Mārtiņš Apinis: Makroekonomiskais scenārijs, kas neiedvesmo
Foto: stock.xchng

Iepriekšējā mēneša dekāde Latvijas ekonomikā iezīmējusies ar diviem būtiskiem notikumiem. Abi ir savstarpēji cieši saistīti un kopumā nebūt ne sevišķi patīkami valsts ierindas iedzīvotājam. Runa ir par "Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2011. – 2013.gadam" nonākšanu atklātībā un 20.novembra valdības sēdi, kuras gaitā tika "noapaļots" scenārijs nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka šogad valsts ekonomikas kopējais apjoms varētu sarukt par 0,4%, kas būtībā ir labāks rādītājs nekā varējām gaidīt vēl dažus mēnešus atpakaļ. Attiecībā uz nākamajiem gadiem tiek paredzēts, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā palielināsies par 3,3%, 2012. gadā – par 4%, savukārt 2013.gadā IKP pieauguma temps saruks līdz 3,9%. Normālos apstākļos šāds ekonomikas pieauguma temps liecinātu par veselīgu tautsaimniecības attīstību, taču Latvijas gadījumā tas varētu nozīmēt tikai to, ka izrāpšanās no bedres prasīs krietni vien ilgāku laiku nekā varējām iedomāties iepriekš un nekādi "treknie gadi" vairumam iedzīvotāju tuvākajā laikā nav gaidāmi. Ja Finanšu ministrijas prognozes piepildās, tad 2013.gadā Latvijas ekonomikas apmērs sasniegs vien nedaudz vairāk kā 87% no tās, kāda bija 2007.gadā. Savukārt pieņemot, ka arī nākotnē ekonomikas attīstība notiek līdzīgos tempos un par prognozi izmanto nākamo trīs gadu vidēji svērto pieauguma rādītāju – IKP palielināšanos par 3,7% gadā, 2007.gada tautsaimniecības līmeni mēs varētu sasniegt apmēram 2017.gadā, turklāt tas ir pie nosacījuma, ka šajā laika posmā pasaule iztiek bez būtiskiem ekonomiskiem satricinājumiem.

Diemžēl arī šo lēno atgriešanos līdzšinējā Latvijas ekonomikas smailē var negatīvi ietekmēt pieeja budžeta konsolidēšanas jautājumiem. Konsolidējamā summa – nepilni trīssimt miljoni latu – ir ievērojami mazāka, nekā tika prognozēts dažus mēnešus iepriekš, tomēr pats konsolidēšanas pasākums izraisījis ne mazums vilšanos dažādās sabiedrības grupās. Protams, varam priecāties par iespējamo minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu, tomēr nodokļu sloga palielināšanās lielai iedzīvotāju daļai var nomākt arī šos mazos ieguvumus. Pašreizējais modelis pamatā vērsts uz naudas izņemšanu no ekonomikas, turklāt laikā, kad kopējā tautsaimniecības struktūrā aizvien dominē patēriņa nozares, līdz ar to tas nav uzskatāms par ilgtspējīgu. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, privātajam patēriņam nākamajā gadā vajadzētu palielināties par 3,5%, taču objektīvu apsvērumu, proti, darbībām ap pievienotās vērtības nodokļa likmju paaugstināšanu visās iespējamās versijās, dēļ šīs prognozes var nepiepildīties. Šajā gadījumā runa ir ne tik daudz ir par pievienotās vērtības standartlikmes palielināšanu par vienu procentpunktu līdz 22%, cik samazinātās likmes elektrībai palielināšanu līdz standartlikmes apmēram (šeit jāpiemin, ka elektrības rēķinus nākamajā gadā var palielināt arī tarifu pieaugums) un pārējo samazināto likmju celšanu no 10 līdz 12%, kā arī mājokļu nekustamā īpašuma nodokļa likmes divkāršošanu. Tajā pašā laikā ietaupījums, kas budžetam rastos no sociālo iemaksu samazināšanas otrajam pensiju līmenim, būtu vairāk nekā 50 miljoni latu, un šī nauda varētu cirkulēt Latvijas ekonomikā un neradīt tūlītēju iedzīvotāju maksātspējas kritumu, nevis palīdzētu stutēt Eiropas vai ASV biržas indeksus un obligāciju tirgu. Diemžēl šajā punktā valdība bankām un starptautiskajiem aizdevējiem ir piekāpusies, lai gan ar šo naudu būtu pietiekami, lai PVN likmes varētu atstāt iepriekšējā līmenī, neaiztiekot ne standartlikmi, ne samazinātās likmes elektrībai, zālei, siltumenerģijai un citām vitāli svarīgajām precēm un pakalpojumiem. Tie daži desmiti lati, ko vairums iedzīvotāju gada laikā iemaksā pensiju otrajā līmenī, ar varbūtēju atdevi nākotnē nespēj segt tos zaudējumus, kurus jau pēc vairākām nedēļām izraisīs izmaiņas nodokļu likumdošanā. Turklāt šīs izmaiņas papildus iegriezīs arī inflācijas spirāli un kavēs ar iekšējo patēriņu saistīto tautsaimniecības nozaru atgūšanos no krīzes, jaunu darba vietu radīšanu un nodokļu ieņēmumu pieplūdumu budžetā uz ekonomiskās aktivitātes palielināšanās rēķina.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form