Ja jautājumā par bēgļiem no Ukrainas Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme, cik saprotu, ir bēgļus atbalstoša, tad prognozes par ievērojamu skaitu ļaužu, kuri potenciāli pamestu Krieviju ekonomisku vai politisku iemeslu dēļ, rada sarežģītākus jautājumus. Kā pret viņiem izturēties? Kādi ieguvumi un kādi riski?
Lai gan vēsturisku paralēļu iezīmēšana ir riskants paņēmiens, tomēr šodienas kontekstā varbūt noder atcerēties, ka pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā un Balto armiju sakāves no Krievijas salīdzinoši īsā laikā aizbrauca 1,5 – 2,5 miljoni cilvēku, apmetoties vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Latvijas gadījumā atskaites punkts ir t.s. Nansena pases īpašnieki, kuru skaits ir svārstījies no apmēram 25 tūkstošiem 1924. gadā līdz 33 tūkstošiem 1927. gadā, sarūkot līdz 12 tūkstošiem 1935. gadā. Mūs, veroties no šodienas viedokļa, droši vien visvairāk interesē, vai iebraucēji radīja riskus Latvijai, jo tas, ka cilvēks bēg no viņam netīkama režīma, vēl nenozīmē, ka viņš lojāli izturēsies pret valsti, kas viņu uzņēmusi.
