Māris Zanders: Kas galvās omoniešiem Baltkrievijā?

Vēl pirms prezidenta "vēlēšanām" 9. augustā Baltkrievijas demokrātiem labvēlīgi noskaņoti eksperti prognozēja protesta akcijas un to izdzenāšanu. Tomēr viņu galvenās raizes šajā kontekstā bija: spēka struktūras Minskā esot šajā ziņā profesionālas, respektīvi, brutālas, tomēr, kā saka, normas robežās; lielākas bažas esot par reģionālajām pilsētām, kur vietējie omonieši nav apmācīti izdzenāt pūli, tādēļ varot apjukt un satrakoties. Nav pagājusi pat nedēļa, un šādi pārspriedumi izklausās naivi, jo to, ko spēka struktūras dara Minskā, grūti nosaukt par rupju, tomēr racionāli kaut cik saprotamu rīcību.

Protams, ir mēģinājumi racionalizēt arī pēdējo dienu zvērības. Raugi, omoniešiem esot iestāstīts, ka protestētāji saņemot piecus ASV dolārus dienā un vairums starp viņiem esot Ukrainas un Krievijas pilsoņi [1]. Valsts telekompānijas klāsta, ka protestētāji esot bezdarbnieki, narkomāni un dzērāji. Var, protams, teikt, ka cilvēks nedrīkst būt tik lētticīgs, tomēr tas nebūtu taisnīgi – arī mums var daudz ko iestāstīt. Tādēļ, ja brutalitātes pamatā būtu šī dezinformācija, nežēlību varētu kaut kā saprast. Tomēr praksē omonieši taču saskaras ar grupām, kuras nu nekādi nepieder uzskaitītajām – mediķi, pensionāri, gluži labu auto īpašnieki utt. Un tomēr sit, ņirgājas, pazemo.

Nestrādā arī apelēšana pie tā, ka varmākas taču dzīvo starp citiem Baltkrievijas cilvēkiem, arī šiem neliešiem taču it kā ir ģimenes, paziņas utt.