Drēgnā aprīļa dienā burāšanas klubā "Nautica" dzimusī ideja sešās nedēļās aiziet* no Rīgas līdz Barselonai ir īstenota: komanda nonākusi galamērķī.
Tur mūsu burātājus sagaidīja ar plīvojušu sarkanbaltsarkano karogu, jo Barselonu par ziemas mājvietu izvēlējusies vēl viena jahta no Latvijas. "Saskrēja asaras," atzīst garā pārgājiena idejas autors, kapteinis Askolds.
Pēdējo posmu no Gibraltāra līdz Barselonai iepriekšējā ierakstā jau nodēvējām par Vidusjūras "desertu". Ja Latvijā nebūtu tik ilga un tropiska vasara, bildes komandas WhatsApp grupā ar peldēšanos un siltajiem skatiem būtu sāpīgi skatīties.
Inga komandai pievienojās finiša taisnē un jau iepriekš man atzina, ka bail no jūrasslimības, tāpēc izvēlēts mierīgāks posms. Beigās bailes izrādījušās nepamatotas un tikai vienu dienu bijusi "līganāka sajūta". Daudz nepatīkamāks bijis nežēlīgais karstums. Savukārt visvairāk viņai paticis iepazīt Spānijas krastu no jūras puses.
Jāatgādina, ka puse no komandas šajā piedzīvojumā piedalījās no sākuma līdz beigām, bet otra puse katrā posmā mainījās. Es pati burāju posmu no Vācijas līdz Francijas Ziemeļiem.
Mārtiņš jūrā bija gandrīz mēnesi, bet sajūtas esot tik piesātinātas, it kā būts prom pusgadu. Visvairāk viņam paticis Biskajas līcis un.. burgers Brestā, Francijā, kur maizes vietā bijusi kartupeļu pankūka. Mārtiņš jau sācis apzināt Latvijas restorānus, vai tie nevarētu šādu piedāvāt. Atrasties šaurā teritorijā ar ierobežotu cilvēku loku nemaz neesot bijis tik psiholoģiski viegli. Viņš arī tik ļoti skuma pēc saviem suņiem, ka gāja sasveicināties ar svešiem.
Savukārt Ronalds noburāja visas sešas nedēļas un ir gandarīts par iegūto praksi. "Tagad bez problēmām varu ieiet jebkurā ostā un ņemt jebkuru laivu," viņš vērtē, piebilstot, ka "aiziet uz Roņu salu tagad ir kā uz tuvējo veikalu". Savukārt grūtākais bijis, ka, ņemot vērā tik ilgu ceļojumu, dažbrīd tomēr bija jāpieslēdzas darbiem Rīgā.
Maza detaļa - komandas kungi uz laivas sevi neapgrūtināja ar bārdas skūšanu, ka tie, kas uz jūras bija ilgāk, jau sāka izskatīties pēc Ziemassvētku vecīšiem. Daži tādi arī atgriezās mājās, kamēr citiem finišs Barselonā bija īstais mirklis "doties" pie bārddziņa.
Kapteinis Askolds, kuram ir komandā vislielākā burāšanas pieredze, saka, ka visvairāk priecājas par pārējo pozitīvajām sajūtām, taču arī viņš noķēris "meditatīvo prātu". Savukārt visgrūtākais komandas līderim esot bijis cīnīties ar visu gaidām. Arī man, kā jau minēju iepriekšējos ierakstos, bija grūti samierināties ar situāciju, kad vēja dēļ vairākas dienas nevaram iet tālāk un netieku uz sākotnēji plānoto posma finiša vietu.
Tik garos pārgājienos no punkta A uz punktu B diemžēl 80% laika jāiet ar motoru, tāpēc prasu kapteinim, vai garajā ceļā tehniski viss gāja gludi. Askolds atvieglots atzīst, ka tikai dažas reizes bija jāieeļļo stūre. Dažkārt tas tika darīts gaitā, protams, ievērojot visus drošības noteikumus.
3000 jūras jūdzes (aptuveni 5500 km) garajā ceļā laivai tikai vienu reizi bija kontakts ar krasta apsardzi - pie Nīderlandes. Pa rāciju jau dzirdējām, kā tiek tincinātas citas laivas, un pienāca arī mūsu kārta atbildēt, no kurienes un uz kurieni ejam un vai mājinieki to zina. Atbildējām, ka jā - seko mums līdzi sociālajos tīklos.
Taču šajā kopsavilkuma stāstā īpaši jāpievēršas ēšanas tēmai un publiski jāslavē jahtas koks Ronalds, kurš gan plānoja ēdienreizes, gan gatavoja vairumu maltīšu. Pēc nedēļas viņa "maizē" mājās nopietni pārskatīju savus ēšanas paradumus. "Mani pārņem šausmas, ko visi taisa, un pārņēmu iniciatīvu," par to, kāpēc kļuva par burāšanas kluba "Nautica" šefpavāru, smejoties stāsta Ronalds. Kas ir grūtākais, gatavojot komandai? "Tu gribi smalki pagatavot otro un salātiņus, bet viss šūpojas, var tikai visu sajaukt kopā un katram ielikt ar karoti," saka mūsu jahtas koks.
Iepirkumus (pēc Ronalda sagatavotā saraksta) gan gādā visi, un to atvešanai tiek izmantoti gan veikalu rati, gan no Rīgas līdzpaņemtais velosipēds.
Uz šīs gardās nots noslēdzu stāstus par burāšanas kluba "Nautica" sešu nedēļu pārgājienu. Jahta pārziemos Barselonā un tad kuģos tālāk, bet tas jau būs cits stāsts. Paldies komandai, ka palīdzējāt man uzburt ceļojuma sajūtu posmos, kad pati nebiju klāt.
* burāšanas termins - laiva nebrauc, bet iet