Māris Sperga: Latvietis – digitāli prasmīgs?
Foto: Privātais arhīvs

Bieži vien, ceļojot uz ārzemēm, šķiet, ka tehnoloģiju attīstība Latvijā salīdzinājumā kaut vai ar "vecās Eiropas" lielvalstīm ir labā līmenī. Mēs esam pieraduši pie maksājumu karšu termināļiem veikalos, bezkontakta maksājumiem, plaši pieejama bezmaksas Wi-Fi, jaudīga optiskā interneta mājās, e-sistēmām valsts iestādēs un daudzām citām lietām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bet, ja skatāmies uz statistiku, tad DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka mūsu valsts iedzīvotāju digitālās prasmes ir zem vidējiem Eiropā – 75% Latvijā pret 80% Eiropā. Salīdzinājumam – šis rādītājs kaimiņvalstī Lietuvā ir 93%. Savukārt, kas attiecas uz uzņēmumiem, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktajā aptaujā uzņēmumi atzīst, ka lieto tikai dažus digitālos risinājumus (41%) vai neizmanto tos vispār (15%).

No kurienes "aug kājas"

Šie dati ir skaidrojami, pirmkārt, ar mums dažreiz raksturīgo pieeju "pastāvēt malā" un pavērot, kā strādā citi, vai viņi ir izdarījuši pareizo izvēli. Ja jā, tad, iespējams, mēs arī pamēģināsim. Diemžēl tehnoloģiju pasaulē, kas attīstās tik strauji, šādi gaidot, var palaist garām biznesa iespējas. Turklāt, neapgūstot tehnoloģijas laikā, vēlāk iekāpt tajā "vilcienā" būs vēl grūtāk, jo nebūs izveidojušies tehnoloģiju lietošanas paradumi.

Otrs iemesls, kādēļ uzņēmumi joprojām neizmanto tehnoloģijas, ir saistīts ar zināšanu trūkumu. Šī gada trešajā ceturksnī veicām aptauju par datu centru un mākoņu izmantošanu, un 51% no aptaujātajiem uzņēmumiem apgalvoja, ka viņiem trūkst zināšanu par tehnoloģijām un to priekšrocībām. Piemēram, novembrī daudzi e-veikali rīko "melnās piektdienas" izpārdošanas kampaņas. Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka šajā laikā e-komercijas uzņēmumiem ir nepieciešamas 3 līdz 5 reizes lielākas IT jaudas, jo ir liels klientu pieplūdums? Lai nodrošinātu stabilu e-veikala darbību, digitāli izglītots uzņēmums nevis ies uz veikalu pirkt serverus, bet pasūtīs papildu virtuālos serverus mākonī tieši uz izpārdošanas laiku un pēc kampaņas beigām atgriezīsies pie standarta IT jaudām, ar kurām parasti pietiek. Šo pieeju izvēlas arī citi uzņēmumi, kuriem raksturīga sezonalitāte biznesā vai kuriem ir grūti prognozēt nepieciešamo IT resursu apjomu un nav vēlmes pārmaksāt par to, ko neizmantos.

Informācijas kaleidoskops

Tajā paša laikā ir tik daudz informācijas par digitālajiem risinājumiem, ka uzņēmējam dažreiz ir grūti saprast, kas tieši no šī kaleidoskopa viņam ir vajadzīgs. Viens no piemēriem ir sertifikācija. Paņemsim datu centru, kur "dzīvo" mākonis. No ārpuses tie visi ir vienādi, gluži kā reklāmā ar gāzbetona blokiem, taču tos iedala 4 grupās pēc infrastruktūras drošības pakāpes(TIERI, TIERII, TIERIII, TIERIV). Jo lielāks pakāpes cipars, jo lielāka drošība. Ja uzņēmums strādā ar sensitīvajiem datiem (piemēram, medicīnā), tad tie ir jāglabā maksimāli droši. Un, lai pārbaudītu datu centra drošību, ir jāredz speciāls sertifikāts, kas ir atrodams izsniedzēja mājaslapā. Mēdz gadīties, ka datu centru operators apgalvo klientam, ka viņa infrastruktūra atbilst TIERIII standartiem, bet īstenībā tā nav atbilstoši sertificēta. Tas viss ir jāpārbauda, uzsākot sadarbību ar datu apstrādes piegādātājiem.

Trūkst zināšanu arī par licencēšanas modeļiem. Covid-19 ietekmē vairāki uzņēmumi pārgāja uz darbu no mājām un saviem serveriem slēdzās klāt attālināti ("Remote desktop", RDP jeb attālināta darbvirsma). Lai to darītu, uzņēmumiem bija nepieciešams iegādāties RDP licences, un tie, kuriem pirms tam nebija pieredzes ar šāda veida licencēm, pirka tās "uz mūžu", ieguldot uzreiz nozīmīgu summu. Savukārt vairāk zinošie izvēlējās nomas modeli bez ilgtermiņa saistībām, maksājot par licenci tikai reizi mēnesī, kamēr šis pakalpojums bija aktuāls. Paradoksāli, bet tie maksāšanas modeļi, ko Latvijas iedzīvotāji jau vairākus gadus izmanto kā privātpersonas (piemēram, operatīvais auto līzings), uzņēmumiem joprojām šķiet nezināmi.

Pozitīvas tendences

Lai cik sarežģīts arī nebūtu 2020. gads, tas tomēr veicināja lēcienu digitālo prasmju jomā. Uzņēmējdarbībā būtisks rādītājs bija domēnu vārdu reģistrācija, kas 2020. gada martā palielinājās par 30%. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi sāk straujāk attīstīt tiešsaistes pakalpojumus. Būtiski ir augusi uzticība arī ārpakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, mākoņpakalpojumus Latvijā izmanto gandrīz divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem – no 23,8% 2018. gadā (CSP dati) līdz 45% 2020. gadā (700 uzņēmumu "Tet" aptaujas dati).

Valsts pakalpojumu izmantošanā arī vērojamas pārmaiņas par labu digitalizācijai: šī gada deviņos mēnešos portāls "Latvija.lv" saņēmis 4,9 miljonus pieteikumu e-pakalpojumiem, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā (4,7 miljoni), liecina "data.gov.lv".

Tas notiek, jo cilvēkiem pašiem ir pieaugusi motivācija apgūt digitālās prasmes. Pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras datiem, starp pieaugušo tālākizglītības programmām digitālās prasmes ir visvairāk pieprasītās, un šī tendence tikai pastiprinās. Savukārt tikko "Riga TechGirls" organizētajai bezmaksas tiešsaistes izglītības programmai "Iepazīsti tehnoloģijas" pieteicās vairāk nekā 3700 Latvijas sieviešu.

Jācer, ka šīs tendences turpināsies un mēs tiešām kļūsim par valsti, kas atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam "aktīvi piedalās pasaules kopējo zināšanu vairošanā un tehnoloģiskās attīstības virzīšanā". Visi priekšnosacījumi mums Latvijā tam ir –attīstīta infrastruktūra, progresīva IT nozare un zinoši speciālisti.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form