Mārtiņš Zemītis: Kāpēc Artim Kamparam būtu jādemisionē?

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanos ārējos tirgus, nepieciešams panākt ražotāju cenu līmeņa būtisku samazinājumu. Tomēr, kā norāda EUROSTAT, aprīlī Latvijā ražotāju cenas nevis samazinājās, bet pieauga – par 2,8% kopš marta, kas ir otrais lielākais pieaugums ES aiz Ungārijas (3%). Vidēji ES pieaugums ir bijis 1%, un Latvijas eksporta tirgus apmēram 80% ir ES valstis. Tāpēc Latvijas ārējā konkurētspēja nevis palielinās, bet samazinās. Savukārt Latvijas Banka norāda, ka ražotāju cenas Latvijā pieaug jau 5 mēnešus pēc kārtas. Lielākoties cenu kāpumu nosaka importēto izejvielu un resursu cenu kāpums melnajiem metāliem un degvielai. Izņemot "sarunas" ar degvielas tirgotājiem, ekonomikas ministrs Kampars nav darījis neko, lai, izmantojot EM rīcībā esošās konkurences un regulēšanas politikas, cīnītos pret degvielas cenu nepamatotu kāpumu un konkurences samazināšanos.

Latvijā izmaksas palielinās arī citās nozarēs. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 0,5%. Šo izmaksu palielinājums sadārdzina infrastruktūras objektu būvniecību un lēnām ieved Latviju jaunā inflācijas spirālē, kas liecina, ka Latvijas un starptautisko aizdevēju programma nedarbojas, ja vien netiks veikti jauni skarbi mēri ekonomikas saspiešanai, kas apturēs cenu kāpumu, bet arī vienlaikus samazinās ekonomikas apjomu.

Ekonomikas ministrijas viena no būtiskākajām funkcijām un atbildībām ir starptautiskā tirdzniecība. Latvijai jāpanāk eksporta pārsvars pār importu vai vismaz neitrāla tirdzniecības bilance, lai nopelnītu ārvalstu valūtu, ar ko segt tekošā konta deficītu un sāktu atmaksāt starptautisko aizdevumu. Tomēr šobrīd pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Kampara bilance ir slikta. Piemēram, martā (pēdējais mēnesis, par kuru ir pieejami dati) importa pārsvars pār eksportu pieauga un starpība starp importu un eksportu sastādīja 84 miljonus. Mēneša laikā (februāris – marts) eksports pieauga par 41 miljonu, bet imports – par 65 miljoniem. Kamparam nav izdevies panākt, ka eksports pieaug staujāk nekā imports.

Viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas "sildīšanas"  (recesijas pārvarēšanas) elementiem, ko ministrs Kampars, stājoties savā amatā pirms 14 mēnešiem pieteica, bija ēku energoefektivitātes palielināšana, nodrošinot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanu. Tā teikt, "ja siltas mājas, tad silta ekonomika". Diemžē bilance šajos mēnešos ir skarba. Ir nosiltinātas tikai 9 mājas no apmēram 8000 ēku Latvijā, kuras varētu un vajadzētu siltināt. Programmā kopā pieejami 40 miljoni latu, no kuriem izmantoti mazāk nekā 10% līdzekļu. Šis piemērs parāda Kampara nespēju īstenot racionālu politiku, jo visa enerģija ir paterēta, ilgstoši likvidējot Būvniecības, mājokļu un enerģētikas aģentūru un nododot funkcijas LIAA, bet projekti tikmēr ir apstājušies. LIAA vēl nav apstiprināts neviens jauns siltināšanas projekts. Līdz 2009.gada 31.decembrim septiņās kārtās tika noslēgti tikai 30 līgumi un realizēti tikai 3 projekti.

Vēl viena Kampara prioritāte sākotnēji bija industriālā politika (tādu lielākoties valstis piekopa pagājuša gadsimta 1950.-70.gados) - prioritāro nozaru noteikšana. Kā prioritāras tika noteiktas nozares ar eksporta, inovāciju un augstas pievienotās vērtības potenciālu. Tomēr šīs prioritātes ir palikušas uz papīra. Piemēram, 27.maijā LIAA izsludināja projektu konkursu uzņēmēju apvienībam par apmācībām. Bez radošajām industrijām un IT, kas neapšaubāmi ir orientētas uz inovācijām un eksportu, kā prioritāras nozares tika nosauktas arī automobiļu tirdzniecība un remonts. Šīs ir tīras importa nozares, un nekādā gadījumā nav saistītas ar augstu pievienoto vērtību vai inovācijām. Redzams, ka Kampars nav spējis nodrošināt Ministru kabineta atbalstu savām idejām. Tajā laikā Kampara vadītās EM ministrijas paspārnē esošā ES fondu jaunu produktu izstrādes aktivitātē pēdējais uzsaukums notika vēl Ivara Godmaņa valdības laikā (23.01.2009).

