Foto: Privātais arhīvs

ASV dolāra dominējošās pozīcijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) neizlēmība globālā finanšu tirgus kontekstā šobrīd rada zaudējumus starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem. Aptuveni 35% no Latvijas importa un eksporta plūsmas ir saistīti ar valstīm ārpus eirozonas, un dominējošā norēķinu valūta šajos darījumos ir ASV dolārs.

USD attiecībā pret EUR kopš gada sākuma ir kļuvis stiprāks par aptuveni 20%. Tas nozīmē, ka tikai šī valūtas kursa izmaiņu dēļ vietējiem importējošajiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas palielinājās pat līdz 20%. Neviens to iepriekš neparedzēja, tostarp arī lielo skandināvu banku ekonomisti prognozēja, ka līdz 2022. gada beigām attiecība starp eiro un ASV dolāru būs no 1,09 līdz 1,13 eiro pret ASV dolāru. Tomēr tirgus realitāte šobrīd ir krietni vien zemāka.

Valūtu risks ir viens no lielākajiem draudiem

Tādējādi nākas atzīt, ka importējošie un eksportējošie Latvijas uzņēmumi nevar plānot savu ilgtermiņa darbību, balstoties uz banku ekspertu valūtu prognozēm. Prognozes ir neprecīzas, un paļauties uz tām ir pārāk riskanti. Vēl lielāks neprāts būtu domāt, ka pats uzņēmums var precīzi prognozēt norises valūtu tirgos – finanšu tirgi būtībā ir neparedzami un ikviens darījums ārvalstu valūtā palielina arī potenciālos uzņēmuma riskus. Nelabvēlīgu kursa izmaiņu gadījumā uzņēmumiem jārēķinās ar peļņas samazināšanos un jāpieņem šie spēles noteikumi, par kuriem mācību grāmatās parasti nav ne vārda.

Valūtu svārstību riski gan nav tikai Latvijas starptautisko uzņēmēju problēma. Pasaulē kopumā 63% respondentu valūtas risku uzskata par vienu no trim galvenajiem uzņēmuma riskiem, līdzās procentu likmju izmaiņām un kredītriskiem, liecina Sirakjūsas Universitātē (ASV) veiktais starptautiskais finanšu risku pētījums.

Valūtas tirgus neprognozējamības pamatā ir gan tā apjoms, gan lielais spēlētāju skaits. Jārēķinās ar to, ka valūtas tirgus ir pasaules lielākais finanšu tirgus, kur noslēgto darījumu skaits dienā ir lielāks nekā citos – akciju, obligāciju, kriptovalūtu – tirgos un sasniedz 6,6 triljonu ASV dolāru dienas apgrozījumu.

Četras stratēģijas valūtas risku mazināšanai

Finanšu risku kontrole ļauj uzņēmumiem mierīgāk koncentrēties uz pamatdarbību. Starptautiskajā tirdzniecībā valūtu risku mazināšanai uzņēmumi izvēlas kādu no četrām pamatstratēģijām. Visvienkāršākais un mūsu reģionā populārākais ceļš ir "nekā nedarīšana" – netiek lauzīta galva par valūtu tirgus svārstībām, bet vienkārši "spot" tirgū tiek nopirkta vai pārdota tā valūta, kas uzņēmumam tobrīd ir nepieciešama. Tādējādi tiek apmierināta vajadzība pēc ārvalstu valūtas, pilnībā uzņemoties arī visus ar šo darījumu saistītos valūtu svārstību riskus. Šī stratēģija vairāk piemērota uzņēmumiem, kuriem starptautiskās tirdzniecības apjomi ir salīdzinoši nelieli un līdz ar to arī zaudējumi valūtu svārstību gadījumā būs nelieli.

Otra populāra stratēģija ir valūtas risku pārnešana uz tirdzniecības partneri. Šī operacionālā metode vairāk ir piemērota eksportējošajiem uzņēmumiem, kas rēķinus izraksta eiro un tādējādi visas ar valūtas risku saistītās problēmas pilnībā pārceļ uz pircējiem. Savukārt importētājiem, kuriem nav spēcīgas sarunu pozīcijas, risku pārcelt uz piegādātāju vai klientu pleciem var būt grūtāk. Tādējādi šīs stratēģijas izmantošana ir atkarīga gan no valūtu tirgus, gan no attiecībām ar tirdzniecības partneriem.

