam nebūs iespējams. Četriniekos Īglsā pārsteidza krievu pilots Aleksandrs Kasjanovs, kas bija līderis pēc pirmā brauciena un tikai kļūmes otrajā piegājienā viņu atmeta uz piekto pozīciju summā. Skaidrs, ka krievi pirms Soču olimpiskajām spēlēm būs arvien spēcīgāki, viņu komandā ir arī iekšējā konkurence un tas jau vislabākais stimuls attīstībai.
Kamaniņu sportā Jaunā gada sākumā bez dižiem panākumiem un ko citu Kēnigzē un Oberhofā bija grūti sagaidīt. Tipiskas vācu trases, Oberhofā pat katru sezonu nenotiek pasaules kausa sacensības. Vāciešu uzvaras Oberhofā ikvienā disciplīnā neizbrīna. Latvijai arī stafetē šoreiz neizdevās tikt augstāk par sesto vietu, savukārt divniekos brāļiem Šiciem gadījās kritiens. Krita viņi arī komandu stafetē Kēnigzē, bet arī tas nav jāuztver par kaut ko ārkārtēju - ir jāriskē, ir jāeksperimentē un divniekos jau kritieni paši par sevi ir vairāk iespējami nekā vieniniekos. Pozitīvais - arvien labāk brauc Gudramovičs ar Kalniņu, tāpat Maija Tīruma tikusi labāko desmitniekā Oberhofā.
Vācijas uzvaras sieviešu sacensībās jau ir vairāk nekā 10 gadus pēc kārtas un pārsteidzoša būs tā diena, kad kādas citas valsts sportistei izdosies ieņemt pirmo vietu kaut vienā posmā. Diezin vai tas notiks šogad, turklāt Tatjana Hufnere jau uzvarējusi piecos posmos no sešiem. Protams, vācietes māk braukt, viņām arī izcilas kamanas, taču intrigai tas par labu nenāk. Par laimi, vēl būs Siguldas posms un mūsējiem tā iespēja pacīnīties par augstām pozīcijām, tāpat pasaules čempionāts būs vairāk neitrālajā Čezānas trasē. Sievietēm tas diezin vai īpaši mainīs spēku samēru, taču vīriešiem un divnieku sacensībās gan. Ja paraugās plašāk, tad mūsu jaunajiem kamaniņu braucējiem ir atzīstami panākumi junioru sacensībās pat Vācijas trasēs un tas nozīmē, ka nākotnē varām raudzīties visai cerīgi. Ar nosacījumu, ka pietiks finansējuma sportam.