Pēdējā laikā Latvijā dažu nozaru uzņēmēju aprindās attieksme pret Lietuvas kolēģiem ir, maigi sakot, pretrunīga. Savukārt paši lietuvieši labprāt atsaucas uz Somijas Pārejas perioda valstu ekonomiku pētniecības institūta secinājumu, ka tieši Lietuva ir visdinamiskākā starp trim Baltijas valstīm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šā gada maijā – jūnijā es un mani kolēģi uzturējāmies Lietuvā, lai pēc “Parekss bankas” pasūtījuma veiktu Lietuvas ekonomikas apskatu, un jāsaka, ka dažāda ranga Lietuvas amatpersonu lepnums par Lietuvas ekonomiskajiem sasniegumiem bija acīs krītošs. Brīžiem likās, ka lietuvieši ir pārņēmuši igauņu manieri traktēt sevi kā “īstā ceļa zinātājus” Baltijā.

Lietuvas ekomikas attīstības tendencēs patiešām ir ne mazums pozitīva. Kaut vai tas, ka 1996.gada otrajā pusē uzsāktais privatizācijas procesa otrais posms paredz: valsts īpašums tiek pārdots vienīgi un tikai par naudu, nekādu privatizācijas sertifikātu. Tajā pašā laikā citi fakti – no dažādām sfērām – dod pamatu apšaubīt Lietuvas oficiālā līmeņa optimismu.

# 2001.gadā Lietuvas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības aģentūra veica pētījumu, kas liecina: 65,9% no aptaujātajiem uzņēmējiem biznesa vidi Lietuvā atzina par nelabvēlīgu vai ļoti nelabvēlīgu.

# Lietuvai ir raksturīgs salīdzinoši ar Latviju augsts bezdarba līmenis. Pēc valdības aplēsēm bezdarbnieku īpatsvars strādātspējīgo iedzīvotāju kopskaitā ir palielinājies no 6,4% 1998.gadā līdz 12,9% 2001.gadā. Savukārt, veicot aprēķinus pēc Starptautiskās darba organizācijas metodikas, šis rādītājs ir vēl augstāks – attiecīgi 13,3% un 15,4%.

# Nodokļu iekasēšanas veiksmīgumā stāvoklis Lietuvā ir līdzīgs Latvijas situācijai. 2001.gadā valsts pievienotās vērtības nodoklī saņēma 95% no plānotajiem ienākumiem, līdzīga situācija bija fizisko personu ienākumu nodokļa izpildē. Ienākumi no uzņēmuma peļņas nodokļa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukuši par 16,8%, toties akcīzes nodoklis iekasēts par 28% vairāk.

# Oficiālā statistika liecina, ka 2001.gadā vidējie mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli Lietuvā bija 68,1 lats, kas ir par 2,2% mazāk nekā 2000.gadā.

# Lietuvas ārējās tirdzniecības bilance tradicionāli ir negatīva, lai gan valdība prognozē deficīta samazināšanos tuvāko gadu laikā. Ja 2000.gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 14,7% no IKP, tad šogad tas tiek prognozēts 13,6%, 2004.gadā – 11,5% apmērā. Tomēr nedomāju, ka būtu lietderīgi uzskaitīt, kurai no Baltijas valstīm vairāk nepilnību un trūkumu. Tā vietā Latvijas uzņēmējiem, iespējams, būtu vērts rēķināties ar dažām citām tendencēm Lietuvā.

# Aplūkojot Lietuvas valdības prognozes par valsts IKP struktūru, ārvalstu investoriem ir vērts pievērst uzmanību divām tendencēm. No vienas puses, netiek prognozēta darba spēka izmaksu sadārdzināšanās, ko pati valdība skaidro ar ievērojamo bezdarbnieku skaitu kā algu kāpumu ierobežojošu faktoru. Strādājošo darba algu īpatsvars Lietuvas IKP samazināsies no 33,2% 2000.gadā līdz 31,2% 2004.gadā.

Tātad:
a) darba spēka atalgojums saglabāsies pievilcīgā līmenī Lietuvā strādājošam biznesam, kas var veicināt ārvalstu investoru interesi,

b) darba spēka atalgojums būtiski nepalielinās Lietuvā ražotās produkcijas pašizmaksu, ar ko savukārt jārēķinās uzņēmējiem tajos tirgos, uz kuriem Lietuva savu produkciju eksportē. No otras puses, vērojama iepriekš minēto tendenci kompensējoša iezīme: nodokļu slogs nesamazinās. Nodokļu uz ražošanu un importu īpatsvars Lietuvas IKP palielināsies no 12,6% 2000.gadā līdz 14,4% 2004.gadā.

# Lietuvas attiecībās ar tās ārējās tirdzniecības partneriem ir bijis ne mazums domstarpību, tādēļ ķīviņi ar Latvijas uzņēmējiem par piena produktiem, sērkociņiem un raugu nav nekas ārkārtējs, un mūsējiem ir jārēķinās, ka lietuvieši šajā ziņā ir labāk iesituši roku. Piemēram ņemam tikai pētno gady vien: februārī Lietuva centās mīkstināt Polijas noteiktās prasības no Lietuvas importētajiem akrila diegiem, pretī solot nosacījumu uzlabošanu Polijā ražotās tomātu pastas ievešanai Lietuvā; maijā Ukraina vienpusējā kārtā noteica ierobežojumus Lietuvā ražotās putugumijas ievešanai Ukrainā; augustā sekoja Baltkrievijas noteikti ierobežojumi tabakas produktu un cigarešu filtru importam no Lietuvas, savukārt novembrī Polijas centās panākt ierobežojumu atcelšanu rauga ievešanai Lietuvā.

# Informāciju par cenu izmaiņām mazumtirdzniecībā liecina, ka 2001.gada laikā visievērojamāk cenas augušas tieši pārtikas precēm: dārzeņiem un kartupeļiem – par 33,9%, zivīm un zivju produkcijai – par 23,6%, gaļai un gaļas produktiem – par 6,8%, augļiem un ogām – par 6,1%.

Iespējams, ka šī tendence var palielināt Latvijā ražotu pārtikas produktu konkurētspēju Lietuvas tirgū. Tajā pašā laikā šāds cenu kāpums var izraisīt vietējā patēriņa samazināšanos, kas savukārt veicinātu Lietuvas pārtikas ražotāju interesi par Latvijas tirgu. Citiem vārdiem sakot – Lietuvas ekonomika nav nedz apskaužams “supermens”, nedz viltīgs un bīstams Latvijas tirgus iekarotājs, tai netrūkst savu pretrunu un arī iespēju. To skaitā Latvijas uzņēmējiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form