Mārtiņš Kazāks: Nākotnes Latvijas Banka – jaudīgs pamats tautsaimniecības izaugsmei
Foto: Privātais arhīvs

Jaudīga centrālā banka jebkurai valstij ir priekšrocība, nevis izšķērdība. Mans mērķis ir izveidot Latvijas Banku par efektīvu, atvērtu un modernu centrālo banku – par labāko centrālo banku Ziemeļeiropā.

Uzdot jautājumus par nākotnes izaicinājumiem ir būtiski, bet konkrētas atbildes un skaidrs redzējums ir krietni svarīgāk. Bankas reputācijas atgūšana ir nākamā Latvijas Bankas prezidenta dienas kārtības pirmais punkts, bet reputāciju var celt tikai ar konkrētiem darbiem un panākumiem, iedvesmojot un vadot banku kā vienotu un saliedētu komandu. Strādājot Latvijas Bankā nu jau mazliet vairāk par gadu, joprojām saglabāju svaigu "skatu no ārpuses", bet esmu guvis detalizētu priekšstatu, kādas pārmaiņas tās darbā nepieciešamas, lai pienesums Latvijas iedzīvotājiem un valstij būtu lielāks nekā līdz šim, lai Latvijas Banka būtu jaudīgs pamats Latvijas tautsaimniecības straujākai izaugsmei un ienākumu konverģence ar Eiropas turīgāko valstu pārticības līmeni neapstātos pusceļā. Ieskicēšu galvenos uzstādījumus.

Pirmkārt, izmaksu ziņā efektīva centrālā banka. Pasaulē nav divu vienādu centrālo banku. Centrālās bankas lielums – nodarbināto skaits un ikgadējais izdevumu apjoms – atspoguļo ne tikai darbības efektivitāti, bet arī izvēli par to, ko centrālā banka dara vai nedara. Neapšaubāmi, arvien labāka finansiāla efektivitāte ir manas darbības pamatpostulāts (galu galā vairāk nekā 2/3 no bankas peļņas tiek iemaksātas valsts budžetā, ko izmanto, piemēram, mediķu algām), bet pēc iespējas mazāks darbinieku skaits un izdevumi nedrīkst būt pašmērķis. Vārga centrālā banka būs vārgs balsts Latvijas ekonomikai. Latvija to nevar atļauties.

Mums jāmācās no citu centrālo banku veiksmēm un jāizvairās no to kļūdām, jāskatās ilgtermiņā un jāvērtē, kas ir labāk Latvijas interesēm. Samazinot izmaksas, nedrīkst zaudēt kontroli pār valstij stratēģiski svarīgām funkcijām. Valstisks skats, automatizācija un efektīvāka procesu organizācija, nevis īslaicīgu ieguvumu dzīta funkciju amputācija. Igauņu izvēle paļauties uz privāto sektoru starpbanku maksājumu jomā nozīmē, ka zibsaišu reģistru, kas nepieciešams maksājumu veikšanai ar mobilo telefonu palīdzību, Igaunijas banku sektoram uzturēs neviens cits kā Latvijas Banka. Izveidojot spēcīgu skaidras naudas apstrādes vienību, Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidras naudas apstrādes centru visai Baltijai. Un tas nav vien lepnums un izdevumi – šī pakalpojuma sniegšana kaimiņvalstīm nes bankai peļņu. Lietuvieši agresīvi investē pētniecības jaudas uzlabošanā ne tikai centrālajā bankā, bet valstī kopumā – tur mums ir ko mācīties. Zviedru finanšu tehnoloģijas un digitālās naudas projekts ir globāli interesants, no kura mācīties un izmantot digitāla eiro izveidē.

Darbības efektivitātes uzlabošana ir Latvijas Bankas ikdiena. Kopš pievienošanās Eirosistēmai 2014. gadā pienākumu apjoms ir audzis, kamēr darbinieku skaits ir samazinājies par 14%, tai skaitā par 5% pēdējā gada laikā. Iesāktais ir jāturpina – man ir skaidrs redzējums, kā paveikt vairāk ar mazākiem resursiem. Politiķi ir iezīmējuši iespējamo virzību uz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Turpinot Latvijas Bankas pašreizējo funkciju darbības efektivizāciju un rodot sinerģiju ar FKTK, Latvijas Bankas darbinieku skaits četru gadu perspektīvā nepārsniegs 520 (pašlaik 482 Latvijas Bankā un 170 FKTK).

Otrkārt, atvērta centrālā banka. Centrālā banka nav ziloņkaula tornis, kas reizēm paver slēģus, kaut ko aroganti pasaka un tad atkal noslēdzas sevī. Mani Latvijas Bankas kolēģi ir bijuši un arvien ir cieši iesaistīti ekonomiskās politikas diskusijā, bet ir neizmantota jauda krietni plašākam tvērumam. Latvijas Bankas prezidenta ikgadējs ziņojums Saeimā, līdzīgi kā ārlietu debates, ar redzējumu par ekonomisko situāciju Latvijā, Eirosistēmā un pasaulē, par Eirosistēmas monetārās politikas pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi uz Latvijas un Eirosistēmas ekonomiku, manuprāt, ir pašsaprotama lieta. Latvijas Bankas publiskā lekcija Latvijas Universitātē – tradīcija, kuru esmu iedibinājis šogad, – ir maza daļa no uzstādījuma centrālajai bankai kļūt pieejamākai, ieklausoties un skaidrojot ekonomiku un bankas lēmumus Latvijas sabiedrībai.

