Priekšlikums par pensijas samazinājuma par 10% un pensijas samazinājuma par 70% strādājošiem neattiecināšanu uz visiem cilvēkiem ar invalididāti.

Daudzi visa vecuma cilvēki ar invaliditāti ir satraukti un šajā sakarībā uzdod jautājumus.

Esam pateicīgi Valsts prezidenta padomniecei ļ.cien. Kristīnei Vītolas kundzei par 2009.g.18.jūnija vēstulē (saņēmām 25.06.09) pausto atzinumu, ka, citēju: ”Tomēr vēlamies uzsvērt, ka invaliditātes pensijas budžeta grozījumi neskars.” Arī biedrība ” Invalīdu tiesību aizsardzības centrs” vairakkārt atbalstījis šādu atzinumu, jo Saeima 2009.g.16.jūnijā par invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem nebalsoja vispār. Tādējādi pensijas samazinājums par 10% un pensijas samazinājums par 70% strādājošiem neattiecas uz visiem invaliditātes pensijas saņēmējiem ar 1.,2., un 3. Invaliditātes grupu, ieskaitot arī tos, kuri ir vecāki par 62 gadiem ar 1.,2.,3. invaliditātes grupu un ir joprojām invaliditātes pensiju saņēmēji.

Likumdošanā ir juridiski stingri nodalīti: 1)invaliditātes pensijas saņēmēji -visa vecuma cilvēki (ieskaitot arī tos, kuri ir vecāki par 62 gadiem) ar 1.,2.,un 3. Invaliditātes grupu; 2)vecuma pensijas saņēmēji, ieskaitot arī tos cilvēkus ar 1.,2., un 3. Invaliditātes grupu, kuri pārvesti no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju, saglabājot invaliditātes 1.,2., un 3. grupu, kas dod tiesības cilvēkiem ar 1. un 2. Invaliditātes grupu bez maksas braukt sabiedriskajā transportā u.c. Turklāt jāmin, ka ar šo gadu invaliditātes pensiju saņēmēji arī saņem piemaksas par darba stāžu. Pēc lieluma invaliditātes un vecuma pensijas ir apmēram līdzīgas. Pensija tikai ap 50-150 latu mēnesī ir ap 113104 cilvēkiem.

Mūsuprāt, likumdošanā ir nepilnības, vajadzētu visus cilvēkus ar 1.,2.un 3. invaliditātes grupu (arī tos, kuri pārvesti no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju) uzskatīt par invaliditātes pensijas saņēmējiem, kas neveidotu šādas neskaidrības. Turklāt ir ANO Invalīdu tiesību deklarācija, ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ko akceptējusi Latvija, solot uzlabot cilvēku ar invaliditāti stāvokli, ir likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību u.c. dokumenti, kas aizsargā cilvēku ar invaliditāti tiesības, nepieļaujot visa veida diskrimināciju un ierobežot tiesības uz darbu vecuma dēļ. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā Latvija ļoti atpaliek no ES, bet no Vācijas ap 5 reizes. Bez tā, ka tiek gūti nelieli līdzekļi izdzīvošanai sakarā ar ļoti augsto dārdzību nepieciešamajām zālēm, veselības aprūpei, komunāliem pakalpojumiem, pārtikai u.c., darbam cilvēku ar invaliditāti dzīvē ir specifiska funkcija. Darbs ir labākās zāles, labākā terapija, labākā rehabilitācija. Liela daļa cilvēku ar invaliditāti ir spiesti pavadīt četrās sienās. Salīdzinājumā ar pārējiem, cilvēki ar invaliditāti ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību. Cilvēkiem ar invaliditāti pēc 62 gadiem un vecākiem veselība bieži vien pasliktinās un darbam it īpaši ir ļoti liela nozīme. Medicīnā darba terapija pazīstama kā ārstniecības veids visiem slimiem un ar invaliditāti saistītiem cilvēkiem.

Šajā sakarībā jāmin, ka pēc neatkarības atjaunošanas, neskatoties uz ļoti, ļoti grūto stāvokli valstī, toreizējā premjera I.Godmaņa valdība pieņēma vairākus humānus lēmumus cilvēku ar invaliditāti medicīniskai un sociālai aizsardzībai. Toreiz cilvēkiem ar smagu invaliditāti (ar 1. un 2. invaliditātes grupu) valsts apmaksāja ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs, izmeklējumus, zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, visas nepieciešamās zāles, pat vitamīnus u.c. Visiem strādājošiem tika saglabāta pensija. Uzņēmējdarbībai, kurā tika nodarbināti vairāk par 50% cilvēku ar invaliditāti, tika piešķirtas visas nodokļu atlaides.

Diemžēl, iepriekš minētā sakarā, ļoti satrauc pretrunīgā Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta informācija, kura publicēta Latvijas Vēstnesī 97.lpp.2009.g.19.jūnijā. Citēju: „Invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas šie samazinājumi neskars. Tātad invalīds, kurš nav sasniedzis pensijas vecumu un saņem invaliditātes pensiju, saņems pensiju pilnā apmērā. Taču uz invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju, minētie pensiju izmaksas ierobežojumi attieksies.”

Ļoti lūdzam neattiecināt uz visiem cilvēkiem ar 1.,2.,3.invaliditātes grupu pensiju samazinājumu par 10% un strādājošo pensiju samazinājumu par 70%. Strādājošo cilvēku ar 1.,2.,3. invaliditātes grupu virs 62 gadiem skaits ir neliels. Turklāt jāmin, ka strādājošie cilvēki ar invaliditāti līdz 62 gadu vecumam saņem pilnu pensiju un algu.

Turklāt jāņem vērā, ka ir publiskoti izņēmumi, uz kuriem neattieksies pensijas samazinājums strādājošiem ar daudz lielāku strādājošo skaitu: zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki, autoratlīdzības saņēmēji vai fiziskas personas, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemāju palīgsaimniecības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!