Tikpat prognozējamas kā Līgo un Jāņu svinēšanas sastāvdaļas ir sūkstīšanās par svētku "komercializāciju".
Protams, var pamatoti jautāt, vai – lai kāds būtu reklāmas spiediens un pašu vēlmes – ekonomiskā situācija ietekmē vērienu tērēties "svētku galdam"? Vismaz teorētiski salīdzinoši augstā inflācija šogad un vēl draudīgākās prognozes rudens un ziemas mēnešiem tēriņus ierobežos. Savukārt, ja atbilstoši šī teksta žanram, paveramies vēsturē – diez vai. Nesen tika publicēts pētījums par svinēšanas paradumiem Rīgā. Tātad 1677. gads Rīgā, iemeslu svinēt kāri apvaldīt netrūkst – krievu karaspēka iebrukums 1656. gadā, bads, mēris, ļoti postošs ugunsgrēks. Pilsētas rāte izdod svinēšanu ierobežojošus noteikumus ar diezgan bargiem sodiem. Rezultāts – nekāda baigā "grūtiem laikiem" atbilstošā pieticība tā arī nerodas, jo, kā ironiski min pētījuma autore, varbūt "Rīgas iedzīvotāji nebija tik trūcīgi, kā pirmajā brīdī varēja likties". Kaut ko tas atgādina…
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
