Lai gan sākotnēji Zviedrijas banka paziņoja, ka atpirkšanas cenu nepaaugstinās, tirgus diktēja savus noteikumus, kā rezultātā “Swedbank” par vienu akciju atpirkšanas piedāvājumā maksā 13,50 eiro. Pie šādas cenas bankas kapitalizācija sasniedz apmēram 4,28 miljardus eiro. Ņemot vērā to, ka mazākuma akcionāru daļā tajā sasniedza aptuveni 40%, tirgus teorētiski varētu iegūt investīcijas apmēram 1,7 miljardu eiro apjomā, kas ne tikai Igaunijas, bet Baltijas vērtspapīru tirgiem kopumā ir milzīga summa.
Salīdzinājumam - Latvijas kapitalizētākā uzņēmuma “Latvijas gāzes” tirgus vērtība pēc pašreizējās cenas biržā sasniedz aptuveni 252,6 miljonus latu jeb aptuveni 360 miljonus eiro.
Ņemot vērā to, ka Igaunijas akciju tirgū iepriekšējo gadu straujā akciju cenu kāpuma iespaidā, lētu un potenciāli vērtības ziņā strauji augošu investīciju iespējas lielā mērā jau ir izsmeltas, Igaunijas un šajā valstī iepriekš ieguldījušo ārvalstu investori savus skatus vērsīs Latvijas un Lietuvas virzienā. Lai arī šeit akciju cenas pēdējo divu trīs gadu laikā ir ievērojami pieaugušas, vēl joprojām ir vesela virkne potenciāli nenovērtētu uzņēmumu.
To Igaunijas investori izpratuši jau krietni pirms “Hansapank” akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. No brokeru komentāriem izriet, ka to Igaunijas investoru skaits, kas investē Latvijas un Lietuvas vērtspapīru tirgos, šā gada pirmajos mēnešos palielinājies divas reizes. Februārī tika ziņots, ka saskaņā ar tirdzniecības statistiku iepriekšējo sešu mēnešu laikā Igaunijas investori ar “Latvijas Unibankas” starpniecību gandrīz 2000 reižu iegādājās Latvijas uzņēmumu akcijas.
Vispopulārākās bijušas “Latvijas kuģniecības” akcijas, ar kurām veikti 479 darījumi. Otrajā vietā ierindojies farmācijas uzņēmums “Grindeks” (382 darījumi), bet trešajā – “Rīgas transporta flote” (249 darījumi).
Domājams, ka arī tagad līdz ar lielas skaidrās naudas masas parādīšanos ziemeļu kaimiņu pirkšanas aktivitāte neatslābs. Patlaban Latvijā uzņēmumu akciju cenas strauji kāpj, virknei akciju sasniedzot savus vēsturiskos maksimumus, savukārt citām jaunus augstākos līmeņus kopš 1997. gada beigām – 1998.gada, kad Austrumāzijas finanšu tirgu sabrukums, Latvijas – Krievijas attiecību pasliktināšanās un vēlāk finanšu krīze pašā Krievijā lika akciju cenām uzņemt trīs gadus ilgstošu lejupslīdi.
No tā izriet, ka Latvijas iedzīvotājiem patlaban nevajadzētu steigties ar savā rīcībā esošo uzņēmumu akciju pārdošanu, sevišķi vēl tad, ja īpašumā ir to uzņēmumu kapitāla daļas, kuru cena pēdējo gadu laikā ir augusi lēnāk nekā akciju tirgus kopumā, bet uzņēmuma finanšu rādītāji uzrāda progresu.