Lai Latvija kļūtu par pārtikušu un bagātu valsti, ir jāpieņem tālredzīgi lēmumi. Tam nepieciešama kvalitatīva analīze. Bankā ir izveidota lielākā ekonomikas analīzes jauda Latvijā. Tā ir privilēģija, iespēja un atbildība. Šo jaudu izmantojam ne tikai monetārai politikai, bet arī valsts attīstībai. Redzu Latvijas Bankas iesaisti, lai – bez pretenzijām uz absolūtu patiesību – sniegtu kvalitatīvu analītisku pienesumu diskusijai par izvēlēm valsts ekonomiskai attīstībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Politiķi bieži ir aizņemti ar īstermiņa lietām, kamēr mēs varam skatīties tālāk, pāri koalīcijas līgumiem un vēlēšanu cikliem. Lai arī cik jaudīga būtu Latvijas Bankas komanda, ar to nepietiks. Tāpēc mans uzstādījums ir veidot Latvijas Banku kā centru un katalizatoru kvalitatīvas ekonomikas izpētes attīstībai Latvijā kopumā. Tieši tāpēc 2020. gadu sāksim ar atvērto durvju dienu Latvijas pētniekiem, kas vēl studē vai jau beiguši studijas ārvalstīs. Ar Latvijas institūcijām un augstskolām sadarbojamies, bet ārzemēs studējušo un dzīvojošo jauda līdz šim izmantota gaužām maz.

Treškārt, moderna centrālā banka. Latvijas Bankas sniegtie pakalpojumi balsta ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Moderna, droša un lietotājiem lēta starpbanku maksājumu infrastruktūra un uz tās bāzes būvētais zibmaksājumu klasteris ir Latvijas veiksmes stāsts, ko attīstīt tālāk. Saredzēt iespējas un radīt infrastruktūru, uz kuras privātais sektors var būvēt inovatīvus finanšu pakalpojumus, būs svarīgs centrālās bankas uzdevums.

Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas problēmas ir ne tikai padarījušas finanšu inovācijas vairākos segmentos praktiski neiespējamas, tām ir negatīva ietekme uz visu Latvijas biznesa vidi. Šī finanšu sektora reputācijas problēma ir jāatrisina nekavējoties, vēl pirms FKTK pievienošanas Latvijas Bankai, turklāt šis jautājums ir skatāms ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. FKTK pievienošana ir atbalstāma un sinerģijas efekts ir vērā ņemams, bet juridiskās nianses ir izaicinājumu pilnas, tai skaitā nodrošinot atbilstošu aizsardzību valsts finanšu un zelta rezervēm. Šis process veicams pārdomāti un plūstoši, lai pārmaiņu laikā abas institūcijas spētu kvalitatīvi veikt savas līdzšinējās funkcijas. Ja Saeima lems par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai pašlaik Latvijas Bankas likuma grozījumos iezīmētajā laika rāmī, abas institūcijas kā viena iestāde varētu sākt strādāt 2022. gadā.

Pievienojot FKTK, Latvijas Bankas loma no lielā mēra konsultatīvas kļūs par finanšu sektora attīstības politikas īstenotāju. Piemēram, makroprudenciālās uzraudzības ietvaros Latvijas Bankai pašlaik ir padomdevēja funkcija, kamēr praktiskas darbības veic FKTK. Sadarbībā ar Finanšu ministriju kā finanšu sektora attīstības politikas veidotāju aktuāli jautājumi būs finanšu pakalpojumu pieejamība, konkurence, kapitāla tirgus un nebanku loma. Zviedru bankas ir Latvijas finanšu sistēmas mugurkauls, kas ļāvis piesaistīt lētu finansējumu, izveidot modernu banku sektoru, stabilizēt finanšu plūsmas krīzes brīžos, tomēr ne zviedru banku uzraugs, ne īpašnieki nav ļāvuši izvairīties no nekustamo īpašumu burbuļa un naudas atmazgāšanas problēmām. Nepieciešama tālredzīgāka risku analīze un vadība, bet galvenais – savas problēmas jārisina pašiem, nepieciešamības gadījumā rīkojoties asāk un necerot, ka citi problēmas laikus ieraudzīs un atrisinās. Zviedru banku klātbūtne Latvijas finanšu sistēmā būs svarīga arī turpmāk un sadarbība jāstiprina, bet, vērtējot Latvijas un Baltijas banku sistēmas turpmāko attīstību, iespējamo konsolidāciju un atsevišķu dalībnieku īpašnieku maiņu, valsts interesēs ir veidot izcelsmes ziņā diversificētu banku kapitāla struktūru (protams, izvērtējot ģeopolitiskos riskus). Tas darītu kreditēšanu mazāk atkarīgu no Zviedrijas biznesa cikla, dažādotu biznesa stratēģijas un regulatoru tvērumu.

