Pretrunīgās lietas
Manipulējamie apstādījumi
Nozīmīga Rīgas daļa tiek atvēlēta apbūvei apstādījumos, taču apstādījumu īpatsvars tiek norādīts vienīgi savrupmāju teritorijās. Pārējās teritorijās tas ir manipulējams brīvās teritorijas kontekstā. Pēc būtības apstādījumus var veidot brīvajā teritorijā (259), un ir noteikts (262.), ka neatkarīgi no brīvās teritorijas apmēra, to labiekārto, intensīvi izmantojot apstādījumus, t.i., vismaz 70% no brīvās teritorijas sedz apstādījumi. Noteikumos piedāvātā formula nosaka, ka brīvās teritorijas minimālais lielums ir izpildīts, ja attiecīgi sabalansē ēkas lielumu pret gruntsgabala izmēru un visā neapbūvētajā platībā ierīko ar ekobruģi segtu autostāvvietu, savukārt tai minimālais apstādījumu īpatsvars ir jau tikai 7-10% no stāvvietas teritorijas. Ja tur ierīko sporta laukumu, tad apstādījumu minimums tajos nav norādīts. Tādējādi izveidojas situācija, ka apbūvē apstādījumos ārpus savrupmāju teritorijām, jaunajos centros un daudzstāvu apbūves teritorijās kvalitatīvi apstādījumi vispār var nebūt.
Rotaļlaukumi bērniem
Ja salīdzina nepieciešamos attālumus līdz blakus mājai un līdz rotaļlaukumam, tad redzams, ka blīvā apbūvē, uz ko arī Rīgā iet, rotaļlaukumiem fiziski starp mājām neatliek vietas. Tā kā nepieciešamais rotaļlaukumu skaits apkaimes robežās nav norādīts, tad reāli visbiežāk tiem arī nebūs vieta.
Interesantās lietas
Mainīgā vēsture
Līdz pat 2009. gada sākumam Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī "Mežaparks" vēsturiskā apbūve bija 2 vai 3 stāvi (ieskaitot dzīvošanai izmantojamus bēniņus vai mansardu). Savukārt līdz ar plānojuma grozījumiem vēsturiski ir kļuvuši 3 stāvi (bez piebildes par bēniņu un mansarda ieskaitīšanu tajos). Ja stāvu skaita kartē pirms grozījumiem 3 stāvi parādījās tikai ļoti nelielā Mežaparka teritorijā, tad tagad Mežaparka iedzīvotāju lūgums par vēsturiskā divstāvu apbūves rakstura saglabāšanu Mežaparkam tiek noraidīts, jo ir pretrunā vēsturisko trīs stāvu apbūvi.
Īpašnieku vara un iedzīvotāju ignorēšana
Jebkuram priekšlikumam par apbūves stāvu skaitu vai teritorijas atļauto izmantošanu spēks ir tikai tad, ja to ir parakstījis zemes gabala īpašnieks. Vienkārša Rīgas iedzīvotāja viedoklis, ja viņš nav zemes īpašnieks, ir noraidāms (3. pielikuma 1.5. punkts).
Sabiedriskās apspriedes ir kļuvušas par līdzekli teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu normu apiešanai (piem., 302, 304., 436., 455.2., 536.4. punkti), savukārt pati sabiedrība šajā procesā tiek atstāta apsmietā lomā, jo apspriežu rezultāti vispār nav kritērijs lēmuma pieņemšanā par detālplānojumu (608), savukārt būvprojekta apstiprināšanai nav nekādu kritēriju.
Vairākas normas, kurām it kā jāaizsargā sabiedrības intereses, var neņemt vērā, ja tam piekrīt pašreizējie zemes gabalu īpašnieki (287., 291., 304., 339., 382., 445.1.3., 445.2.3., 445.3.2., 445.3.3., 575.7., 593. ). Pat nākamo īpašnieku intereses tādējādi netiek aizsargātas!
Infrastruktūras jautājumi
Vairākas lietas būvniecības ierosinātājs var risināt nevis savā, bet blakus gabalā (teritorijā), piemēram, bērnudārzu celtniecību, novadgrāvju un autostāvvietu izvietošanu.
