Septembra beigās ASV valsts sekretāra vietnieks Ričards Armitidžs pauda bažas, ka Latvijas bankas varētu būt pievilcīgas starptautiskā terorisma finansētājiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc šā paziņojuma nu jau bijušais premjers Indulis Emsis savukārt paziņoja, ka uzdos finanšu tirgus uzraudzības iestādēm sagatavot rīcības plānu, kurā noteiks "banku sektora problēmas un to risinājumus". Tātad naudas "atmazgāšanas" problēma Latvijas bankās ir aktuāla? Mūsuprāt, nē. Armitidža viedokli uzturēja arī ASV vēstniecība Latvijā: "Vājākā daļa .. ir Latvijas likumi, kā arī atsevišķas mazākās bankas, kuras nepietiekami uzmanīgi uzrauga aizdomīgos darījumus. Tāpēc teroristu organizācijām netiek nosūtīts signāls, ka valstī darbojas starptautiskā finanšu sistēmas uzraudzība." Lieki teikt, ka šāda līmeņa ASV amatpersonu paziņojumus ignorēt nevar, tomēr rodas bažas, ka Latvijas varas institūcijas, nepietiekami iedziļinoties problēmā, var pārcensties.

"Savā acī baļķi neredz..."
Svarīgi ir saprast, ka naudas "atmazgāšanas" problēma ir aktuāla arī valstīm ar krietni senākām finanšu sektora tradīcijām un sazarotākām kontroles institūcijām. Oktobra beigās Frankfurtē pie Mainas notika starptautisks banku pakalpojumu gadatirgus Euro Finance Week, kurā tika minēta šāda statistika: pērn pasaulē "atmazgāti" nelegāli iegūti līdzekļu apmēram 1,1 triljona eiro apmērā. Pret Latvijas bankām tiek izvirzītas tikai aizdomas un bažas, bet attīstītajos Rietumos šī problēma ir absolūti konkrēta un pierādāma: piemēram, viens no iemesliem, kāpēc pasaules lielākā banka Citigroup bija spiesta slēgt vairākas savas struktūras Japānā, bija trūkumi arī naudas "atmazgāšanas" novēršanā (Asia Pulse, 26.10.2004.). Savukārt amerikāņu finanšu korporācija AmSouth oktobra sākumā par tāda paša rakstura pārkāpumiem tika sodīta ar 50 miljonu USD lielu nauda sodu (American Banker, 22.10.2004.). Citiem vārdiem sakot, pašiem amerikāņiem ir lielas problēmas ar viņu uzturēto prasību izpildi. Amerikāņiem, kuri ir tā norūpējušies par Latvijas banku gatavību apturēt nelegālās naudas plūsmas, varētu atgādināt, ka viņu pašu valdība šā gada aprīlī atzina: 61% no ASV uzņēmumiem nemaksā federālo ienākumu nodokli, jo nadzīgi izmanto dažādās ārzonas...

Tikpat lielas problēmas ir arī "vecajai", pieredzējušajai Eiropai. Pirms mēneša Austrijas laikraksts Oberosterreichische Nachrichten informēja, ka Austrijā "atmazgātās" naudas apjoms ir pieaudzis no 516 līdz 735 miljoniem eiro gadā. Kā vēsta The Wall Street Journal Europe (1.10.2004.), problēmas šajā aspektā ir radušās arī tādai ļoti cienījamai Eiropas bankai kā ABN Amro Holding NV.

Naudas "atmazgāšana" ir problēma pat tādā represīvā, valsts ietekmes cauraustā zemē kā komunistiskā Ķīna — šīs valsts tiesībsargi konstatējuši, ka caur Makau kazino pēdējo gadu laikā "izmazgāti" vismaz 5 miljardi USD (The Standard, 4.10.2004.). Uz šā fona Latvijas bankas ir teju vai paraugskolēni — Latvijas Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests informē, ka pērn vietējās kredītiestādes iesniegušas apmēram 15 000 ziņojumu par iespējamiem nelegāliem darījumiem, citiem vārdiem sakot, Latvijas bankas situāciju uzmana ļoti rūpīgi.

Ar lielgabalu pa mušu
Tikpat svarīgi arī neaizmirst, ka "atmazgāšana" nenotiek, tikai izmantojot banku sektoru. Piemēram, pirms mēneša viens no pasaulē lielākajiem kazino tīkliem MGM Mirage samaksāja 5 miljonu USD lielu sodu par nepietiekamu centību cīņā pret līdzekļu legalizāciju. ASV likumdošana paredz, ka kazino ir jāinformē kompetentās iestādes par ikvienu transakciju, kas pārsniedz 10 000 USD, savukārt MGM Mirage nebija iesniedzis ziņas par gandrīz 15 000 šādu faktu (The Times, 26.10.2004.). ASV Senāts nesen nāca klajā ar īpašu paziņojumu, ka kazino piedāvā teroristiem un kriminālajām aprindām "neparasti lielas iespējas" naudas legalizācijā.

