Mārtiņš Hiršs: Neizbēgamais konflikts Gazas joslā
Foto: Privātais arhīvs

Karadarbība Gazas joslā - nelielā zemes strēlē, kas iespiesta starp Izraēlu, Ēģipti un Vidusjūru - jau atkal nonākusi pasaules uzmanības centrā. Gazas josla - teritorija nedaudz lielākā par Rīgu -, kur dzīvo aptuveni 1.8 miljoni palestīniešu, jau izsenis bijusi konfliktu avots.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1967. gadā pēc Sešu dienu kara Izraēla atņēma Gazas joslu teritoriju Ēģiptei, kura to bija okupējusi iepriekš. Izraēlas kontrolē Gaza atradās līdz 1994.gadam, kad, saskaņā ar 1993.gadā panākto Oslo vienošanos par Izraēlas-Palestīnas konflikta regulējumu, Izraēla sāka pakāpeniski atdot kontroli pār Gazas sektoru palestīniešiem. Pieaugot protestiem pret Izraēlas okupāciju Izraēla izpildīja arī Oslo vienošanās punktu par karaspēka izvešanu un 2005. gadā pilnībā pārtrauca Gazas joslas okupāciju. Tomēr labi gribētais Izraēlas un Gazas līdzās pastāvēšanas plāns izgāzās, kad 2006.gadā demokrātiskās vēlēšanās Gazas sektorā pie varas nāca Hamas. Šī palestīniešu organizācija vēlas iznīcināt Izraēlas valsti un, izmantojot terorismu, pašnāvnieku uzbrukumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ilgstoši ir cīnījusies pret Izraēlu. ASV , Izraēla un Eiropas Savienība ir pasludinājušas Hamas par teroristu organizāciju.

Pēc Hamas nākšanas pie varas Izraēla 2007.gadā ieviesa sankcijas, ierobežojot Gazas joslas tirdzniecību ar ārpasauli, ar mērķi vājināt Hamas, jo brīva tirdzniecība un ekonomikas izaugsme tikai stiprinātu Hamas. Mājas apstākļos taisītu, primitīvu raķešu vietā, kādas lielākoties Hamas izmanto patlaban, Hamas piekļūtu modernam bruņojumam un radītu nopietnākus draudus Izraēlai. Kopš Hamas nākšanas pie varas un sankciju ieviešanas Izraēla un Gaza ir iestrēgusi iznīcinošā ciklā, kas novedis pie trīs Izraēlas iebrukumiem Gazā 2008.-9., 2012.gadā un patlaban. Pēc katra konflikta, spītējot sankcijām, Gazas joslā pamazām atjauno institūcijas, infrastruktūru un Hamas militārais spēks arī palielinās. Laikam ejot, Gazas iedzīvotāji paliek neapmierināti ar Izraēlas sankcijām un palielinās no Gazas nākošo terora aktu un uz Izraēlu izšauto raķešu skaits. Izraēla nevar pieļaut apdraudējumu saviem iedzīvotājiem un finālā atbild raķešu triecieniem ar militāru spēku, iznīcinot Hamas kapacitāti uzbrukt Izraēlai. Tomēr šie Izraēlas uzbrukumi nekādā veidā nerisina šī konflikta dziļākos cēloņus. Izraēla nespēj sakaut Hamas, tikai to vājināt. Pēc katra uzbrukuma spēles laukums ir paliek nemainīgs un cikls sākas no jauna.

Patreizējais konflikts izcēlās pēc trīs Izraēliešu pusaudžu nolaupīšanas un noslepkavošanas 12 jūnijā, pie kā Izraēla vaino Hamas. Atbildot uz slepkavībām, Izraēla sāka limitētus gaisa triecienus Hamas pozīcijām, kā arī sāka Hamas aktīvistu masveidu arestēšanu Rietumkrastā. 7. jūlijā, pēc atkārtotiem Izraēlas uzlidojumiem, Hamas pēc 20 mēnešu pārtraukuma atsāka šaut raķetes uz Izraēlu. Reaģējot uz Hamas raķetēm, Izraēla sāka operāciju Aizsardzības asmens ar mērķi samazināt Hamas spējas veikt uzbrukumus Izraēlai. Uzbrukumos tiek iznīcināta Hamas infrastruktūra, līderi, kā arī nelegālie tuneļi, pa kuriem zem robežām Hamas teroristi infiltrējās Izraēlā.

