Mārtiņš Brencis: Latvijas Universitāte: TOP 500 ir reāls mērķis jau tuvākajā laikā
Foto: LETA

Latvijas Universitāte (LU) jaunākajā "Times Higher Education" (THE) apkopojumā ievērojami pakāpusies un starp Latvijas augstskolām ieņem pirmo vietu, reizē arī LU piedzīvojusi pēdējā laikā nebijušu sasniegumu, ierindojusies starp divām vislabāk novērtētajām universitātēm Baltijā uzreiz aiz Tartu Universitātes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasaules rangā LU ieņem 601.–800. vietu. Šis rezultāts priecē un parāda, ka LU nospraustais mērķis – iekļūt pasaules labāko universitāšu TOP 500 – strauji tuvojas un acīmredzot LU ir ieņēmusi pareizo attīstības virzienu. LU darbs ir atalgojies sasniegumos, un tas nozīmē, ka nedrīkstam apstāties, šis noteikti ir izaicinājums un jātiecas vēl augstāk.

LU uzlabojusi savu rezultātu četrās no piecām reitinga THE kategorijām (studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar industriju). Universitātei reitinga rezultātos ievērojami ir uzlabojies citējamības rādītājs, tāpat uzlabojies arī starptautiskās sadarbības rādītājs un rādītājs, kas vērtē publikāciju skaitu sadarbībā ar ārzemju autoriem, tāpat pieaudzis arī publikāciju skaits uz vienu akadēmiskā personāla locekli. Visaugstākos rezultātus – 504. vietu – LU ieņem zinātniskās darbības novērtējumā. Ilgus gadus LU labākais rādītājs bijis starptautiskās sadarbības vērtējumā, kurā joprojām LU ir labi rezultāti – šogad mūsu Universitāte ieņem 561. vietu, bet sadarbībā ar industriju 564. vietu. Analizējot šos rezultātus, redzam, ka uzlabojumi ir visos rādītājos, kur rezultatīvie rādītāji atkarīgi tieši no pašas LU zinātnieku un mācībspēku darba – piesaistītiem projektiem, t.sk. no industrijas, publicēšanos arvien augstvērtīgākos žurnālos, kas devis lielu kāpumu citējamības rādītājā, kā arī akadēmiskās saimes starptautiskā sadarbībā, kas vainagojas ar publikācijām kopā ar ārzemju partneriem, kā arī augusi starptautiskā reputācija.

LU uzrāda augstus rezultātus arī citos pasaules universitāšu reitingos, piemēram, Universitāte ik gadu ir augsti novērtēta starptautiskajā reitingā "QS World University Rankings 2021" (QS), kurā augsti tiek vērtēta LU reputācija un ir labi rezultāti vērtējumā "ārzemju mācībspēku īpatsvars".

THE un QS reitingi analizē datus, kurus iegūst no trīs dažādiem avotiem: 1) starptautisko publikāciju datu bāzes "Scopus", 2) starptautiskas aptaujas par studijām un zinātni, kas THE ranga gadījumā veido 33% no rezultāta, un akadēmiskās un darba devēju aptaujas, kas QS ranga gadījumā veido 50% no rezultāta, un 3) augstskolu iesniegtajiem datiem. LU rādītāji uzlabojušies tajos rādītājos, kuri ir objektīvi un neatkarīgi iegūti "Scopus" datu bāzē un aptauju rezultātā. No šiem četriem rezultātiem redzam, ka, ja visu rangu noteiktu pēc tiem, LU būtu ļoti tuvu kārotajam TOP 500. Tādēļ vēl jo vairāk vēlētos uzsvērt, kas tad ir šis piektais rādītājs, kura dēļ mēs joprojām iepaliekam no vēlamā mērķa, un šis rādītājs raksturo studijas.

Studiju rādītājs sastāv no piecām komponentēm, kur lielāko daļu dod aptauja studiju jomā (svars kopējā rezultātā 15%), pārējos 15% dod tādi rādītāji kā studentu skaits uz vienu pasniedzēju, doktorantu skaita īpatsvars studentu vidū, iegūto doktora grādu skaits pret akadēmiskā personāla skaitu un, visbeidzot, kopējo universitātes ieņēmumu attiecība pret akadēmiskā personāla skaitu. Faktiski visi šie rādītāji tieši vai netieši ir atkarīgi no valsts politikas augstākās izglītības finansēšanas jomā. Šos rādītājus nevar pacelt tikai ar studiju maksām, kuras nevar segt pilnas studiju izmaksas. Uzskatu, ka būtisku ieguldījumu šī rādītāja izmaiņai dotu valsts finansējuma pieaugums augstākās izglītības sektorā, un šis jautājums ir jāizlemj mūsu politiķiem.