Kad oktobra sākumā Eiropas Komisija paziņoja, ka vērsīsies pret Grieķiju par Eiropas Savienības likumdošanas naudas atmazgāšanas novēršanai nepietiekamu ieviešanu, Brisele kā populāru legalizācijas veidu minēja mākslas darbu tirdzniecību (ES likumi paredz, ka mākslas priekšmetu tirgotājiem jāreģistrē ikviens darījums, kas pārsniedz 15 000 eiro; Grieķija šīs prasības nostiprināšanu nacionālajā likumdošanā, nemaz nerunājot par ieviešanu praksē, ir nokavējusi par 10 mēnešiem).

Tajā pašā laikā Sidnejā (Austrālija) apsūdzība tika izvirzīta deviņiem cilvēkiem par "atmazgāšanu", izmantojot nekustamos īpašumus (īpašumi par mākslīgi augstu cenu tika pārdoti ļaudīm no kriminālajām aprindām, vienlaikus bankās ar viltotiem dokumentiem tika ņemti kredīti jaunu īpašumu iegādei, lai tos par uzskrūvētu cenu atkal pārdotu). Pirms mēneša naudas atmazgāšanas shēma ar nekustamajiem īpašumiem apmēram 70 miljonu USD apmērā tika atklāta ASV, Čikāgā.

Naudas atmazgāšana aktīvi notiek ar t. s. ārzonu starpniecību, un nevarētu teikt, ka Rietumu valdībām veiktos ar šā instrumenta apkarošanu: ik gadu ārzonas firmu skaits palielinās par apmēram 150 000 vienību — pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pasaulē bija aptuveni 25 "nodokļu paradīzes", bet tagad to skaits ir pārsniedzis 60, turklāt apmēram puse no tām ir jeņķu uzticamo sabiedroto — britu — bijušās kolonijas vai protektorāti (The Guardian, 21.09.2004.).

Citiem vārdiem sakot, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijā banku "ieguldījums" — gan attīstītajās gan pārejas perioda valstīs —, salīdzinot ar citiem "atmazgāšanas" veidiem, ir neliels.

Vai mācēsim nepārcensties?
Amerikāņus var saprast: pēc 11. septembra šī lielvalsts ir sapratusi, ka kļūst par permanentu uzbrukumu objektu, tādēļ uzbrukumu finansēšanas atklāšana amerikāņiem ir ļoti svarīga. Cita lieta, ka viņi, šķiet, joprojām nav sapratuši šā uzdevuma sarežģītību, kas gan ir dīvaini, ja ņem vērā pašu vājos panākumus: amerikāņiem joprojām — pēc trīs gadiem — nav izdevies noskaidrot, kurš iemaksāja 500 000 USD kādā Dubajas bankā (summa vēlāk tika pārskaitīta uz ASV, kur 11. septembra terora aktu gatavotāji tos izņēma bankomātos Floridā; Business Standard, 27.09.2004.).

Jeņķu histērijai diemžēl var būt ļoti reālas, negatīvas sekas Latvijas finanšu sistēmā — vietējās kontroles institūcijas pastiprina dažādu formalitāšu, pieprasījumu, pārbaužu masu, kas pakāpeniski sasniedz kritisko masu un sāk atbaidīt Latvijas banku klientus — nerezidentus. Nav grūti iedomāties, ka tu vari būt godīgāks par godīgu Krievijas uzņēmēju, bet, ja tavām naudas plūsmām Latvijas bankās tiek pievērsta arvien aizdomīgāka uzmanība, kādā jaukā dienā tev tas apnīk... Savukārt pirms mēneša notikušajā konferencē Bankas un finanses Baltijā 2004 tika minēts, ka apmēram 30% no Latvijas banku aktīviem veido "Krievijas nauda" (tātad jāpieskaita Ukrainas, Kazahstānas utt.)...

Šie aktīvi lielā mērā nodrošina mūsu banku spēju vērienīgi kreditēt Latvijas iedzīvotājus, tādēļ to samazināšanas sekas var būt nopietnas. Latvijas varas iestādēm šajā situācijā būtu nepieciešams neaizmirst, ka esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tāpēc šādus amerikāņu "uzbraucienus pa taisno" vajadzētu uztvert bez nervozas mešanās kaut ko pastiprināt, uzlabot utt. Ir organizācija, kas tieši nodarbojas ar naudas atmazgāšanas apkarošanu — Financial Action Task Force (FATF), kuras dalībnieces citu starpā ir ASV un Eiropas Komisija. Latvija normāli strādā FATF ietvaros, īsteno ES attiecīgo likumdošanu, šīs aktivitātes mums ir primāras.

Jāpiebilst arī, ka ES likumdošanas ieviešana ir nacionālo valdību kompetencē un, kā liecina pieredze, ES dalībvalstu profesionālās grupas nebaidās iebilst un diskutēt ar savām valdībām, ja uzņēmējiem šķiet, ka prasības ir pārāk stingras. Piemēram, pagājušajā mēnesī Lielbritānijas advokāti nolēma sūdzēt savu valdību tiesā, jo uzskata, ka valdība advokātiem nepamatoti pieprasa pēc savas iniciatīvas interesēties un ziņot par klientu iespējamiem finanšu pārkāpumiem. Pat ja mēs negrasāmies strīdēties un stīvēties, mēģinājumi kļūt svētākiem par pāvestu — vismaz psiholoģiski — ir attaisnojami tad, ja esi patiešām bijis nolaidīgs. Latvijas gadījumā mums sev nav, ko pārmest.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form