Karadarbība Ukrainā jau maina un vēl mainīs vairākas iesūnojušas militārās paradigmas. Piemēram, uz sauszemes notikusi artilērijas bateriju, noliktavu un komandpunktu decentralizācija, gaisā droni "izgriež pogas" un faktiski aizstāj pilotējamo frontes aviāciju, savukārt jūriņās sevi skaļi piesaka USV (angļu val. – unmanned surface vehicle/vessel) – attālināti vadāms autonoms virsūdens peldlīdzeklis, citiem vārdiem, "virsūdens drons" jeb "jūras drons".
Jūras droni atšķiras no jūras torpēdām ar to, ka tiek būvēti uz civilo kuteru vai ātrgaitas laivu bāzes un izmanto iekšdedzes dzinējus, bet, tāpat kā daudzas torpēdas, ir aprīkoti ar modernām sakaru un navigācijas sistēmām, nes ievērojamu sprāgstvielas daudzumu, kas eksplodē pēc sadursmes ar mērķi. USV koncepts nav jauns, bet, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kļuvis tik veiksmīgs, ka jau vidējā termiņā var likt apsvērt klasisko tuvās jūras zonas karakuģu pastāvēšanas jēgu. Viens no nesenajiem pierādījumiem šai tēzei ir 24. maija notikums Melnajā jūrā, kad Krievijas Melnās jūras flotes izlūkkuģim "Ivan Hurs" uzbruka vismaz trīs Ukrainas USV, kā dēļ kuģis bija spiests pamest paredzēto darbības zonu. Šo kara epizodi Latvijas informatīvajā telpā nedaudz aizēnoja krievu Brīvprātīgo korpusa reids Belgorodas apgabalā, tādēļ vērts atskatīties uz šo notikumu vēlreiz
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
