Par spīti cerībām uz inflācijas mazināšanos, patēriņa cenu līkne šā gada jūnijā atkal tiekusies augšup, un arī nākamie mēneši diezin vai nesīs patērētājiem pozitīvas korekcijas, kas saistīts gan ar pārtikas preču, gan dažādu pakalpojumu nemitīgu sadārdzināšanos.
Lai gan maijā patēriņa cenu indekss gada izteiksmē salīdzinājumā ar aprīli bija sarucis par 0,7 procentpunktiem līdz 8,2%, gada sestais mēnesis nesis pretēju pavērsienu, gada inflācijai sasniedzot 8,8%. Arī mēneša inflācija bijusi salīdzinoši strauja, cenām salīdzinājumā ar maiju palielinoties par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 0,7%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kāpumam pārtikai, tabakas izstrādājumiem, alum un maksas autostāvvietām, kā arī cenu kritumam apaviem. Pārtikas grupā lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija augļiem - pieaugums par 13%, dārzeņiem un kartupeļiem - par 6%. Jūnijā sadārdzinājās āboli, apelsīni, vīnogas, zemenes. Cenas paaugstinājās kāpostiem, bietēm, burkāniem, sīpoliem un kartupeļiem, bet tomātiem un gurķiem cenas kritās. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem - par 0,9%, pienam un piena produktiem - par 1,2%, maizei - par 0,9%, zivīm - par 1,3% un bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 0,7%.

Ievērojami pieauga maksa par autostāvvietām - par 20,6%, ko ietekmēja cenu kāpums autostāvvietām ar elektroniskajiem laika skaitītājiem un maksa par diennakts autostāvvietām Rīgā. Dārgākas kļuva auto rezerves daļas un piederumi - par 0,6% un autovadītāju kursi - par 2%. Degvielas cenas pieauga par 0,9%. Turpināja pieaugt tabakas izstrādājumu cenas - par 3,6%. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas cēlās par 1,5%, galvenokārt alum - par 4,2%.

Dārgāki kļuva atsevišķi ar mājokli saistīti pakalpojumi - ūdens piegāde - par 2%, kanalizācijas pakalpojumi - par 1,5%, atkritumu savākšana - par 3,4%, siltumenerģija - par 1,1%. Cenas pieauga kultūras pakalpojumiem - par 0,7% un tūrismam - par 1%. Ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 0,5%.

Salīdzinājumam - pagājušā gada jūnijā, salīdzinot ar 2006.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Tāpat Latvija turpina būt cenu pieauguma līderis salīdzinājumā arī ar abām pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, Lietuvā jūnijā mēneša inflācija sasniedza vien 0,2%, bet gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 4,7%, savukārt Igaunijā šis rādītājs attiecīgi bija 0,5% un 5,8%. Jautājums kādēļ Latvijā pie samērā līdzīgiem ekonomiskajiem nosacījumiem viss sadārdzinās straujāk, aizvien paliek atklāts. Viens no iemesliem varētu būt jaunā akcīzes nodokļa ietekme uz tabakas izstrādājumiem, kā arī komunālo tarifu pieaugums, tomēr diezin vai tas varētu būt būtisks skaidrojums tam, kāpēc gada inflācija mums ir pusotru un pat vairāk reižu augstāka nekā abās kaimiņvalstīs.

Visticamākie gan varētu būt apsvērumi par konkurences trūkumu un valdības inflācijas apkarošanas plāna ierobežojumiem, kas jūnijā vēl nebija stājušies spēkā. Šobrīd gan izskatās, ka inflācijas ierobežošanas plāns tuvāko mēnešu gaitā patēriņa cenu līkni jūtami neietekmēs, un ticamākais scenārijs ir tas, ka inflācija lēni, bet neatlaidīgi virzīsies pretī divciparu skaitlim. Iemesls ir gaužām vienkāršs – pārtikas cenas turpina augt, tāpat kā turpina sadārdzināties dažādi pakalpojumi, un tieši šīs ir preces, kas patēriņa grozā ieņem nozīmīgāko vietu. Tāpat arī gāzes tarifu pieaugums ar visām no tā izrietošajām sekām ir faktiski neizbēgams, un, lai cik tas skumji arī nebūtu, pasaules enerģētikas tirgu Latvija ietekmēt nevar un valstiskā līmenī pāriet uz lētākiem energorisinājumiem šobrīd mēs arī nespējam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit