Šā gada maijā Pasaules Banka (PB) publiskoja pētījumu par t.s. administratīvajiem šķēršļiem pārejas ekonomikas valstīs (J.Morriset, O.L.Neso. “Administrative barriers to foreign investment in developing countries”). Uzreiz jāsaka, ka pētījumā aplūkoto 32 valstu vidū Latvija pozicionējas slikti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pētījuma autori sarindojuši konkrētajās valstīs noteiktās procedūras, kas jāveic ārvalstu investoram, trijās grupās – pēc operāciju skaita, dienu skaita, kas jāpatērē šīs operācijas veicot, un pēc izmaksām ASV dolāros, ko prasa šo operāciju veikšana. Ja aplūko pirmo kategoriju, tad Latvija starp citām valstīm izskatās diezgan bēdīgi.

Procedūru skaits, kas nepieciešams ārvalstu investora “ienākšanai” (Entry)

Bulgārija 29
Turcija 22
Tanzānija 19
Latvija 17
Jordānija 15
Burkina Faso 14
Argentīna 13
Armēnija 13
Maroka 12
Slovēnija 12
Čehija 11
Madagaskara 11
Mauritānija 11
Senegāla 11
Ēģipte 10
Kenija 10
Lietuva 10
Malavi 10
Rumānija 10
Svazilenda 10
Čīle 9
Indija 9
Mali 9
Uganda 9
Gana 8
Mozambika 8
Nigērija 8
Tunisija 7
Dienvidāfrika 6
Zimbabve 6
Zambija 6
Lesoto 2

Taisnības labad arī jāatzīmē, ka operāciju skaits un šo operāciju veikšanas ilgums ir divas dažādas lietas, tomēr diemžēl arī ilguma ziņā Latvija ārvalstu investoram ir viena no nelabvēlīgākajām vietām.

Dienu skaits, kas nepieciešams ārzemju investoram “ienākšanai”

Tanzānija 187
Madagaskara 171
Bulgārija 157
Turcija 121
Latvija 114
Mozambika 106
Senegāla 96
Maroka 91
Zimbabve 85
Mali 79
Uganda 69
Čehija 65
Lesoto 61
Jordānija 60
Armēnija 59
Mauritānija 54
Svazilenda 53
Ēģipte 52
Kenija 51
Rumānija 50
Argentīna 47
Malavi 46
Indija 39
Tunisija 39
Lietuva 36
Gana 34
Slovēnija 30
Burkina Faso 29
Zambija 29
Čīle 26
Dienvidāfrika 23
Nigērija 18

Atliek aplūkot trešo pozīciju, proti, cik ASV dolāru ārvalstu investoram izmaksā biznesa uzsākšana tieši no birokrātisko izmaksu viedokļa.

Mozambika 6695
Turcija 6480
Rumānija 6207
Bulgārija 6023
Tanzānija 4756
Madagaskara 3452
Nigērija 3343
Jordānija 2941
Uganda 2733
Malavi 2703
Maroka 2650
Lesoto 2605
Slovēnija 2363
Mali 2172
Zimbabve 2098
Gana 1884
Lietuva 1850
Senegāla 1784
Svazilenda 1560
Armēnija 1366
Kenija 1318
Latvija 1229
Mauritānija 1221
Indija 974
Čehija 869
Ēģipte 727
Argentīna 639
Tunisija 576
Burkina Faso 517
Čīle 470
Zambija 417

Nu, re – vismaz šajā kategorijā mēs izskatāmies labāk. Tā teikt, ārvalstu investoram Latvijā nākas pārvarēt daudzas barjeras, tas ir ilgstošs process, toties salīdzinoši lēts.

Pieņemu, ka, aplūkojot iepriekšējās divas tabulas, lasītājs var gluži vienkārši atsacīties ticēt tam, ka vairumā Āfrikas valstu ārzemju investoram biznesa uzsākšana ir vieglāka nekā mūsu mazajā, civilizētajā, zināmā mērā skandināviskajā Tēvzemē. Nu, pirmām kārtām, nevajadzētu būt rasistiem, jo vairāk tāpēc, ka Āfrikas ekonomiku speciālistu mūsu platumu grādos ir maz. Otrkārt, administratīvās barjeras nav vienīgais kritērijs, kas nosaka ārvalstu investoru izvēli. Tās var būt mazskaitlīgas un viegli pārvaramas, toties pirktspēja šajā valstī ir zema, darba spēks – mazizglītots, politiskā un kriminogēnā vide – nestabila. Varam sevi mierināt, ka Latvijā tieši pēdējie kritēriji ir labāki nekā citviet, tomēr tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāmēģina mazinās ierēdnieciskās barjeras.

Interesanti, ka PB ir apkopojusi arī informāciju par to, cik ASV dolāru izmaksā darbības uzsākšana konkrētajā valstī vietējam investoram, un šajā pozīcijā Latvija ar saviem 540 USD atkal stabili iekļaujas sliktākajā desmitniekā…

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form