Hamas līderi savukārt maksimāli cenšas izmantot šo konfliktu un Izraēlas triecienos bojāgājušos civiliedzīvotāju upurus lai iegūtu atbalstu no citām arābu valstīm un panākt starptautisku nosodījumu Izraēlai. Hamas Gazas iedzīvotājus izmanto kā dzīvos vairogus. Hamas apzināti izmanto publiskas ēkas - privātmājas, skolas, slimnīcas - savu komandcentru ierīkošanai un raķešu uzbrukumu veikšanai, lai palielinātu civiliedzīvotāju upurus. Arī Hamas raķešu uzbrukumi Izraēlai ir ar mērķi nogalināt pēc vairāk civiliedzīvotāju Izraēlas pilsētās. Tomēr šoreiz Izraēlas pretraķešu aizsardzības sistēma Dzelzs kupols sekmīgi notriec lielāko daļu no Gazas palaisto raķešu un saglabā bojāgājušos skaitu Izraēlas pusē minimālu. Ja līdz šim iepriekšējos Izraēlas iebrukumos Gazā mediji rakstīja par upuriem abās konflikta pusēs, patlaban upuri ir gandrīz tikai Gazas sektorā un šis sarežģītais konflikts no malas izskatās tikai kā vienpusēja Izraēlas agresija. Par spīti Izraēlas atkārtotām apsūdzībām, ka Hamas izmanto civiliedzīvotājus un publiskas vietas teroristu aizsegam, bojāgājušie palestīnieši izraisa lielu rezonansi medijos un izsauc plašu Izraēlas nosodījumu.

Neskatoties uz to, ka Izraēla ir vājinājusi Hamas un pierādījusi, ka Dzelzs kupols raķešu aizsardzības sistēma ir efektīva, ilgtermiņā civiliedzīvotāju upuri un sliktie apstākļi Gazā Izraēlas uzbrukuma rezultātā tikai nostiprinās atbalstu Hamas. Izraēla daudzu rietumnieku acīs kļuvusi par agresoru šajā konfliktā, neskatoties uz to, ka Hamas, nolaupot jauniešus, spēra pirmo soli šajā konfliktā. Tā pat kā iepriekšējie, arī šis Izraēlas uzbrukums, kurš izcēlies ar lieliem civiliedzīvotāju upuriem palestīniešu pusē, nav mainījis stratēģisko strupceļu starp Izraēlu un Gazas joslu.

Lai izkļūtu no šī iznīcinošā cikla, nepieciešams abpusējs miera līgums un izejas stratēģija. Tomēr ne Izraēlai, ne Hamas tāda nav. Izraēla nevar sakaut Hamas, bet tā nevar pārtraukt Gazas sektora izolēšanu, jo tas ļautu Hamas pieņemties spēkā un bruņoties. Hamas nav gatavs piekāpties, jo nevar aizmirst vēsturi un jebkura Hamas piekāpšanās tiks tulkota kā Izraēlas uzvara. Pat ja Hamas vai Izraēla piekāptos, abu pušu līderiem nebūtu garantijas, ka otra slepus negatavojas uzbrukumam. Arī ASV vai ES nav viegli būt par vidutāju šajā konfliktā, jo, lai tas notiktu, sarunās jāiekļauj Hamas un sarunu un plānu neizdošanās gadījumā, vidutājiem būtu jāuzņemas daļa atbildības par teroraktiem un vardarbības atsākšanos. Bez starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās, šim konfliktam risinājuma nebūs. Hamas pakāpeniski atjaunos savus spēkus un tuvākajos gados gaidāma neizbēgama konflikta atkārtošanās.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gazas josla Izraēla
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form