LU Akadēmiskā centra izveide, modernās pētniecības laboratorijas, jauno tehnoloģiju izmantošana un pieejamais Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts ir sekmējis LU zinātnisko reputāciju starptautiskā mērogā. Reitinga rezultātus pozitīvi ir ietekmējusi LU personāla iesaiste dažādos projektos. Ar katru gadu palielinās to uzņēmumu skaits, kas sadarbojas ar LU jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādē. Universitāte pērn īstenojusi vairāk nekā 80 līgumpētījumus zinātnes komercializācijā. LU sadarbojas ne tikai ar Latvijas uzņēmumiem, bet savus pakalpojumus piedāvā arī ārzemju uzņēmējiem, kuru piesaiste ir viens no lielākajiem LU nākotnes izaicinājumiem, jo zinātniskais potenciāls tam mums noteikti ir. Lai sekmētu sadarbību ar industriju, LU ir izveidota tehnoloģijas pārneses ekspertu grupa, kuras misija ir būt "vienas pieturas aģentūrai" starp industrijas pārstāvjiem un konkrēto zinātnieku grupu, kura tiek piemeklēta specifisku uzdevumu veikšanai.

LU gadu no gada aug publikāciju skaits, pētniecības apjoms un pētījumu kvalitāte, par to liecina mūsu citējamības dati. "Web of Science" un "Scopus" starptautiskajās datubāzēs ir arvien vairāk rakstu no humanitārajām un sociālajām zinātnēm. LU ir arī vairākas nopietnas dabaszinātņu publikācijas "Nature" datu bāzē. Dati liecina, ka aizvien biežāk mūsu zinātniekus citē ārvalstu pētnieki, tomēr rezultāti varētu būt vēl labāki, un tam ir nepieciešams lielāks finansējums no valsts.

Kopumā vajadzētu arī novērtēt, ka konkurence pašos rangos pieaug un, pat ja universitātes rādītājs nav pasliktinājies vai pat ir uzlabojies, var gadīties, ka Latvijas universitāšu pozīcijas rangā krītas, jo rangā ienāk gan jaunas universitātes, gan arī citas universitātes, iespējams, attīstās straujāk. Kāpēc tā notiek?

Atcerēsimies, ka pašos reitinga pirmsākumos THE un QS publicēja kopīgu rangu (no 2004. līdz 2009. gadam), kurā bija tikai TOP 200 pasaules universitāšu rangs. Tālāk šie divi reitingi sadalījās, katrā akcentējot dažādus universitāšu darbības aspektus. Pasaulē ir aptuveni 25 000 augstākās izglītības iestādes. THE pasaules universitātes rangā iekļauto universitāšu skaits katru gadu pieaug – 2016. gadā 800 universitātes, 2017. gadā 981 universitāte, 2018. gadā 1103 universitātes, 2019. gadā 1258 universitātes, 2020. gadā 1396 universitātes un, visbeidzot, tikko publicētajā 2021. gada rangā 1527 universitātes. Tādēļ spēja noturēties un pakāpties augstāk ir jānovērtē ļoti atzinīgi.

Te es vēlētos uzsvērt un novērtēt katras Latvijas universitātes spēju iekļūt kādā no rangiem, jo, lai vispār kvalificētos THE pasaules universitāšu rangam, ir jāizpilda minimālās publicēšanās prasībās – vismaz 1000 publikācijas piecu gadu laikā (un ne mazāk kā 150 viena gada laikā) "Scopus" starptautiskajā publikāciju datu bāzē. Latvijā stabili šo prasību izpilda tikai divas universitātes – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte –, bet pēdējos gados šos nosacījumus izdevies izpildīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Domāju, ka tas vien jau ir ievērojams sasniegums, kuru vajadzētu novērtēt pie tā finansējuma apjoma, ko saņem Latvijas zinātne.

Tāpat LU labi sevi pierādījusi arī "THE Impact Rankings 2020", ieņemot 201.–300. vietu, un Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā (Emerging Europe and Central Asia University Rankings 2020), ieņemot 39. vietu, kurā novērtēta visaugstāk no Latvijas augstskolām. Tāpat augstu tiek vērtēts arī LU sasniegums Augstskolu nodarbinātības reitingā. LU vārds regulāri parādās arī THE sociālo, humanitāro un dabaszinātņu vērtējumos. Tā ir tikai daļa no vērtējumiem, kuros LU parāda labus rezultātus.

Domāju, ka, turpinot uzsākto attīstības kursu, sasniegt plašsaziņas līdzekļos tik bieži piesaukto universitāšu ranga TOP500 ir pavisam reāls uzdevums, ja vien izdotos apvienot spēkus un vienotu attīstības vīziju ne tikai Universitātes un citu Latvijas augstskolu iekšienē, bet arī saņemot pienācīgu un, teiksim atklāti, arī godīgi nopelnītu valsts atbalstu. Jo tieši šī sfēra pagaidām mūsu augstākās izglītības politikā pamatīgi klibo. Gribētos cerēt, ka arī politiskā nozares vadība kādreiz sapratīs, ka mūsu augstskolu augšupeja un līdz ar to arī visas sabiedrības kopējais izglītības līmenis ir atkarīgs ne tikai no mācībspēku, zinātnieku un studentu entuziasma, bet arī no nozares politiskās vadības un politiķu izpratnes par augstākās izglītības sistēmas nozīmīgumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form