Atklāta vēstule Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, Ministru prezidentam Einaram Repšem, Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Satiksmes ministram Robertam Zīlem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Uzņēmuma Apvienotais Baltijas fonds un tā pārstāvēto ārvalstu investoru vārdā vēršos pie Jums ar lūgumu pievērst uzmanību Rīgas Brīvostā un ap to notiekošajiem procesiem, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas jau pirms vairāk nekā desmit gadiem deklarēto viennozīmīgo atbalstu tirgus ekonomikas, vienlīdzības un brīvas konkurences principiem.

Apvienotais Baltijas fonds kā nopietns investors, kas ir paredzējis Rīgas Brīvostas piestātnes ZO16 rekonstrukcijai nevis pieprasīt pašas ostas finansējumu, kā to darījušas citas kompānijas, bet gan pats ieguldīt 2,8 miljonus dolāru lielus ārvalstu investīciju un kredītlīdzekļus, ir patiesi satraukts par negodīgu paņēmienu izmantošanu procesos ap ostu, kuru mērķis acīmredzami ir nepieļaut tālāku Rīgas Brīvostas attīstību un brīvu konkurenci.

Tieši Apvienotais Baltijas fonds ir iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu piestātnes ZO16 rekonstrukcijai. Kā zināms no masu saziņas līdzekļiem, visi citi piedāvājumi – tostarp no nopietnām ārvalstu kompānijām, kuras vārdos dedzīgi atbalsta Latvijas ekonomikas augšupeju, – ir balstījušies uz priekšlikumiem veikt rekonstrukciju nevis par pašu kompāniju naudu, bet gan par ostas līdzekļiem vai ieguldīto finansējumu "vēlāk atgūt no brīvostas".

Tikmēr mēs neprasām naudu ne no valsts, ne no pašvaldības, ne no Rīgas Brīvostas, bet esam gatavi ieguldīt tikai un vienīgi savus līdzekļus. Mums nav zināms, ka kāds cits potenciālais investors, ieskaitot personas un struktūras, kas tagad uzstājīgi vēršas pret piestātnes rekonstrukciju, būtu iesniedzis tik izdevīgu piedāvājumu.

Arī pēdējās dienās, kad atkal atsākta kampaņa pret piestātnes rekonstrukcijas projektu un tā pretinieki atklāti paziņojuši, ka darīs visu, lai “līdz galam” apstrīdētu šos būvdarbus (kuriem, starp citu, likumā noteiktā kārtībā ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas), viņi ne vārda nemin, ka paši būtu gatavi ieguldīt ostā savus līdzekļus.

Nav apstrīdams fakts, ka piestātnes rekonstrukcija ir izdevīga Latvijas valstij, jo, radot iespēju apkalpot lielākus un ekoloģiski drošākus tankkuģus, tā ļaus palielināt kravu apgrozījumu ostā. Tas savukārt dos papildus ienākumus no ostas maksām un nodokļiem. Tāpat atgādinām, ka pēc rekonstrukcijas piestātnes operators paliks osta, kas dod visiem piestātnes izmantotājiem drošas garantijas, ka viņi te varēs strādāt arī turpmāk, turklāt – ievērojami palielinot pārkraušanas apjomus (ja atbilst patiesībai pārējo piestātnes izmantotāju jaunie solījumi).

Šos faktus nav iespējams apgāzt, – atliek ķerties pie demagoģijas un negodīgām propagandistiskām metodēm, un tieši ar to pašlaik nodarbojas kompānijas, kuras ir ieinteresētas status quo saglabāšanā vēl ilgus gadus, nepieļaujot veselīgu konkurenci un ostas attīstību. Faktiski uzņēmums Apvienotais Baltijas fonds ir kļuvis par rīdīšanas kampaņas objektu, kuras organizētājiem ir labi jebkuri līdzekļi.

