Mārtiņš Martinsons: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu, terorisma un proliferācijas novēršana – 1000 lapaspušu, ko izlasīt
Foto: Shutterstock

Eiropas Direktīvas, Regulas, Konvencijas, FATF rekomendācijas, metodikas un ieteikumi, ārkārtīgi gariem nosaukumiem apveltīti normatīvie akti - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā NILLTPFNL) – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju sagatavoti dokumenti uz neskaitāmām lapaspusēm – tas viss ir veltīts tam, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju (autors atturēsies no diskusijas par to vai proliferācija, t.i. masveida iznīcināšanas ieroču aprite, neiekļaujas terorisma (sagatavošanās darbību) jēdzienā un vai tiešām bija nepieciešams padarīt normatīvā akta nosaukumu vēl garāku).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Autors nemaz negrasās apšaubīt to, ka minētās novēršanas darbības ir vitāli svarīgas un tās noteikti ir nostādāmas kā viena no prioritātēm gan starptautiskā, gan lokālā aspektā. Tomēr šajā nelielajā rakstā tiks rosinātas pārdomas un, iespējams, diskusija, par to, kā tas tiek nodrošināts un organizēts – un vai tieši tādā veidā tiek sasniegta efektivitāte.

Latvijas Republikā ir noteikti NILLTPFNL subjekti – visus nepārskaitīšu, bet minētā likuma 3.pantā ir noteikti 13 subjekti (neskaitot apakšpunktus), sākot no kredītiestādēm, finanšu iestādēm un beidzot ar maksātnespējas procesa administratoriem. Tajā skaitā arī ārpakalpojuma grāmatveži (arī nelieli mikrouzņēmumi, pašnodarbinātie, varbūt arī ārpus lielpilsētām strādājoši), jebkādi nodokļu konsultanti un juridisko pakalpojumu sniedzēji – neatkarīgi no to darbības apjoma, apgrozījuma, darbinieku skaita un peļņas rādītājiem.

No NILLTPFNL viedokļa, visi 3.pantā (un daļēji iepriekš) uzskaitītie likuma subjekti ir vienlīdzīgi likuma, atbildības un sodu priekšā. Tas ir – no pamata regulējuma – likuma – ievērošanas viedokļa visi subjekti ir vienlīdzīgi – kā liela banka, tā neliels grāmatvedis (šajā gadījumā autors nepieskaras īpašām sankcijām, kas var tikt piemērotas katram subjektam, bet par prasību ievērošanu kā tādu).

Dokumentu apjoms, kas attiecas uz šo jomu un būtu saistošs katram NILLTPFNL subjektam vai vismaz katram subjektam būtu jāiepazīstas un jāizprot, ir mērāms tūkstošos lapaspušu (turklāt – ne visi ir pieejami latviešu valodā), kā arī – lai pilnībā nosegtu visus aspektus – būtu nepieciešami vismaz 50 dokumenti (skaitot reglamentējošos dokumentus, izvērtējuma dokumentus un piemērošanas dokumentus) – un tas ir jāpārzina katram NILLTPFNL subjektam, neatkarīgi no tā darbības specifikas.

Eiropas Savienības līmeņa dokuments, kas ir arī NILLTPFNL regulējuma pamatā un nosaka pamatprincipus tieši procedūru ieviešanai, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (turpmāk – Direktīva).

Un tieši minētās Direktīvas regulējumā, proti, tās 8.pantā pirmajā daļā ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt to, ka atbildīgie (likuma) subjekti veic attiecīgus pasākumus, lai identificētu un izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, tostarp tādus, kas saistīti ar to klientiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām, produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem.

Viss minētais, pats par sevi saprotams, ir ietverts NILLTPFNL un likuma izrietošajās dažādu institūciju metodikās, tomēr, jāvērš uzmanība uz to, ka Direktīvas 8.panta pirmās daļas teksts noslēdzas ar teikumu - Minētie pasākumi ir samērīgi ar atbildīgo subjektu būtību un lielumu. (angļu valodā - Those steps shall be proportionate to the nature and size of the obliged entities – "shall be" – korektāks tulkojums, autoraprāt, būtu – "ir jābūt samērīgiem").

Tāpat arī minētā 8.panta turpmāko daļu noslēdzošie teikumi ir sekojoši:

  • Kompetentās iestādes var nolemt, ka atsevišķi dokumentēti riska izvērtējumi nav vajadzīgi, ja konkrētais nozarei raksturīgais risks ir skaidrs un saprotams.
  • Minētā politika, kontrole un procedūras ir samērīgas ar atbildīgo subjektu būtību un lielumu.

Iespējams, ka autors kļūdās – un ja tā, tad tieši ar šo rakstu tiek rosināta diskusija par šeit apskatīto, bet NILLTPFNL nesatur nevienu Direktīvas tekstā sastopamo norādi par samērīgumu ar subjektu lielumu un būtību un atsevišķu risku dokumentēšanas nevajadzīgumu.