Vēl viena stratēģija, kā aizsargāt sevi pret valūtu kursa svārstībām, ir ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana dažādās valūtās uzņēmuma iekšienē. Arī šī operacionālā metode nav ideāla, tomēr palīdz uzņēmumam kontrolēt vismaz daļu riska.

Visbeidzot, ceturtā stratēģija – apdrošināties ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piemēram, nākotnes darījumiem, opcijām u. c. Sirakjūsas Universitātes pētījums parāda, ka 73% starptautisko uzņēmumu izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, bet 66% – operacionālās metodes.

Baltijas uzņēmumi atpaliek trīs reizes

Lai noskaidrotu, kā Baltijas uzņēmumi izskatās pasaules kontekstā, mēs paši veicām pētījumu. Padziļināti izvērtējām lielu daļu "Nasdaq" Baltijas biržā kotēto Baltijas oficiālajā sarakstā esošo nefinanšu uzņēmumu pārskatu. Saskaņā ar uzņēmumu sniegto informāciju 33% izmanto "nekā nedarīšanas" metodi, bet 66% izmanto operacionālās metodes. Operacionālo metožu izmantošana sakrīt ar starptautisko praksi. Tomēr Baltijas uzņēmumi būtiski atpaliek atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas jomā – tos kā "apdrošināšanas" līdzekli pret valūtu riskiem izmanto tikai 25% uzņēmumu, kas ir trīs reizes retāk, nekā to dara uzņēmumi globālajā tirgū – 73%. Rodas jautājums – kāpēc vairāku Baltijas uzņēmumu vidū procents ir tik zems? Pieļaujam, ka, pirmkārt, tas liekas pārlieku sarežģīti, bet, otrkārt, – trūkst atbilstošu zināšanu un pieredzes.

Uzņēmuma brieduma pazīme

Valūtu riska vadību droši var saukt par vienu no uzņēmuma brieduma pazīmēm. Mūsu pieredze rāda, ka šos risinājumus visvairāk izmanto lielie uzņēmumi, pirmkārt, labākas finanšu pratības dēļ. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka valūtu riska vadības risinājumi ir aktuāli ikvienam uzņēmumam, kas darbojas starptautiskā mērogā, – gan mazam, gan vidējam, ja tā darbībā valūtas ieņem ievērojamu ieņēmumu un izdevumu daļu.

Finanšu tirgū ir dažādi valūtu riska vadības instrumenti, tomēr lielākā daļa Baltijas uzņēmumu pagaidām izmanto tikai nākotnes darījumus. Uzņēmumiem tie šķiet pievilcīgi, jo tiem nav fiksētas sākotnējās maksas kā opcijām, bet uzskaite ir ļoti vienkārša.

Kā izmantot pašreizējo situāciju?

Nākotnes darījuma cenu veidošanas pamatā ir divi komponenti – tirgus "spot" kurss un procentu likmes starpība starp konvertējamajām valūtām. Ja uzņēmums pārdod valūtu, kuras procentu likme ir zemāka, tirgus uzņēmumam par to samaksā, jo kurss ir labāks nekā tirgus "spot" kurss. Ja uzņēmums pārdod valūtu, kuras procentu likme ir augstāka nekā valūtai, kas tiek pirkta, tad pašam uzņēmumam ir jāmaksā tirgum, sedzot procentu likmes starpību.

Piemēram, ja šobrīd Latvijas uzņēmumam ir piegādātājs Polijā un pēc 12 mēnešiem tam par precēm būs jāsamaksā noteikta summa zlotos, tas kurss, kuru tagad varētu fiksēt, ir par 7% labāks nekā tagadējais "spot" kurss. Tas nozīmē, ka tā tiks novērsts iespējamo eiro un zlota attiecības svārstību risks un tirgus uzņēmumam par to samaksās 7%.

Šobrīd situācija ir labvēlīga importētājiem, kas ar piegādātājiem norēķinās ārvalstu valūtā. Ņemot vērā, ka eiro procentu likme ir viena no zemākajām starp pasaules vadošajām valūtām, tirgus maksā uzņēmumiem par to, ka tie fiksē kursu. Bet eksportētājiem, kuri pārdod savu produkciju ASV dolāros, sterliņu mārciņās vai citās valūtās, šobrīd nav izdevīgi fiksēt kursu, jo būtu jāmaksā tirgum.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!