Prasība netiek skatīta pēc būtības
Neskatoties uz samērā pārliecinošu informāciju, par to, ka “Staburadzes” padomes priekšsēdētājs faktiski kontrolē vairāk nekā 50% saldumu rūpniecības uzņēmuma kapitāla daļu, kas likuma “Par vērtspapīriem” noteiktajā kārtībā uzliek viņam par pienākumu izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem, tiesa nebija gatava šādu lēmumu akceptēt. Tā nespēja izprast, ka ar SIA “Nordic food”, Trigvi Halvardsona un Johana Olafsaona palīdzību Reinisons uzņēmuma akcionāru pilnsapulcēs var pilnīgi ignorēt mazo akcionāru intereses. FKTK pārstāvju informāciju par to, ka pārdodot sev piederošos 14,44% “Staburadzes” akciju “Latvijas Krājbanka” šo jautājumu kārtoja pie Reinisona, kurš tās arī iegādājās, tomēr tas notika akcijas pārskaitot uz Halvardsona kontu, akcionāru interešu lēmēji atstāja novārtā. Tiesa pauda argumentu, ka nekādi nav redzams, ka SIA “Nordic food” īpašumā esošās “Staburadzes” akcijas tiešām pieder Reinisonam.
Šāda neizpratne no tiesu varas puses bija neskatoties uz to, ka līdz šā gada jūnijam, vēl pēc VTK pieņemtā lēmuma, viņam faktiski piederēja 75% “Nordic food” kapitāla daļu. Šī uzņēmuma īpašumā atrodas 43,5% “Staburadzes” akciju. FKTK interešu pārstāvja arguments, ka uzņēmumi, tajā skaitā arī SIA, tāpat vien nedarbojas, bet tos dibina cilvēki kāda mērķa sasniegšanai, un faktiski uzņēmuma akcijas pieder Reinisonam, neatrada atbalstu tiesnešu vidū.
Skatoties tiesnešu garlaikotajās sejas izteiksmēs tā vien šķita, ka iespējamais spriedums jau ir skaidrs, un abu pušu advokātu argumentu izklāstīšana, bija tikai tāda butaforiska papļāpāšana
Pievilcība investoru vidū ir zudusi
Kopš Krievijas finansu krīzes “Staburadzes” akciju cena biržā ir samazinājusies apmēram desmit reizes. Šai situācijā tikpat labi var vainot kūtros Latvijas investorus, kas nekādi nav gatavi ieguldīt naudu vietējos uzņēmumos un peļņas kāres dzīti dodas piemēram uz ASV, taču tikpat daudz vai pat vēl vairāk vainīga ir pašu emitentu attieksme pret saviem ieguldītājiem. Staburadzes gadījums pateicoties lielajai publicitātei ir īpašs. Nemitīgā saldumu konglomerāta piramīdas būve, kas sākās ar “NOI Baltija” pirkšanu pagājušajā gadā, un turpinājās ar “Laimu” un citiem mazākiem uzņēmumiem, vērtspapīru tirgus dalībniekos bieži vien izraisījušas šaubas par šī konglomerāta projekta dzīvotspēju. To nostiprināja arguments, ka “Staburadze” tiek pakļauta aizvien lielākām finansiālām saistībām, ko diezin vai varēs izpildīt, turklāt uzņēmuma finansiālie rādītāji turpina pasliktināties.
Uzņēmums nav gatavs atrasties publiskā vērtspapīru tirgū
Rīgas Fondu biržas prasītā informācija par “Staburadzes”, un ar to saistīto uzņēmumu darījumu finansiājiem aspektiem ir palikusi, kā saucēja balss tuksnesī. Ja jau publiskas akciju sabiedrības vadība nav gatava sniegt informāciju saviem ieguldītājiem un tirgu regulējošam institūcijām atliek pieņemt, ka tā nav gatava atrasties publiskā vērtspapīru tirgū. Šādā gadījumā pastāv divas iespējas – mainās akciju kontrolpaketes turētājs, vai akciju sabiedrība kļūst slēgta. Abos gadījumos mazie akcionāri būtu tikai ieguvēji. Rodoties jaunam kontrolpaketes īpašniekam, akcionāriem rastos cerība, ka uzņēmuma attieksme var mainīties uz labo pusi. Šādā gadījumā var cerēt arī uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, kas būtu jāizsaka arī pārveidojot publisko akciju emisiju par slēgtu. G. Reinisonam vajadzētu piekāpties vai nu padarot uzņēmumu caurspīdīgu, vai izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tikai tādā veidā viņš var cerēt uz veselīgu attieksmi pret uzņēmumu fondu tirgū, un uzlabot savu biznesa prestižu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
