Kopš gada sākuma Rīgas Fondu biržas cenu indekss “RICI” ir palielinājies vairāk par 80%, tādējādi Latvijas akciju tirgum šobrīd esot vienam no augošākajiem Eiropā. Investors, kurš sākotnēji iegulda 100 latu, bet pēc mēneša izņem jau 150, ir šā gada Rīgas Fondu biržas realitāte. Cenas Rīgas Fondu biržā pārsniegušas līmeni, kāds bija pirms Krievijas finanšu krīzes, tādējādi iepriekšējos gados vērojamā depresija ir lauzta, paverot jaunas peļņas iespējas. Šādas pašas tendences vērojamas arī abu Latvijas kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgos.
Kamēr attīstīto rietumvalstu tirgos akciju cenas traukušās lejup nu jau trīs gadus pēc kārtas, Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu akciju tirgos bija vērojamas pilnīgi pretējas tendences. Viens no iemesliem, kāpēc Baltijas tirgi patlaban neseko attīstīto valstu tendencēm, ir tas, ka tie ir salīdzinoši nelieli, tomēr galvenais iemesls ir ekonomika. Laikā, kad rietumvalstis sirgst ar dažādām kaitēm, kuru dēļ ir iestājusies ekonomikas stagnācija, dažām valstīm, piemēram, Vācijai, ik pa laikam balansējot uz ekonomiskās recesijas robežas, Baltijas valstīs ekonomiskie rādītāji piedzīvo strauju izaugsmi.
Baltijas valstu ekonomikas, arī vērtspapīru tirgus, ievērojami cieta no Krievijas krīzes 1998. gadā. Lai gan tautsaimniecība atguvās samērā strauji, to nevarēja teikt par vērtspapīru tirgu. Ņemot vērā, ka Baltijas vērtspapīru tirgi ir salīdzinoši mazi, tiem atgūties bija daudz grūtāk nekā citām ekonomikas nozarēm. Pēc Krievijas krīzes vajadzēja paiet vairākiem gadiem, līdz varēja teikt, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums atspoguļojas akciju cenās. Ne Latvijas, ne Lietuvas, ne Igaunijas vērtspapīru tirgos investori nedarbojas pēc principa, ka paziņojumi par gaidāmajiem notikumiem valsts maroekonomikā, akciju cenās tiek ierēķināts jau iepriekš. Tieši uz turpmākās valsts ekonomikas izaugsmes fona šobrīd ir piemērots brīdis ieguldījumiem akcijās, jo valsts kopējā labklājība un uzņēmumu biznesa izaugsme ir savstarpēji neatraujamas lietas.
Ekonomikai atkopjoties no Krievijas finanšu krīzes un uzņēmumiem iekarojot aizvien jaunas tirgus nišas Rietumos, to finanšu rādītāji ir ievērojami uzlabojušies, palielinoties arī dividenžu izmaksas apjomam. Atsevišķos gadījumos uzņēmumu aprēķinātās dividendes ir pat vairāk nekā divas reizes ienesīgākās nekā visizdevīgākie banku depozīti. Līdz ar to ieguldījumi akcijās kļūst aizvien ienesīgāki, kamēr depozītu ienesīgums uzrāda pilnīgi pretēju tendenci. Nenovērtētos Latvijas uzņēmumus pamanījuši arī ārvalstu investori, līdz ar to airvien vairāk Latvijas uzņēmumu kapitāla daļu nonāk nerezidentu īpašumā.
Investīcijām labvēlīga ir likumdošanas norma, kas paredz, ka sākot ar šā gada 26.septembri, uzņēmumu akciju kontrolpaketes īpašniekiem, kas kapitāla daļas ieguvuši privatizācijas ceļā, ir jāuzsāk akciju atpirkšana no mazākuma akcionāriem. Turklāt, kā rāda prakse atpirkšanas cena parasti ir vairākas reizes lielāka, nekā pirms tam akciju cena biržā.
Paredzams, ka ar korporatīvās aktivitātes palielināšanos Latvijas uzņēmumu akciju vērtība tuvākajos gados varētu palielināties pat vairākas reizes. Tas paver ievērojamas peļņas iespējas pat vidusmēra iedzīvotājam, jo atšķirībā no pēdējā laikā straujo kāpumu piedzīvojušā mājokļu un zemes tirgus akciju tirgū nebūt nav nepieciešami lieli ieguldījumi, un ievērojamu peļņu nākotnē var nest pat investīcijas, kas nesasniedz pat 100 latus.