Mārtiņš Cimermanis: Eiroparlamentārieši un lauki
Foto: LETA

Priekšvēlēšanu debatēs teju katra partija gatava panākt godīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem, gādāt par to, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas, lai laukos un pilsētās valdītu labklājība. Taču, izvērtējot 14 partiju piedāvājumu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nākas secināt, ka lauku vidi un lauksaimniecību savās programmās pieminējušas tikai septiņas no tām, turklāt diezgan vispārīgi un garāmejot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Varbūt tieši tādēļ tikai retais no EP kandidātiem gatavs skaidrot, kā soli pa solim panākt solīto. Taču Eiropas Parlamentam ir aizvien pieaugoša ietekme gan uz Kopējo lauksaimniecības politiku, kam joprojām no ES budžeta tiek atvēlēta lauvas tiesa jeb nepilni 38,9% no ES daudzgadu budžeta, gan uz pārējām politikām. Tas nozīmē - potenciālajiem eiroparlamentāriešiem, ja vien viņi patiešām ir gatavi pildīt debatēs vēlētājiem solīto, līdz sīkākajām detaļām jāpārzina lauku telpas problemātika un Eiropas Parlamenta rokās esošie instrumenti, kas var palīdzēt situāciju Latvijā uzlabot. Kā arī skaidri jāzina, kuri būs tie sabiedrotie - kuras ES valstis un, kuras ES politiskās grupas, - kas var palīdzēt sasniegt mērķi.

Šobrīd ir īstais brīdis atgādināt, ka lauku teritorijā, kas aizņem 95% no visas Latvijas teritorijas un, ko apdzīvo trešā daļa no valsts iedzīvotājiem, jau ilgstoši iezīmējusies tendence, ko var apzīmēt ar jēdzienu lauku sociālekonomiskā iztukšošanās - cilvēku, ekonomiskās aktivitātes un sociālo pakalpojumu emigrēšana no laukiem uz pilsētām vai pat citām valstīm. Līdzšinējie valsts un arī ES politikas pasākumi šo tendenci nav spējuši būtiski mainīt vai ir pat pastiprinājuši.

Pašlaik katrs reālajā preču un pakalpojumu ražošanā strādājošais laukos rada pamatu vēl vienam strādājošajam pakalpojumu, valsts pārvaldes vai tirdzniecības jomā. Diemžēl lauksaimniecības nodarbinātība ik gadus noturīgi un būtiski mazinās - Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums apliecina, ka 2009. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu nodarbināto skaits citās ražojošajās un ar tām saistītajās nozarēs lauku novados ir samazinājies par 43,2 tūkst. Statistika liecina, ka šī tendence turpinās joprojām - ik gadu no Latvijas laukiem izzūd 10 tūkstoši saimniecību.

Līdz ar to kopējais tālākās lauku telpas depopulācijas risks ir līdz pat 40 %, ja lauku telpā nerodas jaunas darba vietas preču un pakalpojumu ražošanas nozarēs, kas varētu uzņemt no agronozarēm aizgājušos.

Apstākļos, kad jau tagad daudzu Latvijas novadu apdzīvotības blīvums ir mazāks par 10 cilvēkiem uz 1 km2, šo procesu attīstība līdz ar darba vietu skaita samazinājumu skaidri parāda izteiktas lauku teritoriju sociālekonomiskās depopulācijas tendences. Depopulācijas dēļ lauku telpā samazinās pakalpojumu pieejamība tajā palikušajiem iedzīvotājiem - pakalpojumu sniegšanas vietas attālinās, un tie kļūst dārgāki.

Ir skaidrs, ka mēģinājumi stimulēt strādājošo skaita pieaugumu agrobiznesā, nerisinās depopulācijas problēmas. Latvijas lauksaimniecība arī „nevienlīdzīgā un diskriminējošā valsts atbalsta" apstākļos saražo praktiski visu to produkciju, ko racionāli ražot Latvijā, un vismaz tādos apjomos, kādus pieprasa Latvijas tirgus. Turklāt Latvija arī ārējos tirgos spēj pārdot (tātad - konkurēt!) gan pienu un olas, gan laukaugu, kā arī liellopu un aitas gaļas produkciju.

Izņēmums ir cūkgaļa un mājputnu gaļa, kuru ražošanas apjomi apmierina tikai aptuveni pusi no Latvijas tirgus pieprasījuma.

Turklāt zemkopības un tās produktu pārstrādes nozarēs joprojām ir zema darba produktivitāte, tomēr tā pakāpeniski palielinās, vienlaikus samazinoties nozarēs strādājošo skaitam. Lauksaimniecībā strādājošo radītā pievienotā vērtība ir mazāka par 40 % no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. Ja šodien Latvijas lauksaimnieki gribētu pelnīt kā ES vidēji, atalgojuma fonds 1,3 reizes pārsniegtu produkcijas kopvērtību. Arī pārtikas rūpniecībā darbinieku atalgojums ir gandrīz četras reizes zemāks nekā ES vidēji. Visās šajās nozarēs kopā desmitgades laikā strādājošo skaits, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, var sarukt trīs reizes.

KĀ RĪKOTIES? Ir nepieciešams atbalsts plašākai uz ilgtspējīgu lauku attīstību vērstai darbības stratēģijai. Lauku iedzīvotāju labklājību nav nepieciešams padarīt atkarīgu vien no zemes gabala platības, kas viņiem pieder, spiežot viņus turpināt veikt lauksaimnieciskas ražošanas darbības kā priekšnoteikumu ienākumu starpības ar pilsētniekiem kompensācijas saņemšanai. Ir jārada priekšnosacījumi jaunu darbavietu radīšanai lauku teritorijās, atbalstam jaunās ģimenes laukos.

Tiem, kas turpinās darbu agrobiznesā, nepieciešamas efektīvas risku vadības sistēmas, ietverot tajās ienākumu apdrošināšanas programmas, kas ražotājus pasargātu no patiešām dramatiskām un īstermiņa tirgus svārstībām. Latvijas un Eiropas lauksaimnieku starptautiskās konkurētspējas celšanai, nepieciešami pētījumi vidi saudzējošāku un ekonomiski efektīvāku saimniekošanas paņēmienu un tehnoloģiju attīstībai. Tāpat nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, kas sekmē zemes produktīvu izmantošanu, ražošanas optimizāciju ar mērķi kļūt efektīviem, vienlaikus attīstot tā sauktās vertikālās shēmas - pārstrādi, pakalpojumu sniegšanu uz vietām.  

No ikviena eiroparlamentārieša es gribētu dzirdēt, kāda būs rīcība, lai veicināta produktīvu darba vietu rašanos preču un pakalpojumu ražošanas jomā lauku telpā dzīvojošo cilvēku normālas ikdienas sniedzamības rādiusā. Lauku telpai ir nepieciešama investīciju piesaiste preču un pakalpojumu ražošanas sfērās, laukos dzīvojošo darbspējīgo cilvēku pārkvalificēšana, kā arī atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tirgus spēkam. Šeit nav runa tikai par KLP. Lai noturētu cilvēkus Latvijā, lauku telpā, nepieciešams valsts un citu publisko pakalpojumu pieejamības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumu komplekss, ka attiecas uz veselības aprūpi un izglītību, publisko pārvaldi un transporta komunikācijām. Protams, pamata darbs dzīvības atgriešanai laukos, jāveic tepat, Latvijā, taču eiroparlamentāriešiem ir iespēja pieregulēt gan KLP, gan pārējās ES politikas atbilstoši valsts interesēm.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form