Lai tavs viedtālrunis nepavērstos pret tevi un, sērfojot internetā, justos tik pasargāts kā cietoksnī, ir vērts pievērst īpašu uzmanību drošībai gan izvēlētā satura, gan komunikācijas ziņā. Ir pagājuši tie laiki, kad lielākais drauds datoriem un viedierīcēm bija īpaši radītas vīrusu programmas. Tagad bieži vien kaitējumu sev nodara pats lietotājs neuzmanības vai paviršības dēļ. Taču, ievērojot dažus vienkāršus kiberdrošības noteikumus, jebkura viedierīce kļūs par labāko draugu un palīgu ikdienā.
Mūsdienās telefonā atrodams viss svarīgākais – tur ir dažādas paroles un piekļuves, privātas fotogrāfijas un vēstules, daudzveidīgi rīki un resursu pārvaldnieki, otrie autentifikācijas faktori, tostarp "Smart ID", darba informācija, visas iespējamās piezīmes... Teju viss, kā nonākšana svešās rokās var radīt neērtības, zaudējumus un citas nepatikšanas. Tāpēc telefona pasargāšana no apdraudējumiem ir tik svarīga. Kopumā draudus var iedalīt četrās kategorijās: inficēts vai citādi kaitīgs saturs, nepārbaudīts tīkla savienojums, trešo pušu veikts kaitējums un vieglprātīga attieksme pret patērēto saturu un izpaustajiem personīgajiem datiem. No visiem šiem apdraudējumiem ir iespējams izvairīties. Nepieciešams tikai nedaudz zināšanu un piesardzības.
Netaupīt uz lietotnēm
Bieži vien cilvēki, lai ietaupītu pāris eiro, izvēlas instalēt nevis oriģinālās lietotnes, ko piedāvā oficiālie "Apple" vai "Android" veikali, bet gan sameklē internetā "uzlauztās" bezmaksas versijas. Ja lietotne neatrodas kādā no lielajiem veikaliem, bet gan brīvpieejā dreifē internetā, visticamāk, tā satur slēptus kiberapdraudējumus – iespēju nozagt jūsu datus, uzzināt kontaktpersonas un tamlīdzīgi. Arī pie katras jaunas lietotnes instalācijas vajadzētu rūpīgi sekot, kādas atļaujas tai tiek dotas. Ja, piemēram, kalkulators prasa pieeju arī GPS datiem un kamerai, drošāk būs šāda kalkulatora vietā izvēlēties citu. Tāpat vērts pārskatīt, vai instalētās lietotnes joprojām ir aktuālas. Jaunāki telefonu modeļi paši automātiski noņems atļaujas ilgāku laiku nelietotām aplikācijām, bet vecākiem modeļiem tas ir jādara manuāli. Noteikti jāatļauj notikt atjauninājumiem, un, ja mājās neizmantojat bezvadu tīklu, uzstādījumos jāatļauj atjauninājumi arī no mobilajiem datiem.
Pie kaitīga satura var tikt, arī nepārdomāti uzspiežot uz kādas paziņas atsūtītas saites, – telefonā ir krietni grūtāk pamanīt dīvaināku domēna saiti, kurā izmainīts kāds populārs nosaukums. Tikpat labi tā var būt arī saite it kā uz attālinātu videosapulci vai atrašanās vietas ģeogrāfiskie dati, kas pēkšņi atvērs nevis paredzēto lietotni, bet gan pārlūku. Šādos gadījumos var pasargāt specifiska aizsardzība, tostarp LMT "Interneta sargs", kas līdz ar citu satura kontroli nepārtraukti atjaunina kaitīgo lapu datubāzi sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV).
Neslēgties, kur pagadās
Attīstoties mobilo datu pārklājumam un samazinoties to izmantošanas izmaksām, īsti nav pamatojuma ar telefonu slēgties klāt neaizsargātiem bezvadu tīkliem ("Wi-Fi") vai tīkliem, kuru parole zināma simtiem lietotāju, piemēram, viesnīcās. Šādos publiski pieejamos tīklos var būt pieslēgtas inficētas iekārtas, kas tā vien meklē citu viedierīci – tostarp arī jūsu telefonu –, ko aplaimot ar vīrusu. Ja vien dzīve nepiespiež rīkoties citādi, īpaši ārzemēs maksimāli izmantojiet mājas operatora SIM karti. Pateicoties jaunajām datu viesabonēšanas regulām, datu pārraide vismaz Eiropas Savienības robežās vairs nav dārga, tāpēc nav vērts riskēt. Turklāt arī "roaming" režīmā darbosies LMT "Interneta sargs", kas palīdzēs aizsargāties pret inficētu saturu.
Neuzticēt telefonu svešiniekiem
Vai katram no mums ir gadījusies situācija, kad svešinieks lūdz telefonu, lai piezvanītu. Taču šobrīd ir vērts apdomāt, vai to vajag darīt, – varbūt vari tā cilvēka vārdā nosūtīt īsziņu, nedodot viņam telefonu rokās. Diemžēl nereti gadās, ka cilvēkam vajag nevis zvanīt, bet iegūt piekļuvi atbloķētam telefonam, no kura pārdesmit sekunžu laikā iespējams nozagt informāciju, kā arī tajā instalēt kaitniecīgas programmas. Jo īpaši no šādas izpalīdzēšanas būtu jāatturas cilvēkiem, kuriem telefonā ir ne tikai privāts saturs, bet arī korporatīvais e-pasts vai pieeja specifiskai ar darbu saistītai informācijai. Ja pastāv aizdomas, ka telefona saturu ir ietekmējis cilvēks no malas, telefonam būtu jāveic pilnais "factory reset" un visas nepieciešamās aplikācijas jāatjauno manuāli, nevis ielādējot rezerves kopiju no ražotāja "mākoņdatiem".
Drošība pašos pamatos
Viss minētais nesniegs vēlamo rezultātu, ja īpašnieks nebūs parūpējies par efektīvu ekrāna bloķēšanu. Ja ekrāns būs bloķēts, pazaudējot viedierīci, zaudēsiet telefonu, taču pasargāsiet datus, kuriem ar tā palīdzību var piekļūt. Tāpēc ekrāna bloķēšana jāuztver nopietni. Viens no drošākajiem aizsardzības paņēmieniem ir PIN kods, kurā uzstādījumi ļauj ievadīt gan ciparus, gan burtus. Tikai izvēlieties gana sarežģītu kodu, nevis vienādus četrus ciparus vai klasiskos 1234 un 4321. Efektīva ir arī biometrija – pirkstu vai sejas skenēšana. Vismazāk uzticams ir atbloķēšanas raksts, jo tā kombinācijas ir ierobežotas un, ja ekrāns ir netīrs, vērīgāks zaglēns ātri vien sapratīs, kāda ir īstā kombinācija.
Un, visbeidzot, ir vienkārši jādomā līdzi, kādu informāciju un kam izpaužat. Piemēram, atverot lietotni, kas sola nolasīt nākotni no rokas līnijām, jūs nezināmam resursam uzdāvināt savus biometriskos datus. Aizpildot jautru interneta testu, kas prasa ievadīt pirmā mājdzīvnieka vārdu un skolas nosaukumu, lai uzzinātu jūsu skatuves pseidonīmu, jūs atdodat atbildes uz populārākajiem jautājumiem, ko izmanto aizmirstu paroļu atstatīšanā. Jo mazāk lieku detaļu internets par jums zinās, jo lielākā drošībā būsiet.