Interneta mediji Latvijā kļūst arvien ierastāki un arī populārāki. Cits jautājums ir šo mēdiju ienesīgums. Jāpiezīmē, ka “on–line media” finansiālās grūtības ir šai sfērai raksturīga problēma arī Rietumos, kur taču interneta lietošana un mediju tirgus vispār ir nesalīdzināmi attīstītāks. Tādēļ piedāvājam Latvijas interesentiem starptautiskās konsultāciju kompānijas McKinsey pētījuma par “on–line media” tirgu tēzes (pilns pētījuma teksts izlasāms www.mckinseyquarterly.com).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tā kā “on–line media” izveide ir apmēram desmit reizes lētāka nekā citu mēdiju “izbūve”, “on–line media” tirgū ir daudz dalībnieku, kas savukārt cīnās par nesalīdzināmi mazāku reklāmas ienākumu apjomu.

Ienākumi no reklāmas, miljardos USD, 2000.gads ASV

TV16
Kabeļtelevīzijas13
Žurnāli12
Internets6

Tirgus dalībnieku skaits, 2000.gads ASV

TV7
Kabeļtelevīzijas214
Žurnāli750
Internetsnepilni 9000

To tirgus dalībnieku skaits, kuri kontrolē 80% no sektora reklāmas ieņēmumiem

TV4
Kabeļtelevīzijas19
Žurnāli150
Internets10

Citiem vārdiem sakot, pie šāda “on–line media” tirgus izkārtojuma vairāk kā puse no visa sektora reklāmas ieņēmumiem nonāk triju lielo portālu “America Online”, MSN un “Yahoo!” rīcībā, savukārt citiem “on–line media” nākas apmierināties ar “drupačām”.

Cits potenciālais ienākumu avots – saturs – “on–line media” faktiski nav pieejams, jo pārāk daudz ir to “on–line media”, kas saturu piedāvā bez maksas, tādēļ, ja kāds “on–line media” nolemtu ieviest abonentmaksu par savu saturu, lietotājs vairumā gadījumu “pārslēgtos” uz bezmaksas “on–line media”. (Izņēmums šajā ziņā ir “on–line media” ar erotisku vai pornogrāfisku ievirzi).

Triviāla patiesība ir tā, ka “on–line media” reklāmu izvieto vairumā gadījumu t.s. banneru formā, kam “on–line media” apmeklētāji pievērš visai minimālu uzmanību: aprēķini liecina, ka to “on–line media” apmeklētāju, kuri “ieklikšķina” arī attiecīgo banneri, skaits ir sarucis no 2 no 100 līdz 1 no 100. Reklāmdevējus šāda situācija, protams, neapmierina.

Rezultātā “on–line media” kā segmenta bilance ir negatīva.

MedijsIeņēmumi uz klientu mēnesī, USDIzdevumi uz klientu mēnesī, USD
   
TV10,0 – 15,010,0 – 13,0
KabeļTV10,0 – 20,05,0 – 10,0
Drukātie mēdiji5,0 – 20,05,0 – 10,0
Portāli1,51,6
Tematiskās interneta mājas lapas1,12,8

Tātad vidusmēra “on–line media” mēnesī uz vienu apmeklētāju zaudē 0,1 – 1,7 USD. Protams, “on–line media” var sevi mierināt ar domu, ka jebkurš mēdijs nespēj kļūt pelnošs pat divu, trīs gadu laikā. Piemēram, žurnāliem periods, kurā viņi sāk nest peļņu ir 5 – 7 gadi, ar lielajiem TV tīkliem nesaistītām kabeļTV 7 – 10 gadi, interneta portāliem 4 – 6 gadi. Bet – ja jau pat tiem mēdijiem, kuru bilance ir pozitīva pelnoša projekta statusa sasniegšana ir tik ilgstoša, tad ar ko var rēķināties tematiskās interneta mājas lapas?!

Tad nu “on–line media” ķeras pie dažādiem reklāmas efektivitātes paaugstināšanas mēģinājumiem. Piemēram, CNET trumpis ir t.s. “big impression” banneri – tie ir izmēros lielāki, un informāciju par bannerī reklamēto kompāniju vai produktu CNET apmeklētājs var iegūt, pārbīdot augšup lejup kursoru, un apmeklētājam nav jāpamet interneta sākumlapa. Cits jauninājums ir t.s. “time–targeted advertising” – piemēram, pārtikas produktu reklāmas parādās darba dienas noslēgumā, kad darba ļaudis gatavojas doties mājup un, iespējams, plāno iegriezties veikalā.

Eksperti uzskata, ka “on–line media” varētu palielināt tajos izvietotās reklāmas efektivitāti, ja šī reklāma saturiski būtu vairāk saskaņota ar konkrētā “on–line media” tematisko ievirzi. Kā piemērs tiek minēts kompjūtertehnoloģijām veltīti žurnāli: to lasītāji gan spēj atšķirt žurnāla informāciju no reklāmas teksta, tomēr viņi psiholoģiski ir gatavāki arī reklāmas tekstus uztvert kā viņiem noderīgu informāciju ar visām no tā izrietošām sekām.

Ir gadījumi, kad “on–line media” var pelnīt, ja tas ir labi atpazīstama drukāta mēdija atvasinājums. Piemēram, laikraksti “Time” un “New York Times” savu saturu internetā piedāvā bez maksas, toties tirgo pieeju laikrakstu arhīviem, tematiskajiem diskusiju forumiem un pat iecienītāko autoru elektroniskajiem pastiem. Ir modes žurnāli, kas internetā faktiski neatspoguļo savu saturu, toties piedāvā, piemēram, specializētus tūrisma braucienus žurnāla modes redaktora vadībā uz kādu modes Meku.

“On–line media” var sadarboties ar reklāmdevējiem dažādu akciju rīkošanā. Piemēram, “American Online” (AOL) spēja pierādīt “Coca Cola” vadībai, ka dzērienu ražotāja regulāri rīkotās akcijas, kad pudeļu korķos meklējami loterijas rezultāti, var vienkāršot: ja iepriekš pircējam bija jāiet uz veikalu pārbaudīt, vai viņa numurs nav vinnējis, tad tagad viņš atbildi var saņemt ievadot datus speciāli izveidotā AOL sadaļā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form