Pārāk liela paļaušanās uz banku sektoru kā finansējuma avotu ir visas Eiropas problēma, bet Latvijā tā ir īpaši izteikta – tāpēc kapitāla tirgus un nebanku sektora kvalitatīva attīstība ir ļoti svarīga. Valsts lielo uzņēmuma mazākuma daļu akciju kotācija biržā un mazākuma akcionāru tiesību aizstāvība ir solis, kā uzlabot tirgus likviditāti un valsts uzņēmumu pārvaldību. Nebanku sektora loma ir būt inovatoram un ģenerēt izaugsmes iespējas tautsaimniecībai jomās, kur banku piedāvājums netiek līdzi iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām un tehnoloģiju iespējām, bet nedrīkst būt tā, ka nebanku sektors netiek atbilstoši uzraudzīts, veidojas negodīga konkurence un patērētāju tiesības no tā cieš.

Moderna centrālā banka arī tās pārvaldībā. Šī ir joma, kur, salīdzinot ar visu iepriekš minēto, redzu nepieciešamību veikt lielākās pārmaiņas attiecībā pret to, kā ir bijis līdz šim. Līdzšinējais pārvaldības modelis no vienotas varas vertikāles kopš 2018. gada februāra ir sagriezies lielā jautājuma zīmē. Gads bankā ir ļāvis pārliecināties, ka Latvijas Banka arī iepriekš ir atbildīgi pārvaldīta un pienesums Latvijas ekonomikai ir bijis milzīgs, bet pārvaldības modelis ir bijis pārsteigums. Latvijas Bankas padome šajā laikā ir spējusi uzsākt svarīgas reformas, bet tikai pēc nākamā prezidenta ievēlēšanas būs iespējams pilnvērtīgi spriest par pārvaldības modeļa pārkārtošanu, jo tieši prezidentam šī diskusija un pārmaiņas būs jāvada.

Bankas pārvaldībai ir jāiet līdzi laikam ar demokrātiskāku vadības stilu, balstītam uz komandas jaudu, nevis viena cilvēka personību. Redzu nepieciešamību mainīt pilnvaru sadali padomē, nodot vairāk iniciatīvas un atbildības vidējam līmenim, nodrošināt ātrāku lēmumu pieņemšanas mehānismu. Manuprāt, ir mērķtiecīgi atteikties no divu līmeņu pārvaldības modeļa, to vienkāršojot, padarot caurspīdīgāku un efektīvāku gan lēmumu pieņemšanas ātruma, gan resursu ietilpības ziņā. Jauns, moderns likums par Latvijas Banku ļaus sakārtot pārvaldības modeli un ir viens no svarīgākajiem nākamā gada uzdevumiem. Līdzīgi kā iespējamā FKTK pievienošana, šīs pārmaiņas nedrīkst būt sasteigtas.

Visbeidzot, līdz šim debatē par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem ir nepiedodami maz runāts par prezidenta tiešajiem pienākumiem un atlases kritērijiem. Latvijas Bankas padome ir koleģiāla, iestādes augstākā institūcija, bet prezidentam ir arī unikāli tikai viņam(ai) uzticēti pienākumi. Galvenais ir monetārā politika. Vieta pie ECB Padomes galda, kur tiek pieņemti lēmumi par Eirosistēmas monetāro politiku, ir tikai un vienīgi Latvijas Bankas prezidentam. Tikai Latvijas Bankas prezidents piedalās diskusijās un argumentu cīņās par Eirosistēmas monetāro politiku. Tā ir cīņa ar eiro zonas "spicākajiem" monetārās politikas prātiem, kur ietekme ir nevis pārstāvētās ekonomikas lielumam, bet gan argumentu spēkam, spējai veidot partnerības un koalīcijas.

Darbs Frankfurtē aizņem lielu daļu prezidenta darba kārtības – monetārā politika skar ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu, šim dialogam ir valstiska nozīme un Latvija pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Pareizi un tālredzīgi lēmumi, spēcīga Eirosistēma dod pamatu arī spēcīgai Latvijas ekonomikai. Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar atbilstošu pieredzi un izglītību makroekonomikā un monetārajā politikā.

Ir dzirdēti viedokļi, ka bez spēcīgas un jaudīgas centrālās bankas varam iztikt. Skaidras naudas apstrādi var atdot lietuviešiem, inovācijas un starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanu – skandināviem, bet monetārās politikas lēmumos vienkārši pieslieties ECB Padomes vairākumam. Tas ir aplami, jo visas šīs jomas ir Latvijas iedzīvotājiem un valsts labklājībai un drošībai kritiski jautājumi. Latvijas Bankas devums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē ir bijis ļoti svarīgs. Politiskā neitralitāte, augstākā kvalitāte ikdienas funkciju izpildē, kā arī reālistisks un vienlaikus ļoti ambiciozs skats nākotnē ir veids, kā šo pienesumu audzēt.

Comment Form