Martins Villings: Kas ir kopbraukšana un kāpēc tā ir vajadzīga?
Foto: Publicitātes foto

Mūsdienās vairākumam ģimeņu pieder viena vai divas automašīnas, un šīs ģimenes katru dienu dodas uz darbu birojā pilsētas centrā. Vairāk nekā 70% automašīnu rīta un vakara sastrēgumstundās pārvietojas tikai viens cilvēks. Vairākumā pilsētu 25–33% zemes aizņem autostāvvietas, kurās lielāko daļu dienas ir novietotas automašīnas. Vidēji automašīnas atrodas dīkstāvē 23 stundas dienā. Daudziem cilvēkiem pēc darba ir brīvs laiks, un tie labprāt gūtu papildu ienākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēsturiski valdība ir izvirzījusi noteikumu, ka rūpniecības nozarēm ir jābūt licencētām, lai apliecinātu nozares pakalpojumu kvalitāti klientiem. Tomēr mūsdienās esam liecinieki tam, ka dažās nozarēs, piemēram, taksometru pakalpojumu nozarē, licence bieži vien nebūt nav labas pakalpojumu kvalitātes garants. Rīgā ir daudz taksometru, kuriem ir izsniegta oficiāla taksometru licence, tomēr automašīnas ir vecas, vadītājs nerunā latviski vai cenšas apkrāpt klientus. Tā kā lielākā daļa taksometru vadītāju par pakalpojumu pieņem tikai skaidru naudu, tad darījumi ir necaurskatāmi un nodokļi gandrīz nemaz netiek maksāti. Taksometru kvalitātes problēmas un arī nesenie "taksometru kari" ir aktuāli ne tikai Rīgā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs. Šo valstu valdības ir centušās atrisināt problēmas, izstrādājot arvien stingrākus noteikumus, nolīgstot taksometru kontrolierus un uzraugot taksometru skaitītājus, tomēr problēmas joprojām pastāv. Varbūt ir pienācis laiks lielākām pārmaiņām?

Jaunākās tehnoloģijas ir radījušas iespējas, kas nebija pieejamas pirms 3–5 gadiem. Mūsdienās daudzas internetā atrodamās dalīšanās ekonomikas platformas lūdz saviem lietotājiem sniegt novērtējumu pēc katra darījuma – vai tā būtu dzīvokļa īre vietnē "AirBnB", brauciens ar taksometru, izmantojot taksometru izsaukšanas lietotni "Taxify", viesnīcas numuriņa rezervēšana, izmantojot "Booking.com", vai cita veida darījums. Šādu pakalpojumu novērtējuma sistēma ir kļuvusi par pakalpojumu sniedzēju "licenci". Ja daudzi cilvēki novērtē katru darījumu, tas ir labākais iespējamais un uzticamākais kvalitātes rādītājs.

Tā kā problēmas taksometru nozarē ir aktuālas jau gadu desmitiem, ir laiks meklēt jaunus risinājumus – gan tehnoloģiju, gan biznesa modeļu jomā. Kopbraukšana jeb dalīšanās brauciena izmaksās ir jauns biznesa modelis – privātpersonas izmanto savu automašīnu, lai pārvadātu citus cilvēkus. Pirmsākumi šai idejai meklējami ASV, un tagad tā strauji izplatās gan Eiropā, gan Āzijā. Kopbraukšana ir viens no jaunās dalīšanās ekonomikas piemēriem – cilvēki savus aktīvus var piedāvāt citiem cilvēkiem, tādējādi gūstot papildu ienākumus.

Izvēloties kopbraukšanu, jūs daudz efektīvāk varat izmantot savus aktīvus – privāto automašīnu un savu laiku. Automašīna ģimenē ir otrais lielākais ieguldījums pēc mājas. Vairākumam cilvēku automašīna atrodas dīkstāvē 23 stundas dienā, taču to varētu izmantot daudz efektīvāk, lai segtu automašīnas izmaksas – līzingu, apdrošināšanu, remontu un degvielu.

Daudziem cilvēkiem pēc darba vai mācībām ir brīvs laiks, turklāt tie labprāt gūtu papildu ienākumus. Kopbraukšana ir visērtākais veids, kā nopelnīt vēl. Pēc tam kad esat izgājuši standarta pārbaudes un esat reģistrējušies kā auto vadītājs kopbraukšanas platformā, jūs varat strādāt jebkurā sev ērtā laikā. Jūs varat piedāvāt kopbraukšanu, dodoties no rīta uz darbu, vai iziet pabraukāties 2 līdz 3 stundas piektdienas vakarā.

Pagājušā gada beigās "Taxify" izmēģināja kopbraukšanas pilotprojektu Rīgā. Pāris nedēļu laikā pieteicās simtiem vadītāju un vairāk nekā 12 000 cilvēku izmantoja kopbraukšanas iespēju, turklāt šī pakalpojuma novērtējums bija ļoti labs. Balstoties uz nesenu Tallinas Universitātes veiktu pētījumu, vairāk nekā 30% Tallinas iedzīvotāju apsvērtu iespēju kļūt par kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēju, lai, strādājot pēc elastīga grafika, gūtu papildu ienākumus. Rīgas mērogā tie būtu vairāk nekā 100 000 potenciālo kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēju.

