Pēc pozitīvajām tendencēm pagājušā gada sākumā un vidū novembrī rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempi ievērojami samazinājušies, kas saistīts ar pasaules ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos kopumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka novembrī ražošana, salīdzinot ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājusies par 5,1%, kas ir viszemākais rādītājs pagājušā gada 11 mēnešos. Salīdzinoši oktobrī pieaugums pret līdzīgu laika periodu iepriekšējā gadā bija 8,2%, savukārt jūlijā pat 10,6%. Pieauguma tempu samazināšanās uzskatāmi liecina, ka ekonomikas ekspertu iepriekš izteiktās prognozes sāk piepildīties – Latvijas ekonomika sāk sekot pasaules tendencēm, un vispārējā pieprasījuma samazināšanās pasaulē sāk ietekmēt arī mūsu ražotājus.

Apstrādes rūpniecībā mazāks pieaugums

Statistikas dati liecina, ka novembrī vismazāk – 3,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, salīdzināmajās cenās palielinājās apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, kas tautas valodā arī tiek saukta par rūpniecību, un veido apmēram 80% no kopējās produkcijas īpatsvara. Faktiski lielāko rūpniecības pieauguma daļu nodrošināja elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozare, kur produkcijas izlaide salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu laika posmu, palielinājās par 11,1%. Šīs nozares, produkcijas izlaidi palielina pat plīsusi ūdens caurule, kas atstāj iespaidu arī uz kopējo rūpniecības pieaugumu, taču tā visai maz ir saistīta ar ražotāju produkcijas noieta iespējām eksporta tirgos.

Saražotās produkcijas izmaiņas apstrādes rūpniecībā visai uzskatāmi sakrīt ar valsts iekšzemes kopprodukta izmaiņām, kas gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu iepriekšējā gadā, palielinājās par 9,2%, savukārt trešajā ceturksnī vairs tikai par 6,3%. Jūlijā, kad rūpniecības produkcijas izlaide pret iepriekšējo gadu sasniegusi savu pieauguma augstāko punktu, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide bija palielinājusies par 11,3%. Straujā pieauguma tempu krišanās tad arī liecina, ka noieta iespējas samazinās, turklāt ņemot vērā to, ka Latvijas rūpniecībai ir augsts eksporta īpatsvars, tas visticamāk varētu būt saistīts ar ekonomisko stagnāciju pasaulē.

Situācija eksporta tirgos ir pasliktinājusies

Ekonomikas pieauguma tempu samazināšanās pasaules lielākajā ekonomikā - ASV ietekmē arī Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomiku, kur nonāk lielākā daļa Latvijas eksporta preču. Neskatoties uz to, ka ekonomikas pieaugums ES kopumā vēl joprojām turas plusos, par kādu sevišķu izaugsmi runāt nevar. Gada trešajā ceturksnī ES valstīs IKP pieaugums bija apmēram 0,2%, savukārt tās lielākajā ekonomikā – Vācijā jau faktiski trīs ceturkšņus stāv uz vietas. Pašlaik ES ekonomika palielinās galvenokārt uz jaunpienākušo valstu - piemēram, Īrijas un Somijas rēķina.

Bažas izraisa arī ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās Krievijā, ko varētu panākt naftas cenu samazināšanās pasaules biržās. Tieši naftas cenu kāpums pasaules biržās iepriekšējo divu gadu laikā ļāva ievērojami palielināt Latvijas preču , sevišķi pārtikas eksportu uz šo valsti. Iepriekšējā Krievijas finansu krīze lielā mērā notika, tieši pateicoties naftas cenu kritumam, kas ievērojami samazināja šīs valsts valūtas ieņēmumus, līdz ar to arī spēju norēķināties gan par importa precēm, gan pildīt savas kredītsaistības.

Saglabājas manevrēšanas iespējas

Latvijas uzņēmumi un to saražotās produkcijas apjomi pasaules mērogiem nav lieli, tādējādi palielinās to manevrēšanas iespēja, izpildot nelielus pasūtījumus no kuriem lielās kompānijas atsakās. Pateicoties tam, daudziem uzņēmumiem, piemēram “Valmieras stikla šķiedrai”, uz vispārējā ekonomikas stagnācijas fona savus realizācijas apjomus ārvalstīs ir pat izdevies palielināt. Uzņēmēji guvuši ievērojamu mācību no Krievijas finansu krīzes, un, ja vien šāda iespēja ir pastāvējusi, diversificējuši savus noieta tirgus, tādējādi samazinot arī savu biznesa riska pakāpi.

Tiek uzskatīts, ka situācijas pasliktināšanās ES valstu ekonomikā mūsu ražotājiem nākusi pat par labu, jo radījusi pieprasījumu pēc kvalitatīvām, taču ievērojami lētākām precēm, radot priekšnosacījumus eksporta palielinājumam.

Latvija ir maza valsts, un pietiek ar dažiem lieliem un veiksmīgiem projektiem, lai valsts rūpniecība un ekonomika palielinātos vismaz skaitļos.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form