Mihails Arons: Migrēna jeb kurš patiesībā maksā par viena cilvēka sāpēm?
Foto: Privātais arhīvs

Iedomāta kaite, sieviešu kaprīze, vāja cilvēka pazīme …. Mīti un stereotipi saistībā ar migrēnu ir izdzīvojuši cauri gadsimtiem, iesakņojušies mūsu apziņā un pat folklorizējušies. Atšķirībā no daudzām citām saslimšanām, migrēnas nopietnību tā pilnībā apzinās tikai tie, kas cieš paši vai arī slimo kāds ģimenes loceklis. Visraksturīgākie maldi ir par migrēnu dēvēt jebkuras galvassāpes un otrādi – nenovērtēt pastāvīgu galvas sāpju cēloni un iespējams, diagnozi migrēna. Maldi ir arī migrēnas lēkmju ārstēšanai ilgstoši lietot parastos bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tas nozīmē tabletes saujām un dienām, pat nedēļām, stāvoklis neuzlabosies, ilgas ciešanas… Pašam, tuviniekiem, darba devējiem.

Realitāte ir skaudra. Migrēna ir visizplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, pie kam ar to pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā! Pasaules veselības organizācijas veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā migrēna ir minēta kā trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam. Migrēna ir savdabīga saslimšana, jo nereti līdzcilvēkiem nav pamanāma, bet kritiskā brīdī var cilvēku pilnībā apkārtējiem negaidīti izslēgt no dzīves.

Septembra pirmā nedēļa pasaulē tiek atzīmēta kā migrēnas nedēļa, arī Latvijas ārsti un pacienti ceļ trauksmi. Kā liecina šā gada pavasarī Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums par saslimšanas sloga ietekmi uz valsts ekonomiku, migrēnas izplatība Latvijā sasniedz 11,4%. Tas nozīmē, ka šī diagnoze skar vairāk nekā katru desmito Latvijas iedzīvotāju! Skatoties uz 'sausiem' cipariem, šobrīd migrēna valstij gadā izmaksā 112,26 miljonus eiro vai 0,42% no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka aptuveni 90% (!) no izmaksām ir saistītas ar, tā sauktām, netiešām izmaksām jeb migrēnas pacientu kavēto darbu prombūtnes dēļ.

Šos datus apstiprina arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības aptaujas rezultāti – 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā 1 - 6 dienas. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%. Baidoties, ka var zaudēt darbu, bieži vien no darba devēja tiek slēpts, ka darbiniekam ir migrēna.

Aiz šīs statistikas slēpjas reālas dzīves. Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto specifiskos pretmigrēnas līdzekļus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Bet migrēnas specifika ir tieši tāda, ka preventīvai jeb profilaktiska ārstēšanai var būt pat lielāka nozīme nekā jau 'ugunsgrēka' dzēšanai jeb migrēnas lēkmes kupēšanai. Migrēnas slogu pacientiem padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, bailes no lēkmju atkārtošanās u.c. Migrēna kā jebkura hroniska sāpju slimība bieži vien ir nozīmīgs riska faktors depresijas attīstībai, kas jau ir psihiskās veselības traucējums. Veselības ministrija par šī gada prioritāti ir izvirzījusi tieši psihisko veselību kā prioritāti izvirzot psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu Latvijā. Bet psihiskās saslimšanas ir ļoti būtiski ne tikai ārstēt, bet arī preventīvi novērst!

Cilvēkiem, kuri cieš no migrēnas, nav iespējas saņemt kvalitatīvu valsts finansētu palīdzību, kas viņiem ļautu uzlabot dzīves kvalitāti. Vai Jūs varat iedomāties, ko nozīmē dzīvot ar biežām galvas sāpēm, nekad īsti nezinot, kad sāpju lēkme atkal atkārtosies? Vismaz pagaidām diemžēl Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensētu valsts. Arguments, ka migrēna nav nāvējoša saslimšana, neiztur nekādu kritiku, jo nenodrošinot valsts finansiāli atbalstītu migrēnas kontroles iespēju pacientiem, valsts zaudē ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju dzīves gadus! Un tas notiek Latvijā laikā, kad darbaspēka pieejamība ir dienaskārtības aktualitāte numur viens tikpat kā katram darba devējam.

Ņemot vērā, ka migrēnas izplatība ir visaugstākā tieši produktīvākajos dzīves gados, profilaktiskā migrēnas ārstēšana un efektīva galvassāpju kontrole var sniegt ievērojamu labumu gan personīgā, gan profesionālā līmenī ne tikai tiem, kurus skārusi migrēna, bet arī visai sabiedrībai un valsts ekonomikai. Šo apstiprina arī iepriekšminētais Ekonomikas augstskolas pētījums "Migrēnas ekonomisko izmaksu novērtējums Latvijā un Lietuvā".

Tie laiki, kad galvassāpes "noņēma" ar kāpostu lapām, ir pagājuši. Šobrīd migrēnas pacientiem ir pieejamas modernas un efektīvas zāles slimības profilaksei un ārstēšanai. Pacienti tās pērk pa saviem līdzekļiem, ja var atļauties. Vai tas ir pareizi un godīgi, paliek atklāts jautājums. Ja Jums sāp galva ik pa laikam bez "it kā redzama" iemesla, ja šīs galvas sāpes pavada nelabums un citas blakusparādības, nekavējieties un dodieties pie ārsta, lai noskaidrotu tā cēloņus. Migrēna nav untums, migrēna ir veiksmīgi kontrolējama saslimšana. Un kontrolējot galvassāpes, dzīves kvalitāte uzlabojas.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form