Un šeit rodas jautājums, kas ir šī raksta tapšanas esence – kāds ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācija novēršanas pasākumu mērķis?

Vai mērķis ir panākt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji, kas, atbilstoši savai izpratnei, izstrādā "nepieciešamo procedūru dokumentāciju", kuru pārdod par relatīvi pieņemamām naudām un katrs sevi cienošs NILLTPFNL subjekts (neskaitot būtiskākos un lielākos subjektus, kuriem šajos jautājumos darbojas veselas nodaļas un departamenti) tos iegādājas, ieraksta savus rekvizītus un noliek plauktā gaidīt kompetentās institūcijas pārbaudi?

Precīzāk - vai mērķis ir panākt, ka NILLTPFNL subjekti formāli izpilda procedūru ieviešanas prasības, ne mazākajā mērā nesaprotot to būtību un patieso nepieciešamību?

Autors atļausies apgalvot, ka šobrīd sasniegtais efekts, vismaz pret "nelielajiem" NILLTPFNL subjektiem, ir tieši tāds. Autoram praksē ir izdevies saskarties ar vairākiem, dažādu nozaru NILLTPFNL subjektiem, kuri tiešām spēj pielāgot kaut kur saņemtās dokumentācijas paraugus, bet, veltot visu uzmanību formālo prasību ievērošanai, pilnībā novārtā atstāj šo prasību patieso mērķi – tiešām izvērtēt klientus, darījumus un riskus, kas saistīti ar to, ko visi kopīgi vēlamies apkarot.

Rezultātā, paši NILLTPFNL subjekti, atbilstošu pašu nokopētām procedūrām, klientu vārdā aizpilda visu informāciju vai arī to pieprecizē, patiesībā nemaz neapsverot iespēju atteikties no darījuma attiecībām (labākā gadījumā un tikai varbūt, apsverot iespēju kādam par kaut ko ziņot – un tas arī tikai tad, ja nu tiešām kaut kas duras acī tā, ka to nevar nepamanīt).

Nav pieļaujama situācija, kurā vienlīdzīgas prasības ir jāizpilda valsts lielākajām bankām un viena dalībnieka / valdes locekļa uzņēmumiem – jo tas ir nesamērīgi gan no resursu, gan no kompetences un kapacitātes viedokļa. Turklāt, šī neproporcionalitāte, kā jau minēts, noved pie negatīvi pretējā efekta – mazāko NILLTPFNL subjektu uzmanība vairāk tiek pievērsta formalitātēm, nevis būtībai.

Autoraprāt, valstiskā līmenī par prioritāti būtu jāizvirza nevis formāla procedūru ieviešana, bet tieši īpaši bīstamo noziedzīgo darbību apkarošana tādā veidā, kas nodrošinātu patiesu izpratni par šiem jautājumiem, kā arī vēlmi, gadījumos, kad tas ir jādara, tiešām atteikties no darījuma attiecībā un godprātīgi veikt nepieciešamās ziņošanas darbības. Šobrīd kontroles mehānismi arī, līdz ar to, ir vērsti ne tikai daudz uz to – vai tiek ziņots par riskantiem darījumiem, bet vairāk uz to – kurš uzņēmējs spēj korekti izprast 1000 lapaspusēs uzrakstīto un radīt 50 nepieciešamos dokumentus – kas arī nesasniedz nedz regulējuma, nedz kontroles pasākumu mērķi – novērst īpaši bīstamas noziedzīgās darbības.

Tas prasītu kardinālu normatīvo aktu bāzes grozīšanu, diferencējot prasības attiecībā uz NILLTPFNL subjektiem, atkarībā no subjektu būtības un lieluma, kā to nosaka arī Direktīva. Būtu jāparedz vienkāršota procedūru forma "mazākajiem" subjektiem, saglabājot pienācīgu (iespējams, esošo) regulējumu attiecībā uz "lielajiem" subjektiem.

Būtu jānodrošina atbilstošu NILLTPFNL grozījumu veikšana, ieviešot diferencēšanu, turklāt, paredzot arī kompetento institūciju pienākumu izstrādāt vienkāršotas standartformas sistēmu ieviešanā, atkarībā no NILLTPFNL subjektu būtības un lieluma.

Tikai šādā veidā būtu iespējams pavērst likuma subjektu uzmanību no formālo prasību izpildes (un, autoraprāt, virknes formālu dokumentu radīšanas) uz patieso Direktīvas un cita starptautiskā regulējuma jēgu un būtību – proti - novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju. Attiecīgi – arī sasniedzot samērīgumu un efektivitāti, kas varētu tiešām rezultēties globālajā drošībā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form