Jebkura ekonomikas ministra profesionālās veiksmes galvenā mēraukla ir jaunradītās darba vietas. Kopš Kampars stājies pie EM stūres, EUROSTAT apkopotie dati par darba meklētājiem uzrāda pieaugumu no 15% līdz 22%. Darba meklētāju skaits Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 220 tūkstoši un turpina pieaugt (mikroskopiski samazinās reģistrētais bezdarbs, jo cilvēki vairs neredz jēgu reģistrēties, bet turpina strauji pieaugt darba meklētāju skaits). Latvijā līdz gada beigām LM prognozē trūcīgo personu skaita pieaugumu līdz 200 cilvēkiem.

Pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija skaļi pieteica starptautiskajiem aizdevējiem mikrouzņēmumu atbalsta programmu, lai veicinātu mazo uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Valdība uz Saeimu atnesa mikrouzņēmumu nodokļa jaunu regulējumu, kura efektīvā likme bija augstāka nekā šobrīd pastāvošā pašnodarbinātām personām un SIA. Kampara un FM izstrādātais likums bija brāķis, tāpat kā auto nodoklis un lauksaimniecības zemes nodoklis, kurus Saeimā ilgi nācās labot. Tikai ar TP iniciatīvu par 10% mikro nodokli izdevās saglābt un salabot Kampara brāķi.

Ekonomikas ministrijas prognozēs vidējam termiņam paredzēta skolotāju un mediķu pārprodukcija par apmēram 15%. Tajā pašā laikā Latvija turpina ik gadus izglītot apmēram 2000 pedagogus. Kampars un Koķe pusgadu strādāja darba grupā, lai tuvinātu darba tirgu un izglītību. Darba grupas rezultāts ir apaļa nulle un status quo saglabāšana. Ar ekonomikas prognozēšanu turpina nodarboties Ekonomikas ministrija, bet ar darba tirgus politiku – Labklājības ministrija. Šīs fukcijas ir sadrumstalotas, izmaiņas izglītības politikā un budžeta vietu sadalē nav notikušas. Tikmēr Kampars turpina pieļaut inteliģento bezdarbnieku "ražošanu".

Latvijas sabiedrībā ļoti svarīgs jautājums ir par Parex Bankā ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu un caurspīdīguma nodrošināšanu bankas pārvaldē. Sabiedrībai ir tiesības zināt! Parex bankas kapitāldaļas tur Privatizācijas aģentūra, kurai šobrīd nav vadītāja, un kura pakļauta Ekonomikas ministrijai. Ar banku saistītie jautājumi tiek skatīti Ministru kabineta slēgtās sēdēs, līdz ar to sabiedrībai nav iespējams uzzināt, kā banka tiek pārvaldīta. Ir veikti svarīgu aktīvu iztirgošanas darījumi Baltkrievijā par sviestmaizi, un ir plānots pārdot svarīgus aktīvus arī Krievijā un Ukrainā. Kāpēc? Ekonomikas ministrs skaidrošanas darbu, par to, kas notiek bankā veic tikai pēc parlamenta pieprasījuma un sabiedrības spiediena rezultātā.

Šobrīd sabiedrībā uzplaiksnījis korupcijas skandāls – mediji vēstī, ka EM pakļautībā esošās LIAA direktors Ozols varētu būt pieprasījis 8% kukuli Aerodium uzņēmējiem. Kampars rīkojas ļoti ļengani – pat neatstādina Ozolu no LIAA vadītāja amata uz izmeklēšanas laiku. Ļoti jācer, ka LIAA nav iedibinājusies koruptīva prakse - procentu maksājumi Ozolam par projektu apstiprināšanu. Savukārt Šanhajā valsts par 2,5 miljoniem lepnas prezentācijas vietā ir ieguvusi kārtējo skandālu.
Arta Kampara ministrēšana iezīmējas ar vīzijas trūkumu, nespēju vadīt, mazdūšību, ekonomiskās krīzes padziļināšanu un nespēju pārlicināt valdību par savām idejām. Piemēram, lai uzlabotu Latvijas reitingu prestižajā Pasaules Bankas indeksā Doing Business, līdz šī gada 1.jūlijam bija jāpieņem jauns Būvniecības likums, kas samazinātu birokrātiju būprojekta saskaņošanā no vidēdi 187 līdz 60-70 dienām. Likums gandrīz divus gadus tika marinēts EM koridoros. Šobrīd redzams, ka likums netiks pieņemts nepieciešamajā termiņā un atkal atbīdīs Latviju zemāk starptautiskajos indeksos.

