Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) aplelācijas sūdzības izskatīšana pret Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu, kas aizliedza veikt jebkādas darbības pret “Staburadzes” padomes priekšsēdētāju Gisli Reinisonu soda naudas iekasēšanas un akciju atpirkšanas sakarā, uzskatāmi pierādīja, ka valsts institūcijas faktiski ir bezspēcīgas, lai aizsargātu mazo ieguldītāju tiesības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Rīgas apgabaltiesa, kur šī apelācijas sūdzība tika izskatīta, atcēla šā gada 11 maijā VTK pieņemto lēmumu, kas Reinisonam uzlika par pienākumu atpirkt akcijas no mazākuma akcionāriem. Tiesas sēde apliecināja vienīgi to, ka prasība netika netika izskatīta, pēc šīs lietas loģiskajiem aspektiem. Lai gan, VTK pienākumu un tiesību pārņēmēja, Finansu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) interešu aizstāvju argumenti bija pārliecinoši, tiesa sev vien zināmu iemeslu dēļ, tos atstāja bez ievērības.

Prasība netiek skatīta pēc būtības

Neskatoties uz samērā pārliecinošu informāciju, par to, ka “Staburadzes” padomes priekšsēdētājs faktiski kontrolē vairāk nekā 50% saldumu rūpniecības uzņēmuma kapitāla daļu, kas likuma “Par vērtspapīriem” noteiktajā kārtībā uzliek viņam par pienākumu izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem, tiesa nebija gatava šādu lēmumu akceptēt. Tā nespēja izprast, ka ar SIA “Nordic food”, Trigvi Halvardsona un Johana Olafsaona palīdzību Reinisons uzņēmuma akcionāru pilnsapulcēs var pilnīgi ignorēt mazo akcionāru intereses. FKTK pārstāvju informāciju par to, ka pārdodot sev piederošos 14,44% “Staburadzes” akciju “Latvijas Krājbanka” šo jautājumu kārtoja pie Reinisona, kurš tās arī iegādājās, tomēr tas notika akcijas pārskaitot uz Halvardsona kontu, akcionāru interešu lēmēji atstāja novārtā. Tiesa pauda argumentu, ka nekādi nav redzams, ka SIA “Nordic food” īpašumā esošās “Staburadzes” akcijas tiešām pieder Reinisonam.

Šāda neizpratne no tiesu varas puses bija neskatoties uz to, ka līdz šā gada jūnijam, vēl pēc VTK pieņemtā lēmuma, viņam faktiski piederēja 75% “Nordic food” kapitāla daļu. Šī uzņēmuma īpašumā atrodas 43,5% “Staburadzes” akciju. FKTK interešu pārstāvja arguments, ka uzņēmumi, tajā skaitā arī SIA, tāpat vien nedarbojas, bet tos dibina cilvēki kāda mērķa sasniegšanai, un faktiski uzņēmuma akcijas pieder Reinisonam, neatrada atbalstu tiesnešu vidū.

Skatoties tiesnešu garlaikotajās sejas izteiksmēs tā vien šķita, ka iespējamais spriedums jau ir skaidrs, un abu pušu advokātu argumentu izklāstīšana, bija tikai tāda butaforiska papļāpāšana

Pievilcība investoru vidū ir zudusi

Kopš Krievijas finansu krīzes “Staburadzes” akciju cena biržā ir samazinājusies apmēram desmit reizes. Šai situācijā tikpat labi var vainot kūtros Latvijas investorus, kas nekādi nav gatavi ieguldīt naudu vietējos uzņēmumos un peļņas kāres dzīti dodas piemēram uz ASV, taču tikpat daudz vai pat vēl vairāk vainīga ir pašu emitentu attieksme pret saviem ieguldītājiem. Staburadzes gadījums pateicoties lielajai publicitātei ir īpašs. Nemitīgā saldumu konglomerāta piramīdas būve, kas sākās ar “NOI Baltija” pirkšanu pagājušajā gadā, un turpinājās ar “Laimu” un citiem mazākiem uzņēmumiem, vērtspapīru tirgus dalībniekos bieži vien izraisījušas šaubas par šī konglomerāta projekta dzīvotspēju. To nostiprināja arguments, ka “Staburadze” tiek pakļauta aizvien lielākām finansiālām saistībām, ko diezin vai varēs izpildīt, turklāt uzņēmuma finansiālie rādītāji turpina pasliktināties.

Uzņēmums nav gatavs atrasties publiskā vērtspapīru tirgū

Rīgas Fondu biržas prasītā informācija par “Staburadzes”, un ar to saistīto uzņēmumu darījumu finansiājiem aspektiem ir palikusi, kā saucēja balss tuksnesī. Ja jau publiskas akciju sabiedrības vadība nav gatava sniegt informāciju saviem ieguldītājiem un tirgu regulējošam institūcijām atliek pieņemt, ka tā nav gatava atrasties publiskā vērtspapīru tirgū. Šādā gadījumā pastāv divas iespējas – mainās akciju kontrolpaketes turētājs, vai akciju sabiedrība kļūst slēgta. Abos gadījumos mazie akcionāri būtu tikai ieguvēji. Rodoties jaunam kontrolpaketes īpašniekam, akcionāriem rastos cerība, ka uzņēmuma attieksme var mainīties uz labo pusi. Šādā gadījumā var cerēt arī uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, kas būtu jāizsaka arī pārveidojot publisko akciju emisiju par slēgtu. G. Reinisonam vajadzētu piekāpties vai nu padarot uzņēmumu caurspīdīgu, vai izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tikai tādā veidā viņš var cerēt uz veselīgu attieksmi pret uzņēmumu fondu tirgū, un uzlabot savu biznesa prestižu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form