Pašreizējā likumdošana nosaka, ka līdz šā gada beigām pensiju 2.līmenī ieskaitītos līdzekļus dažādos ieguldījumu instrumentos izvieto Valsts kase, savukārt no nākamā gada katram pensiju 2.līmeņa dalībniekam būs tiesības izvēlēties pensiju līdzekļu pārvaldītāju.
Patlaban Valsts kase fondēto pensiju līdzekļus izvieto galvenokārt Latvijas valsts parāda vērtspapīros un Latvijas kredītiestāžu depozītos. Rēķinot ilgtermiņā, šāds līdzekļu izvietojums varētu būt ar salīdzinoši zemu ienesīgumu, jo tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā valsts parāda vērtspapīru procentu likmes samazināsies, kas izskaidrojams ar to, ka, ekonomikai turpinot attīstīties, valsts aizņemsies aizvien mazāk un ar mazāk izdevīgiem noteikumiem aizdevējiem.
Arī banku depozītu procentu likmes, salīdzinot ar citiem ieguldījuma veidiem, ir ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Šādai ieguldījumu politikai par labu runā tiem gandrīz nepiemītošais investīciju risks, turklāt, ņemot vērā valsts līdzšinējo politiku attiecībā uz līdzekļu aizņemšanos, parādās jauni ieguldījuma instrumenti ar ilgāku termiņu un lielākām procentu likmēm.
Šobrīd Latvijā darbojās četri pensiju fondi, piedāvājot deviņus pensiju plānus, līdz ar to pat pašreiz rodas iespēja atrast atbilstošu ieguldījumu programmu, sabalansējot investīciju risku ar potenciālo uzkrājumu nākotnē. Līdzekļus ar pensiju fondu starpniecību varēs ieguldīt ne tikai Latvijā, bet arī citu valstu parāda vērtspapīros, fondu ieguldījumu apliecībās, uzņēmumu akcijās, atsavinātajos finansu instrumentos un pat nekustamajā īpašumā. Lielas daļas iepriekšminēto finansu instrumentu ieguldījumu risks ir lielāks, taču arī ienesīgums veiksmes gadījumā ir lielāks. Turklāt attīstīto Rietumu valstu pieredze pierāda, ka ilglaicīgā termiņā arī salīdzinoši riskantajā akciju tirgū var nopelnīt vairāk, nekā ieguldot valsts obligācijās.
Šajā ziņā uzskatāms piemērs varētu būt ASV, kur neskatoties uz jau divus gadus notiekošo akciju tirgus stagnāciju, biržas nozīmīgākais indekss “Dow Jones Industrial Average” pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir pieaudzis apmēram piecas reizes, tādējādi lielai pensiju fondu klientu daļai spējis nodrošināt visai solīdus ieņēmumus nākotnei.
Iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka viņu pensiju naudiņa varētu tikt ieguldīta, piemēram, Krievijā, kur, atkārtojoties kaut kam līdzīgam 1998.gada finansu krīzei, nauda pazustu kā melnā caurumā. Finansu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi noteikumus, kas stingri reglamentē, kur un cik daudz drīkst ieguldīt, līdzekļu izvietošanu ļaujot vienīgi valstīs ar pietiekami augstu kredītreitingu un potenciāli zemu investīciju risku Saskaņā ar noteikumiem noteikts arī maksimālais līdzekļu apjoms, ko drīkst investēt tajā vai citā finansu instrumentā, līdz ar to mazinot iespējas pensiju fondu nonākšanai finansu problēmās, līdz ar to mazinot iespēju, ka pensiju plāna dalībniekiem būtu apgrūtināta naudas izmaksa.
Izvēloties, kam uzticēt naudu, iedzīvotājiem rūpīgi jāanalizē potenciālā naudas pārvaldītāja iepriekšējā darbība. Investorus aizsargājoša likumdošana vēl nebūt nav garantija, ka nauda tiks veiksmīgi apsaimniekota. Arī pašreiz atsevišķi trešā pensiju plāna dalībnieki nav pamatoti apmierināti ar savu līdzekļu apsaimniekošanu, jo, saņemot bilances izdruku, redzams, ka atskaitījumos Finansu un kapitālu tirgus komisijai un fonda administratīvajos izdevumos iztērēts vairāk nekā nopelnīts, tādējādi kontā ir mazāk nekā ieguldīts.
Prognozējams, ka līdz ar jauno izmaiņu stāšanos spēkā pensiju fondu, līdz ar to pensiju plānu skaits varētu ievērojami pieaugt, tādējādi radot jaunu grūdienu Latvijas finansu tirgus attīstībā, savukārt iedzīvotājiem tad atliks vien izvērtēt, kam uzticēt naudu. Līdz ar to arī pašreizējie pensiju līdzekļu pārvaldītāji tiks stimulēti uzlabot savu darbību, jo to neveiksmīgas darbības gadījumā klienti tiek nostādīti gandrīz ķīlnieku lomā. Pensijām paredzēto naudu izņemt nav iespējams, savukārt līdzekļu pārvietošana uz citu fondu atsevišķos gadījumos tiek vilcināta, klientam mazinot vēlmi ķēpāties ar formalitātēm un mēģinot iestāstīt, ka gan jau viss būs labi.