Ministram būtu arī jāuzņemās politiska atbildība par tā saucamā "auto nodokļa" neveiksmīgu ieviešanu, kas nav attaisnojis savu mērķi – plānoto gandrīz 40 miljonu latu ieņēmumu vietā valsts iekasēs aptuveni desmit reizes mazāk - vien 4-6 miljonus. Dienesta auto nodokļa ieviešana demonstrē valdības nekompetenci un pilnīgu nespēju prognozēt nodokļu ienākumus. Ekonomikas ministrs ir pieļāvis uzņēmējiem papildu nodokļu un administratīvā sloga uzlikšanu. Darba auto izmantošanu, pateicoties EM kūtrumam, šobrīd apliek ar trīs nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma, pievienotās vērtības un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Šāds, kā tagad izrādās, nelietderīgs valdības lēmums arī sagādājis virkni problēmu uzņēmējiem papildus administratīvo izmaksu un bezjēdzīgas lietvedības veidā. Ekonomikas ministrs Kampars, valdības sēdē lemjot par dienesta auto nodokļa ieviešanu, solīja, ka darbiniekiem, kas maksās dienesta auto nodokli, vairs neliks aizpildīt ceļazīmes jeb maršruta lapas ar atskaitēm par automašīnas izmantošanu un degvielas patēriņu. Tas nav izdarīts, turklāt nodokļa ieņēmumi vairākkārt ir mazāki par plānotajiem. Tagad arī Kampars atzīst, ka "dienesta auto nodoklis" nav sasniedzis cerēto mērķi, un nenoliedz, ka nodokļa ieviešana ir palielinājusi administratīvo slogu. Vai ekonomikās krīzes laikā ministrs var pieļaut šādus eksperimentus ar uzņēmējiem?
Vēl interesants šķiet fakts, ka elektrības iepirkuma kvotas Kampara vadībā tiek iedalītas ar Jauno laiku saistītiem uzņēmējiem. Tā 95% no saules enerģijas kvotām tikušas piešķirtas ar Jauno laiku saistītajam uzņēmējam Ģirtam Karpovičam. Kā ziņoja LNT raidījums "Top 10", dienā, kad saules enerģijas kvotas tika piešķirtas, partija "Jaunais laiks" no Karpoviča saņēmusi naudas ziedojumu 400 latu apmērā. No šīs partijas saraksta viņš arī startēja pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā. Savukārt, 97% no biogāzes kvotām ir tikušas piešķirtas ar Jauno laiku saistītajam uzņēmējam Andrim Griģim.Gadu pēc šiem notikumiem joprojām nav iesniegts Saeimā Atjaunojamo resursu likums, kas novērstu līdzīgus gadījumus, lai gan Kampars, stājoties amatā, kritizēja iepriekšējās valdības laikā pieņemtos lēmumus.

Ministrs arī solīja, ka no 2010.gada 1.janvāra iedzīvotājiem dibināt savu uzņēmumu būs daudz vienkāršāk un lētāk, ieviešot mikrouzņēmumu atbalsta koncepciju, kas mazinātu bezdarbu un stimulētu ekonomisko attīstību. Valdības sēdē A.Kampars atbalstīja nekvalitatīvi sagatavoto (ko Kampars iesniedzot grozījumus pats atzina) ar Mikrouzņēmuma nodokli saistīto likumprojektu paketi, kas būtiski aizkavēja uzņēmējiem būtiska regulējuma pieņemšanu. Rezultātā vēl šobrīd mikrouzņēmumu likumprojekts Saeimā nav pieņemts, tāpat nav panākta gala vienošanās par mikrouzņēmuma nodokļa likmi.

Ticis pie varas pīrāga vai, kā JL līderiem labpaticis teikt, "pie siles", ekonomikas ministrs ne tikai nav iebildis pret valsts uzņēmumu padomju un valžu pārstāvju politiskās izvēles turpināšanu, bet pats kļuvis par tās flagmani. Artis Kampars, kurš neesot redzējis Jāņa Straumes (TB/LNNK) pienesumu Rīgas brīvostas pārvaldē, bija gatavs rosināt viņa atbrīvošanu no amata. Vīrs un vārds – tas arī tika izdarīts. Ar vienu roku. Ar otru Kampars kā valdības loceklis nobalsoja par viņa apstiprināšanu šajā pašā valdē – nu jau kā par tēvzemieša Kaspara Gerharda vadītās Satiksmes ministrijas virzītu pārstāvi. It kā mainoties administratīvajam jumtam, viņa pienesums pats no sevis mainītos.

Acīmredzot šī rokāde bija vajadzīga, lai JL amatā ieliktu savu "profesionāli" – Rīgas domnieku Olafu Pulku. Nedz viņa oficiālais, nedz neoficiālais CV neliecina par viņa līdzšinējo pieredzi specifiskos ostas attīstības un tās biznesa jautājumos. Savukārt EM valsts sekretāra krēslā Kampars iebīdīja jau folklorizēto sava partijas biedra Edgara Jaunupa "klases biedru" - juristu Juri Pūci.