Tiešām ir labi, ka likuma projektā ir paredzēts pasākumu kopums, lai vienkāršotu un samazinātu finansiālus riskus investoriem pirms projektēšanas uzsākšanas.
Lai pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā nerastos neatbilstības ar pārējiem saistītajiem likumdošanas aktiem, jau tagad būtu jāuzsāk lielāki vai mazāki precizējumi 17 likumos, 29 Latvijas būvnoteikumos (LBN), 47 Ministru kabineta noteikumos, kā arī no jauna jāizstrādā Vispārīgie būvnoteikumi un desmit Speciālie noteikumi.
Komentārs par iespējamajām problēmām projektēšanā un būvniecībā pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā.
- Likumprojektā nav iekļautas visas paredzētās ar būvniecību saistīto procesu definīcijas, tāpēc dažādos iepriekš pieminētajos likumdošanas aktos tām var būt dažāda interpretācija, kas var būtiski ietekmēt izpratni par procesiem un izsaukt nevajadzīgu tiesvedību.
- Likumprojektā ir paredzēts "inženiertehniskās kvalitātes princips", saskaņā, ar kuru būvju inženiertehniskajiem risinājumiem ir jābūt lietošanā drošiem, ekonomiski un tehnoloģiski efektīviem. Tiem ir jānodrošina būvju mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība, lietošanas drošība un pieejamība, energoefektivitātes, akustiskās prasības un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, bet tajā pašā laikā ir paredzēta atbildīgo būvspeciālistu atbilstošās būvprakses un ar būvniecību saistīto likumdošanas aktu zināšanu profesionāla periodiskas pārbaudes (resertifikācijas) likvidācija, uzskatot, ka būvspeciālists būs tik apzinīgs un arī valsts novados patstāvīgi apgūs jaunākās būvniecības tehnoloģijas un patstāvīgi apgūs sev saistošos likumdošanas aktus par to personiski godprātīgi ievadot ziņas Būvniecības informatīvajā sistēmā (BIS)???
Vai šī būvspeciālista būvprakses, kvalifikācijas celšanas un likumdošanas aktu apmācību, būtisku būvniecības procesa pārkāpumu neesamības informācija, ko būvspeciālists personiski ievadīs BIS būs korekta, paliks uz viņa paša sirdsapziņas!!!
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas atbildīgo būvspeciālistu praktiskās darbības un aktuālo būvniecības likumdošanas aktu pārbaudes notiek visās Eiropas valstīs ar pārbaužu periodiskumu no viena līdz pieciem gadiem. Ir apšaubāma likuma virzītāju tēze, ka Latvijai ar savu "perspektīvo" būvniecības politiku sekmīgi izdosies realizēt Eiropas Savienības "Pakalpojumu direktīvas" prasības par augstu pakalpojumu kvalitāti un tās būvspeciālistu un būvfirmu konkurētspēju atvērtajā Eiropas Savienības tirgū.
- Likumprojektā ir paredzēts, ka arhitektu un būvspeciālistu profesionālo kompetenci vērtēt un uzraudzīt varēs ne tikai profesionālās nevalstiskās organizācijas, bet arī biznesa struktūras - Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Pats likumdevējs, paredzot SIA izveidošanu, jau nosaukumā ir nodefinējis, ka šīs mazā un vidējā biznesa struktūrvienības var būt tikai ar ierobežotām darbības funkcijām, to sūtība ir bizness, bet nevis fizisko personu kompetences jautājumi - kvalifikācijas celšana, kompetences vērtēšana un praktiskās darbības uzraudzība.
- Likumprojektā ir paredzēts, ka ar likuma pieņemšanu t.i. ar 2014. gada 1. februāri patstāvīgās prakses tiesības iegūt zaudēs būvtehniķi. Tikai tie, kam spēkā būs esošais kompetences sertifikāts, varēs vēl patstāvīgi praktizēt līdz 2017. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka ar 2018. gada 1. janvāri ap 1400 ēku, 540 ceļu un tiltu būvdarbu vadītāji, kā arī ap 900 ēku, 250 ceļu un tiltu būvuzraugi zaudēs patstāvīgās prakses tiesības!!! Praktiski valsts novados sertificēto būvspeciālistu skaits samazināsies gandrīz par 80%!!!
Ņemot vērā iepriekš minēto ir grūti izprast, kādā veidā "Nacionālajā attīstības plānā" laika posmam līdz 2020. gadam ir paredzēts virzīt valsts attīstību, ja uz Būvkomersantu reģistrā fiksētajām apmēram 5000 būvfirmām 2018. gadā apritē būs orientējoši tikai ~ 1420 ēku un 390 ceļu, tiltu atbildīgie būvdarbu vadītāji, ~ 960 ēku un ~ 380 ceļu un tiltu būvuzraugi. Ja prognozējam, ka 2018. gadā būvniecības objektu skaits sasniegs 80 % no 2008. gada apjoma, tad var droši apgalvot, ka katram atbildīgajam būvdarbu vadītājam vidēji gadā būs jāvada astoņi, bet būvuzraugam jāuzrauga 10-12 būvobjekti??? Apzinoties, ka vadošajās valsts būvfirmās - "RE&Re", "RBSSKALS", "Skonto", "Arčers", "Merks", "UPB", "BMGS" u.c. ir vairāki desmiti sertificētu būvspeciālistu, faktiskā noslodze atbildīgajiem būvspeciālistiem būs ievērojami lielāka.
Ja analīzē ņemam vērā arī ģeotehniķus, kā arī ēku, ceļu un tiltu konstruktorus, tad piecos gados valsts tautsaimniecība zaudēs: 2014. gadā - 1043, 2015. - 1263, 2016. - 1106, 1017. – 1944 un 2018. – 1059 sertificēšanas institūciju pārbaudītus un uzraudzītus ēku, ceļu un tiltu būvspeciālistus.
Pietam līdzīga situācija ir arī elektroenerģētiķiem un energobūvniekiem, vājstrāvniekiem, hidrobūvniekiem, melioratoriem, kā arī ar ūdens apgādes, kanalizācijas, siltuma, aukstuma un gāzes apgādes, apkures un ventilācijas speciālistiem, no kuru profesionālās kompetences vistiešākā mērā ir atkarīga iepriekš pieminētā objektu un tajos esošo pilsoņu drošība celtniecības un ekspluatācijas laikā.
Varbūt mums visiem, tai skaitā Saeimas deputātiem, ir pienācis laiks uz mirkli apstāties un padomāt, par kādu cenu tiek virzīts jaunais Būvniecības likums!!!