Un tomēr - optimisms kļūst pārmērīgs. Ja kāds kaut ko krāj, tad visdrīzāk ceļojumu bildes albumā, pastmarkas vai jaunus kvadrātmetrus. Daži krāj arī zināšanas un iegulda izglītībā, to nevar tik viegli pamanīt, kā, piemēram, jaunu plazmas televizoru vai citu greznumlietu.
Seno gudrību "lēnāk brauksi, tālāk tiksi", "labs nāk ar gaidīšanu" vietā ielauzusies "just do it" un "keep smiling" domāšana , aizmirstot vecos un viedos atgādinājumus - "kā vējš skrien, tā miets atduras" vai "vēju sēsi, vētru pļausi".
Ekonomikai neveselīgs ir pārmērīgs optimisms un pārmērīgs pesimisms; stabilāk attīstās zemes, kurās daži cilvēki rīkojas piesardzīgāk, kamēr citi traucas uz priekšu straujāk. Tas, ka krišana galējībās ir raksturīga ne tikai latviešiem, un šādas kļūdas vēsturē pieļāvušas arī citas tautas, varētu izrādīties mums vājš mierinājums iespējamu sarežģījumu brīdī.
Vispirms jau atrast katram līdzsvaru sevī - šis ieteikums ir ieguvis ne tikai emocionālu, bet arī ekonomisku jēgu. "Viena roka nezina, ko otra dara" vietā būtu prātīgāk izvēlēties taktiku "ar vienu tērēt, bet ar otru krāt". Rokas kaut ko labu var izdarīt tikai tad, ja tās vada gudra galva.