Kopbraukšanas platformām ir jāievēro stingri kvalitātes standarti un pārbaudes vadītājiem, lai klientiem nodrošinātu uzticamu pakalpojumu. Vadītāji nedrīkst būt krimināli sodīti, tie nedrīkst būt vadījuši auto alkohola reibumā, un tiem nedrīkst būt nekādu citu nopietnu satiksmes pārkāpumu. Automašīna drīkst būt ne vecāka par 10 gadiem, tai ir jābūt derīgai tehniskās apskates uzlīmei, kā arī apdrošināšanai, ļoti labam tehniskajam stāvoklim, tīram salonam un virsbūvei. Pēc kvalitātes pārbaudes veiksmīgas nokārtošanas vadītājs var sākt braukt. Pakalpojuma kvalitāte tiek noteikta pēc divpusējas novērtējuma sistēmas – braucēji var novērtēt vadītājus, kā arī vadītāji var sniegt savas atsauksmes par braucējiem. Ja vadītāja kopvērtējums būs zemāks par 4,5 zvaigznēm (no 5 iespējamām), šis vadītājs tiks automātiski bloķēts un viņa pakalpojuma kvalitāti rūpīgi pārskatīs platformas operators.

Caurskatāmība un efektivitāte

Kopbraukšanas pakalpojumu var sniegt tikai ar elektronisko platformu starpniecību, lai varētu identificēt abas puses – vadītājus un klientus, kā arī uzglabāt detalizētu informāciju par visiem braucieniem. Parasta klientu paķeršana pa ceļam uz ielas nav atļauta. Tādējādi tiek radīta pilnīgi jauna un caurskatāma sistēma, kurā ikviens var izbaudīt pārbaudītu kvalitāti, kur visi braucieni ir reģistrēti kartē, manipulācija ar cenām netiek pieļauta, turklāt šāda sistēma nodrošina labu augsni ienākuma nodokļa nomaksai.

Kopbraukšanas pakalpojums ir lielisks papildinājums jau esošajiem taksometru pakalpojumiem, jo katru nedēļu pieprasījums pēc taksometru pakalpojumiem mainās. Taksometru pakalpojumi ir ļoti pieprasīti no rītiem, vakaros un "karstajās stundās" nedēļas nogalēs, kad pieprasījums ir lielāks par pieejamo taksometru skaitu. Klusajās stundās vairākums taksometru atrodas dīkstāvē, jo pieprasījuma nav.

Braucēju pieprasījums ir saistīts ar šādiem faktoriem – cenu, pieejamību un kvalitāti. Dažādās pilsētās veikti pētījumi pierāda, ka, ja taksometru tarifi tiktu samazināti par 10%, pieprasījums pieaugtu par 15–20%, jo šādā veidā braucienus varētu atļauties vairāk cilvēku. Šobrīd taksometra vadītājs veic vidēji mazāk nekā 1 braucienu stundā un atrodas dīkstāvē 60% no darba laika. Kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji varētu piedāvāt zemākas cenas, tādējādi radot lielāku pieprasījumu un veicot vairāk braucienu. Visā pasaulē kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji strādā tikai 5–7 stundas nedēļā, turklāt dara to lielākoties karstajās stundās, kad pieprasījums ir vislielākais. Kā redzams Sanfrancisko piemērā, kopš kopbraukšanas pakalpojuma ieviešanas tikai 4 gadu laikā kopējais taksometru tirgus apmērs ir pieaudzis no 150 miljoniem līdz to 600 miljoniem ASV dolāru.

Igaunija un Lietuva – Eiropas pionieres

Lielākajā daļā ASV štatu kopbraukšanas pakalpojumu uzrauga likumā noteiktā kārtībā, taču Eiropa tik tālu vēl nav tikusi. Jāsaka gan, ka Igaunija un Lietuva ir šīs nozares pionieres Eiropā, jo likuma par kopbraukšanu grozījumi jau ir iesniegti valstu parlamentā un, iespējams, tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā. Ņemot vērā problēmas, kas valda taksometru nozares jomā Latvijā, būtu prātīgi paplašināt redzesloku un apsvērt kopbraukšanas pakalpojuma ieviešanu kā papildinājumu jau esošajiem taksometru pakalpojumiem. Kopbraukšana radītu labākas izvēles iespējas klientiem, turklāt liktu taksometru pakalpojumu uzņēmumiem uzlabot pakalpojumu kvalitāti, lai saglabātu konkurētspēju. Mēs vēlamies sākt diskusiju par kopbraukšanas pakalpojumu Latvijā, lai izveidotu saprātīgus noteikumus un radītu iespēju dalīties brauciena izmaksās.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form