Pirms desmit gadiem, 2011. gada  10. decembrī, Krievijā notika protesta akcijas ar apkopojošu nosaukumu "Bolotnaja". Pēc vairāku to organizatoru domām [1], tā bija pēdējā reize, kad likās – politisko režīmu var ietekmēt, vēl ir cerība uz varas nomaiņu, kā saka, civilizētā formā.

Uzreiz formulēšu, ka Krievijas gadījumā nepiekrītu un nelietoju šīs zemes "īpašā ceļa" konstruktu – vienalga, rusofīlajā vai rusofobajā tradīcijā. Rusofīlā apgalvo, ka Krievija ir īpaša tādā izpratnē, ka t.s. liberālo demokrātiju institūti un tradīcijas tai un tās cilvēkiem vispār nav vajadzīgi, savukārt rusofobā tradīcija apgalvo, ka Krievijā nekad demokrātija neiesakņojusies, jo ... kā jau nojaušat, tā ir pārāk atšķirīga zeme. Manuprāt, tā vienkārši ir ērta atruna gan vienai, gan otrai nometnei. Tādēļ es vados no pozīcijas, ka nekas "vēsturski iekodēts" Krievijas demokrātijas iedzīšanā zemē nav, un mani vairāk interesē, kādus instrumentus vara lieto paralēli labi zināmajām represijām un tiesu sistēmas pakļaušanai. Un kādas tomēr joprojām ir alternatīvas. To pārdomāt, ziniet, var būt noderīgi mums visiem.