Foto: LETA

Diskusijas (vairumā gadījumu – bažas) par attālināto mācību ietekmi uz izglītības kvalitāti ir pamatotas. Ar nepacietību tiek gaidīta iespēja atgriezties skolās un augstskolās – arī pamatoti. Vienlaikus man šķiet, ka sabiedrība nepietiekami apzinās, ka izglītības sistēma viena pati neveido gala "produktu", un sabiedrībā iesakņojušies priekšstati par to, "kā ir pareizi", zināmā mērā grauj deklarētos mērķus.

Vispirms neliela vēsturiska atkāpe.

Izglītības ietekme uz indivīdu un sabiedrību kopumā izsenis ir bijusi tēma dedzīgām diskusijām. Senajā Grieķijā bija viedoklis, ka rakstības izgudrošana nenāk par labu cilvēka prāta spējām, jo atbrīvo viņu no nepieciešamības attīstīt atmiņu. Grāmatizdošanas sākumposmā šāda zināšanu demokratizācija nebūt netika uztverta kā nepārprotams labums, jo nozīmēja tradicionālo autoritātes hierarhiju sašķobīšanos un neprognozējamas sociālās izmaiņas. Latvijas gadījumā šīs domas atskaņas vēl 19. gadsimtā saklausāmas, piemēram, laikraksta "Latviešu Avīzes" brīdinājumā: "... un nelauzi galvu par to, lai tavs bērns var skrīveris, vagars un tiesnesis tapt. Kad visi tā domās, kas tad druvu ars un zemi kops?" Tikmēr Krišjānis Valdemārs 1862. gadā pauda pretēju nostāju: "Trīs lietas mums pār visu citu ir vajadzīgas; pirmā kārtā: skolas, otrā kārtā: skolas un trešā kārtā: skolas."

Jāpiemin arī tas, ka pat gadījumā, ja izglītības nozīme netika apšaubīta, kritiskāk noskaņoti prāti norādīja, ka zināšanas vēl nenozīmē jēdzīgu pilsonisko pozīciju. Žans Žaks Ruso 18. gadsimta vidū raksta: "Mums ir fiziķi, ģeometri, ķīmiķi, astronomi, dzejnieki, mūziķi, gleznotāji; taču mums vairs nav pilsoņu." Vai cits aspekts: izglītības lokālo īpatnība ņemšana vērā (vai ignorēšana). Vēlāk pazīstamais sabiedriskais darbinieks Pauls Dauge 1917. gadā kādā vēstulē Rainim raksta – "ir smieklīgi runāt par latvju universitātes dibināšanu", jo latviešu jauniešiem "latvju valodas pastrīpošana neko daudz nedod".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!