Rīdzinieku nodokļi tiek izmantoti ceļu remontam un uzturēšanai, ielu kaisīšanai ziemā, jaunu trolejbusu un autobusu iegādei un citiem darbiem. Tajā pašā laikā ļoti lielu sava budžeta daļu Rīga katru gadu maksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tātad rīdzinieki uztur ne tikai Rīgas, bet arī citu pašvaldību ielas. Taču nedomāju, ka, teiksim, Alūksnes ielas rīdzinieki izmanto tik pat daudz, cik alūksnieši izmanto Rīgas ielas.
Pašvaldības izlīdzināšanas fonda struktūru nosaka valsts, un Rīgas pilsētas vadības pienākums būtu diskutēt un pierādīt, ka Rīgas maksājums nav loģiski pamatots, ņemot vērā to, ka praktiski visu pārējo Latvijas pašvaldību iedzīvotāji intensīvi izmanto Rīgas infrastruktūru.
Rīgas intereses valstī netiek pienācīgi aizstāvētas un no tā visvairāk cieš rīdzinieki. Joprojām nav izstrādāts likums par galvaspilsētu, tāpēc par visām galvaspilsētas funkcijām, kas ir svarīgas visai Latvijai un nodrošina valsts funkciju pildīšanu, atkal maksā tikai Rīgas iedzīvotāji.
Praktiski izlemts ir jautājums par to, ka no nākošā gada janvāra par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā 40 santīmi. Protams, nepārtraukti augot elektroenerģijas un degvielas cenai, aug arī sabiedriskā transporta izmaksas. Taču sabiedriskais transports ir ne tikai Rīgas pašvaldības, bet arī valsts prioritāte, tāpēc arī valstij būtu maksimāli jādotē šī nozare. Taču realitātē valsts ir iedalījusi Rīgai par 10 miljoniem latu mazāk, nekā tai pienākas pēc likuma.
Uzzinot par to, pilsētas vadībai būtu jāizmanto visas iespējas, lai pārliecinātu valdību par šādas rīcības nepareizību un sekām, kas radīsies. Tas pats bija jādara aizstāvot savu pozīciju pašvaldību izlīdzināšanas fonda jautājumā.
Ņemot vērā resursu, finanšu, rūpniecības un tirdzniecības koncentrāciju Rīgā, visiem jau sen bija laiks saprast, ka galvaspilsētai ir jābūt pirmajai starp vienlīdzīgajiem.
Atgriežoties pie jautājuma par sabiedriskā transporta biļešu cenām, jāatzīmē, ka jaunās biļešu cenas vieš zināmas šaubas, jo tarifs tiek pacelts vairāk nekā par 30%, turklāt pieaugums tiek noapaļots, un ne jau iedzīvotāju labā. Diemžēl jāsecina arī tas, ka rīdziniekiem nāksies maksāt vairāk, taču tie nesaņems kvalitatīvāku apkalpošanu vai komfortablāku braukšanu.
Neesmu profesionālis satiksmes un transporta jomā, tāpēc negribētos sniegt padomus speciālistiem, taču dažas lietas ir acīmredzamas un ir atkarīgas tikai no pilsētas vadības aktivitātes.
Jau kādu laiku tiek debatēts par to, ka vajadzētu dot pašvaldības policijai tiesības regulēt satiksmi, palīdzot Ceļu policijai, taču nekas netiek darīts. Nedomāju, ka rīdziniekus apmierina situācija, kad krustojumā ir izveidojies bezcerīgs sastrēgums, bet blakus ieliņā pašvaldības policija nesteidzīgi līmē "plāksterus". Bez šaubām, arī tas ir svarīgs darbs, taču sastrēguma stundās tomēr ir citas prioritātes.
Nepieciešams domāt par to, kā pilnveidot noteikumus, kuri šobrīd liedz pašvaldības uzņēmumu ienākumus no pakalpojumiem investēt dažādu projektu realizācijā. Piemēram, kopš ir paaugstināta maksa par autostāvvietām pilsētā, SIA "Rīgas satiksme" ienākumi par šo pakalpojumu ir dubultojušies. Taču ieguldīt šo līdzekļus ir iespējams tikai autostāvvietu krāsojuma atjaunošanai; iegādāties jaunos trolejbusus, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, par šo naudu nedrīkst. Manuprāt, pilnīgi absurda un rīdziniekiem neizdevīga situācija.
Tajā pašā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments grasās apmaksāt dziļuma mērījumus Daugavā, kurus pēc tam izmantos navigācijas zīmju uzstādīšanai. Cik man zināms, Rīgas pilsēta nesniedz ūdens transporta pakalpojumus un pašvaldības pienākumos neietilpst ūdenstilpņu dziļuma mērīšana. Ja šodien pilsētas departaments pats uzņemas apmaksāt navigācijai nepieciešamos darbus, tad varbūt jau rīt mēs maksāsim arī par gaisa satiksmes vajadzībām? Vai tas ir rīdzinieku interesēs?
Rīgas domes koalīcijas deputātiem ir kolēģi Saeima, tāpēc vēl vairāk jābrīnās par to, ka Rīgas vadība nespēj aizstāvēt rīdzinieku intereses un pilnībā piekāpjas valstij visos svarīgos jautājumos.
Priekšvēlēšanu mantrai "darbs rīdzinieku labā" beidzot būtu jākļūst par realitāti un katra pašvaldības deputāta pienākumu. Pieņemot lēmumus, pilsētas vadībai tomēr vajadzētu mazāk domāt par reitingiem, bet vairāk par cilvēkiem, kuri dzīvo Rīga un ir ievēlējuši viņus domē. Uz to, starp citu, reaģētu arī reitingi.