Jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo žultaināki kļūst politiķi un, protams, viedo komentētāju internetā izteikumi vienam par otru un par politiku Latvijā vispār. Tas savukārt prognozējami izraisa žēlabas par šādu latviešiem it kā raksturīgu nesaticīgumu, kas esot jo kaitīgāka mazas nācijas gadījumā, turklāt šai nācijai ļoti sarežģītā laikā.
īt tēzi, ka savdabīga politisko diskusiju maniere izriet no pārliecīgā partiju skaita, kā arī norādīt, ka arī citas salīdzinoši nelielas nācijas (vai pašidentitātes grupas) uzvedas līdzīgi.
Tā sauktais "partejiskums" Latvijas sabiedriskā dzīvē fiksējams vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās. Vēsturnieks Jāņis Šiliņš, raksturodams politiskos procesus Krievijas impērijas pēdējā desmitgadē, raksta: "4. Valsts domes vēlēšanās latviešu pilsoņi izvēlējās labāk balsot par krievu pārstāvi kņazu Serafimu Mansirevu, nevis par sociāldemokrātu kandidātu Andreju Priedkalnu".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