Tā kā racionālu argumentu piestātnes rekonstrukcijas pretiniekiem nav un arī ieguldīt savus līdzekļus Rīgas ostas attīstībā viņi nav gatavi, lietā tiek likti pat viskuriozākie apsvērumi – piemēram, ka piestātnes padziļināšana vispār neesot vajadzīga un ka, padziļinot to līdz 17 metriem (kas patiesībā ļaus Rīgas ostai kļūt konkurētspējīgai visā Baltijas jūras reģionā), piestātne varot “vienkārši iekrist ūdenī”. Lieki teikt, ka no jebkura speciālista vai eksperta viedokļa šie argumenti neiztur nekādu kritiku.

Vēlme par katru cenu aizkavēt Rīgas ostas attīstību un veselīgas konkurences rašanos novedusi pat tik tālu, ka atsevišķos preses izdevumos minētās kampaņas ietvaros īpaši tiek akcentēta mūsu uzņēmuma investora – cienījama ASV biznesmeņa Mohammada Ladževārdi nacionalitāte. Laikā, kad ikviens interesents var pārliecināties par M. Ladževārdi labo reputāciju ASV pārstāvniecības iestādēs Latvijā (piemēram, ASV tirdzniecības palātā) vai noskaidrot viņa ievērojamos ilgtermiņa ieguldījumus mūsu valstī, presē jālasa izteikumi, ka... ir slikti uzticēties arābam.

Skaidrs, ka šādā situācijā Latvijā investori ir noguruši no nenoteiktības, apmelošanas kampaņām, mājieniem pārskatīt noslēgtos līgumus un nepelnītiem pārmetumiem – piemēram, kompānijas, kuras pašas savulaik kā dāvanu saņēmušas no ostas piestātni, bet maksā par to niecīgas naudas summas, tagad par piestātnes padziļināšanas darbiem, kuri pašlaik tiek veikti par mūsu uzņēmuma (un nevis ostas) naudu, paradoksālā kārtā runā kā par “finanšu afēru”.

Mēs vēlamies skaidrību par nākotni, investīcijām labvēlīgu klimatu, pārliecību par ieguldījumu drošību un līdz ar to pievienojamies paziņojumam, kas 1996. gada 30. janvārī tika adresēts Latvijas valdībai un kurā cita starpā bija arī šādas rindas: "Ar savu iekļaušanos Rīgas Ostas teritorijā negribam radīt problēmas ostai vai vietējiem uzņēmumiem, bet gribam darboties kopā ar viņiem, paralēli palīdzot sakārtot Rīgas Ostas infrastruktūru un, maksājot nodevas un maksājumus, veicināt Rīgas Ostas attīstību".

Arī mēs tāpat kā šī septiņarpus gadus senā paziņojuma autori – koncernu Neste un Statoil pārstāvji – ceram, ka "Rīgas Ostā veiksmīgi var darboties dažādi uzņēmumi, kuri pārstāv dažādas nozares", uzskatām, ka "viss ir atrisināms savstarpēju vienošanos rezultātā" un tāpat kā toreiz Neste un Statoil pārstāvji "labprāt piedalītos tāda risinājuma veidošanā, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses".

Atšķirība ir tikai viena: kamēr šī paziņojuma autori savus solījumus tā arī nav turējuši un tagad intensīvi cenšas izdarīt visu iespējamo, lai tikai nepieļautu veselīgu un vienlīdzīgu konkurenci Rīgas ostā un pašas ostas konkurētspējas pieaugumu (kas, kā aizvadītajā nedēļā atklājusi prese, varētu kaitēt, piemēram, Nestes interesēm Krievijā), mēs vēršamies pie valsts augstākajām amatpersonām, uzskatot, ka Latvijā beidzot ir pienācis laiks, lai visiem uzņēmējiem nodrošinātu tiesisku vidi, kurā patērētāju filozofija dotu vietu vienādām iespējām, skaidriem spēles noteikumiem un godīgai uzņēmējdarbībai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form