Bērnu un invalīdu ratiņi Rīgā ir spēcīgāks un šaurāks braucamais kā velosipēds, jo ietves augstumu tiem gājēju pārejā pie ielas samazina līdz 0,02m (dzīvē tie nereti ir visi 10cm), nevis 0m kā divriteņiem (178.1.2.), turklāt, arī nevēlamāka parādība, jo, ja kāpnēm uz ietves drīkst izvietot trīs pakāpienus, tad ratiņu uzbrauktuves un citas konstrukcijas iekļuvei ēkās cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem uz ietves izvietot aizliegts (376.).
Ja līdz šim vairākām, profesionālajos žurnālos slavētajām jaunbūvētām daudzdzīvokļu mājām ārtelpas kvalitāte jeb puspubliskās telpas veidošana tika nodrošināta ar teritorijas iežogošanu, tad turpmāk pārējiem atkal viss būs padomiski kopējais un bezpersoniskais, jo daudzdzīvokļu mājas teritoriju iežogot aizliegts (364, 368.). Kā vērojams, piemēram, Skanstes virsotnēs un Purvciemā, šis jautājums tiek risināts ar celtniecības iežogojumu paturēšanu arī pabeigtām ēkām uz nenoteiktu laiku.
Augstceltņu būvniecība
Tā visplašāk ir pamatota ar orientēšanās nepieciešamību pilsētā un jauno centru atrašanu. Vai lidmašīnas būs dominējošais transporta līdzeklis Rīgā, jo gājējs normāli augstāk par 5 stāviem neskaita (tad blakus ir vienkārši siena debesīs), vai arī cik mazi būs centriņi, ja, piemēram, 2 km posmā no divstāvu apbūves jāuzskrien līdz 24 stāviem un atkal atpakaļ? Varbūt tādēļ visās savrupmāju teritorijās noteikts 3 stāvu maksimums, lai kontrasts nav tik kliedzošs? Varbūt paredzētās autosatiksmes dēļ, lai šīs ēkas būt redzamas virs troksni slāpējošajām barjerām?
Ja pircēju pieprasījums jau šodien parāda, ka augstceltnes nav pieprasītākā dzīvesvieta vai birojs Rīgā, tad noteikumos tomēr ir ielikta norma, kas piespiedīs vai nu būvēt vismaz 17 stāvus, vai gaidīt uz noteikumu maiņu pēc 2018. gada (374).
Kopējā vides kvalitāte
Pirms trīspadsmit gadiem Rīgas attīstības plāna apspriešanā tika izteikti priekšlikumi, ka satiksmi Rīgā ir nevis jāpadara ērtāku privātajam auto, bet intensīvi jāveicina sabiedriskā transporta un velotransporta attīstība, citādi maksātspējīgākie rīdzinieki meklēs kvalitatīvāku dzīves vidi Pierīgā un Rīgas pilsētai radīsies problēmas ar līdzekļiem infrastruktūras uzturēšanai. Tagad jau ir notikusi daļēja iedzīvotāju migrācija uz Pierīgu, Rīgas dome ir vairākkārt pacēlusi jautājumu par Pierīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali arī Rīgas infrastruktūras uzturēšanai, tomēr plānu veidotāji un apstiprinātāji no kļūdām nav mācījušies. Šajos plānojuma grozījumos priekšrocības privātajam auto vēl vairāk tiek pastiprinātas, videi ir jākļūst vēl pelēkākai un piesārņotākai, troksnim lielākam un saulei mazāk. Kāds pamats plāna veidotājiem domāt, ka Rīgas atlikusī maksātspējīgāko iedzīvotāju daļa gribēs dzīvot vēl neveselīgākos apstākļos?
