Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uzsāktā izmeklēšana ir grūti saprotama, un ir arī amorāla.
NMPD vadība cenšas savu rīcību attaisnot demonstrējot ka stingri ievēro ikdienai rakstītos noteikumus un iekšējos normatīvus un pat šādās traģēdijās nepieļauj atkāpes no normas, lai informētu cilvēkus par viņu tuviniekiem. Dienests savā formālajā skatījumā nemeklē un nepūlas atrast tos likumu pantus un normatīvus kuri ne vien atļauj, bet pat uzliek par pienākumu dalīties ar šo informāciju sabiedrības savlaicīgai un operatīvai informēšanai.
Bija izveidojusies neticami stulba situācija, kurā tūkstošiem cilvēku mocījās neziņā par saviem tuviniekiem, izplatījās pat nepamatotas baumas, savukārt NMPD vadība un arī Valsts policija skaļi un pompozi paziņoja, ka līdz traģēdijas beigām neatklās medijiem sarakstu ar bojāgājušajiem kamēr saraksts netiks pilnībā precizēts un iespējams šādu informāciju vispār nepublicēs ...
Iedomājaties, ja traģēdijā dzīvību zaudētu vecāki un mājās paliktu mazs bērns, kurš patstāvīgi par sevi parūpēties nav spējīgs. Sanāk, ka nabaga bērnam vienatnē, bez ēdiena un ūdens jāpavada pāris dienas kamēr atbildīgie dienesti paziņos traģēdijā bojā gājušo sarakstu.
Desmitiem tūkstošu cilvēki, Latvijas ekonomiskie bēgļi arī no Zolitūdes, tuvās un tālās zemēs izmisuši dienām bombardēja vēstniecības un bezcerīgi zvanīja uz dažiem oficiālajiem informatīvajiem tālruņiem. Jautājums bija jāatrisina tā, kā tas pieņemts civilizētajā pasaulē.
Savu vainu datu nodošanā trešajām personām un man inkriminēto personu datu publicēšanu kategoriski noliedzu, jo rīkojos saskaņā ar pasaulē pieņemto praksi, lai kliedētu satraukto iedzīvotāju neziņu.
Manā rīcībā esošo operatīvo informāciju un cietušo sarakstu nodevu profesionāliem juristiem, kuri to salīdzināja ar pārējo viņu rīcībā esošo informāciju, kura balstījās uz viņu izveidoto bojāgājušo sarakstu, norādot un īpaši brīdinot par līdz galam neprecizētajiem un neskaidrajiem gadījumiem.