Citi
Pamatskolas skolotāji ir vismaz uz pusi nabadzīgāki nekā vidusskolu skolotāji, jo pie katras pamatskolas darbiniekiem KOPĀ ir vajadzīgas 2, bet vidusskolas - 5 autonovietnes, turklāt vēl joprojām viņi būs daudz nabadzīgāki par kultūras darbiniekiem, kur KATRIEM 5 darbiniekiem vajag vienu autonovietni (2.16). Ja uz VISIEM augstskolas darbiniekiem vajag 3 autonovietnes, tad uz KATRIEM 20 studentiem ir paredzēta viena autonovietne (2.16). Divriteņa novietnei ir paredzēta tik maza vieta, ka pat pedāļi būtu jānoskrūvē, lai ietilptu šādā platībā (153). Sabiedriski nozīmīga būve ir KATRA, kurai vairāk kā 5 stāvi (2.86), un Rīgas domes politika (10.2) ir prioritāri izmantot esošās sabiedriski nozīmīgās būves iedzīvotāju izglītības, mācību, kultūras un atpūtas, veselības un sociālās aprūpes vajadzībām. Dzelzceļš kopš grozījumu apstiprināšanas izraisīs tikai troksni, bet vibrāciju vairs nē (306.). No apbūves brīva un pietiekami plaša (30m) josla gar Daugavu jāatstāj uz Salaspils pusi no apbūvētās Rīgas robežām Maskavas ielas galā (297.).
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitāte
Savukārt sabiedrības apspriešanai nodotais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma melnraksts (SIVN) ir izstrādāts par citu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu tekstu, nekā tiek piedāvāts sabiedrībai nodotajā Rīgas domes materiālā. Pretēji likumam Par ietekmes uz vidi novērtējumu vērtētāji skata katru grozījumu punktu atsevišķi un neņem Vides pārraudzības valsts biroja norādi izvērtēt jauno centru un tiem blakus plānotās attīstības kopējo ietekmi uz vides kvalitāti, tādējādi, piemēram, par nebūtisku ietekmi nosaukdami situāciju, kad ieliņās, kur divas mašīnas viena otrai pa brauktuvi garām nevar tikt, neiebraucot zālienā, satiksme palielināsies vismaz 30 REIZES.
SIVN vispār neievēro valsts nozīmes autoceļa (Ziemeļu koridors) caurbraukšanu visai pilsētai, analoģiskos gadījumos citās pilsētās (Saulkrasti, Bauska, u.c.) šāda un mazāka mēroga autosatiksmes kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību, drošību un vidi ir VIENĪGAIS iemesls autoceļa izcelšanai ārpus pilsētas, piešķirot miljonus apbraucamo ceļu būvniecībai. Ignorējot faktu, ka Rīgā jau pašlaik gaisa piesārņojums pārsniedz likumos noteiktās robežas, šī autoceļa būvniecība no vides vērtētāju puses tiek nosaukta kā vēlama un nepieciešama darbība. Atkal rodas jautājums par nodokļu maksātāju apmaksātā darba kvalitāti un lietderību vispār, ja SIVN ziņojuma melnraksts, pirmkārt, neatbilst likuma prasībām un otrkārt, tajā vērojama Rīgas iedzīvotāju vides interešu neaizstāvēšana.
Process
Uz visiem no auditorijas izteiktiem priekšlikumiem sabiedriskajās apspriedēs amatpersonām ir gatavas atbildes, argumenti, pamatojumi. Bet KĀDĒĻ nevienam neinteresē, kāpēc ir tieši šādi priekšlikumi? Kādēļ ne uz vienu priekšlikumu nav atbilde - paldies, apsvērsim, padomāsim? Vai šajā ekonomiskajā situācijā nerodas apjausma, ka Rīgā bez īpašniekiem un investoriem ir arī ĻOTI DAŽĀDI IEDZĪVOTĀJI ar dažādām vajadzībām, ne visi mērāmi ar Pilsētas attīstības departamenta pašreizējiem standartiem, un tieši tā ir Rīgas BAGĀTĪBA? Par visām rakstā pieminētajām lietām ir bijuši un būs arī oficiāli iesniegtie priekšlikumi, bet ne vienmēr ar īpašnieka parakstu, jo vai Rīgai ir īpašnieks?
Mežaparka 1000 m2 zemesgabalā tiek celta 20 stāvu ēka, kuras virszemes apbūves laukuma platība zemesgabalā ir 200m2, tātad atlikušais brīvais laukums ir 800 m2. Tad pēc formulas brīvās teritorijas platība B ir 20%. Tieši tāda pati brīvās teritorijas platība ir gadījumā, ja no ēkas brīvajā laukumā ir ierīkota autostāvvieta ar ekobruģi, sporta laukums (ar ekoloģisku segumu) vai zemes līmenī neapbūvēta platība, ja tās atrodas zem būves vai tās daļas, kura pacelta virs zemes vismaz 3,5 m.
